Iesaki rakstu: 
Sakarā ar Pietiek publikācijām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izsaucis uz paskaidrojumu sniegšanu Lato Lapsu. Pagaidām nav zināms, kuras tieši portāla publikācijas bijušas pamatā KNAB izsaukumam, taču nav noslēpums, ka KNAB interese par Pietiek publikācijām sākās drīz pēc tam, kad tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs publiski ieteica Lato Lapsam atteikties no ieceres rakstīt grāmatu par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi.
KNAB izsaukumā, ko parakstījusi biroja Politisko organizāciju finansēšanas un kontroles nodaļas speciāliste Nataļja Titova, paziņots, ka Lapsa tiek uz biroju izsaukts, lai sniegtu paskaidrojumus „saistībā ar interneta portālā www.pietiek.com izvietotajos rakstos minēto informāciju”. Nekādus sīkākus skaidrojumus, kāpēc biroju ieinteresējušas Pietiek publikācijas, KNAB pagaidām nesniedz.
Arī KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pagaidām nav sniedzis atbildes uz Pietiek jautājumiem, kopš kura laika birojs ir sācis interesēties par konkrētu žurnālistu darbu un kāpēc izsaukumā nav precīzi minēts, kāda tieši publiskotā informācija un kādu iemeslu dēļ KNAB ir ieinteresējusi.
KNAB likums rāda, ka birojam likumdevēji ir noteikuši ļoti plašas iespējas bez kāda pamatojuma pieprasīt faktiski jebkādu informāciju. Likumā noteikts, ka KNAB ir tiesīgs „pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma”.
Tāpat likums atļauj KNAB „izsaukt uz Biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu, bet, ja šī persona pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā”.
Portāls Pietiek savukārt uzskata, ka KNAB rīcība, mēģinot uz biroju izsaukt žurnālistu un bez kādiem aplinkiem pieprasīt sniegt paskaidrojumus nevis par kādiem partiju finansējuma jautājumiem vai līdzīgām tēmām, kas oficiāli ietilpst KNAB darbības jomā, bet gan par konkrētām portāla publikācijām un tajās sniegtu informāciju ir pretrunā ar Satversmes 100. pantu, kas nosaka, ka „ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus”.
Līdz ar to pirmdien, kad pulksten 13 paredzēta Lapsas ierašanās KNAB, biroja pārstāvjiem vajadzēs sniegt nopietnus un izsmeļošus paskaidrojumus par to, kāds ir bijis pamats Lapsas izsaukšanai un vai tai nav kāda saistība ar KNAB pēdējā laika aktivitātēm saistībā ar portālu Pietiek, kuras, iespējams, saistītas ar Lapsas gaidāmo grāmatu.
Kā zināms, KNAB interese par Pietiek un tā publikācijām sākās pēc tam, kad līdzšinējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs augusta sākumā publiski paziņoja: „Es ieteiktu Lapsas kungam atteikties no domas rakstīt grāmatu par Jutu Strīķi.”
Saistībā ar šo augstās valsts amatpersonas „ieteikumu” Lapsa vērsās ar iesniegumiem pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, LR Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un KNAB priekšnieka p.i. Strīķes, pēdējās divas amatpersonas aicinot rīkoties savas kompetences ietvaros, bet pirmo – sākt kriminālprocesu par iesniegumos minētajiem faktiem, kas, iespējams, liecina, par pretlikumīgu telefonsarunu noklausīšanos vai piekļūšanu korespondencei.
KNAB, atbildot uz šo iesniegumu, atrakstījās, savukārt ne Štokenbergs, ne Tieslietu ministrijas preses sekretāre neatbildēja uz jautājumu, kādā veidā, ar kādām metodēm tieslietu ministrs ir ieguvis informāciju par žurnālista plāniem rakstīt grāmatu par konkrēto ministra pieminēto amatpersonu. Netika sniegta atbilde arī uz jautājumu, vai, ņemot vērā, ka šāda informācija publiski nav pausta, ministrs uzskata par iespējamu un pieļaujamu izmantot, iespējams, prettiesiskas metodes šādas informācijas iegūšanai.
Drīz pēc šī Štokenberga paziņojuma izrādījās, ka KNAB ieinteresējis Pietiek izsludinātais konkurss, kurā lasītāji tika aicināti iesniegt iespējami krāšņu un detalizētu informāciju par Saskaņas centru un tā pārstāvjiem. Strīķe pat bija parakstījusi oficiālu pieprasījumu klātienē sniegt KNAB interesējošu informāciju saistībā ar šo konkursu.
Šis „ielūgums” uz informācijas sniegšanu KNAB acīmredzami bija tapis steigā – tas pat nebija noformēts kā oficiāls izsaukums, kā norādīts likumā, un ne Strīķe, ne kāds no biroja darbiniekiem nebija pat papūlējušies noskaidrot, kas ir domēna Pietiek.com oficiālais reģistrētājs un kam līdz ar to pēc būtības vajadzētu sūtīt informācijas sniegšanas pieprasījumu. Kad Pietiek uz to norādīja, nekāda KNAB reakcija uz šiem norādījumiem nesekoja.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
