Pietiek :: Saņemot pieprasījumu par policijas preses sekretāres izglītību, Ķuzis izdod pavēli, ka šī informācija ir slepena
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īpaši novatorisku pieeju Informācijas atklātības likuma normu izpildīšanai ir demonstrējis Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis: saņēmis pieprasījumu par Valsts policijas preses sekretāres izglītību, viņš pēc pāris nedēļu pārdomām uz to ir reaģējis, parakstot pavēli, ar kuru šī tiek atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju.

Jautājums par „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” Simonas Grāvītes iegūto izglītību un kompetenci aktualizējās jūlija vidū, pēc Jutas Strīķes un Jura Juraša iepriekšējās „tautas sapulces” pie Rīgas pils, kur policija aizturēja cilvēku, kas uz pasākumu bija ieradies ar abiem tās organizētājiem nepatīkamu plakātu.

Visu nākamo dienu pēc „tautas sapulces” Ķuža vadītā Valsts policija nespēja vai nevēlējās paskaidrot pat to, kāds tieši ir bijis aizturēšanas pamats. Turklāt dienas gaitā radās iespaids ne tikai par to, ka Ķuzis no šāda skaidrojuma mēģina izvairīties, bet arī par to, ka Valsts policijas vadība pati īsti nesaprot aizturēšanas iemeslus un nu mēģina tos „sacerēt” pati vai ar neprasmīgas preses sekretāres starpniecību.

„Policija šajā gadījumā rīkojās saskaņā ar likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas nosaka šāda veida pasākumu kārtību,” – tas sākotnēji bija viss, ko uz Pietiek jautājumu, par ko tieši plakāta turētājs tika aizturēts un vai tiešām cilvēks kādā publiskā pasākumā, it īpaši jau „tautas sapulcē”, nevar piedalīties ar savu plakātu, ja tas nekādus likumus nepārkāpj, bet vienkārši neatbilst pasākuma rīkotāju vēlmēm, Ķuža vārdā atbildēja „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste”.

Savukārt pēc tam no Grāvītes sniegtās informācijas izrietēja, ka vai nu viņai cai arī Valsts policijas vadībai nav skaidrs, kas tieši ir ticis pārkāpts un saskaņā ar kādiem normatīvo aktu pārkāpumiem notikusi aizturēšana. „Šobrīd tas tiek izvērtēts uzsāktas administratīvās lietvedības ietvaros,” – tas bija viss, ko spēja paskaidrot policijas preses pārstāve.

Pēc šādu atbilžu saņemšanas Ķuzim tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, kurā cita starpā tika lūgts sniegt arī šādu informāciju:

- kāda ir minētās S. Grāvītes iegūtā izglītība, kas ļauj viņai ieņemt „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” amatu? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.

- vai minētā S. Grāvīte ir izturējusi konkursu uz „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” amatu? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.

- kādas Valsts policijas amatpersonas un kādā tieši veidā ir pārbaudījušas minētās S. Grāvītes atbilstību „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” amatam un minētās S. Grāvītes spējas sniegt viedokli un informāciju Valsts policijas vārdā?

Vispirms, divas nedēļas pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas Valsts policija oficiāli paziņoja, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu tai atbildes sagatavošanai uz iesniegumu esot nepieciešama papildus informācijas apstrāde.

Kā izriet no pēc šīs apstrādes sniegtās informācijas, Valsts policijas priekšnieks Ķuzis šo apstrādes laiku ir izmantojis, lai 10. augustā, dažas dienas pirms tam, kad beidzās likumā noteiktais informācijas sniegšanas termiņš, sagatavotu un parakstītu pavēli, ar kuru informācija par Valsts policijas preses sekretāres izglītības līmeni... tiek noslepenota.

Saskaņā ar Ķuža oficiālo skaidrojumu līdz ar Valsts policijas 2017.gada 10.augusta pavēli Nr. 3584 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu” 1.pielikuma 1.9.punktu visas Valsts policijas darbinieku personas lietas un to saturošā informācija ir aizsargājama un ierobežotas pieejamības. Nav saskatāms pamats šīs informācijas izsniegšanai”.

Tiesa, šis informācijas sniegšanas atteikums jau ir pārsūdzēts iekšlietu ministram, lai pēc tam vērstos administratīvajā tiesā, savukārt Ķuzim tagad jādomā, kā atbildēt uz jaunu informācijas pieprasījumu saistībā ar 10. augusta pavēli un pirms tam veikto „informācijas apstrādi”:

1) kāda tieši papildu apstrāde bija nepieciešama, lai sagatavotu un sniegtu 2017. gada 15. jūlija informācijas pieprasījumā pieprasīto informāciju? Par katru informācijas pieprasījuma punktu, lūdzu, miniet konkrētās papildu apstrādes būtību, darbības, kas tika veiktas tās ietvaros, un amatpersonas, kas veica šīs darbības.

2) kā tika sagatavota Valsts policijas 2017.gada 10.augusta pavēle Nr. 3584 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu”: kas tieši un kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu deva uzdevumu sagatavot šādas pavēles projektu (pievienojiet atbilstošo lietvedības dokumentu kopijas, kas apstiprinātu sniegtās informācijas patiesīgumu), kas un kad šīs pavēles projektu ir izstrādājis, kas un kad šīs pavēles projektu ir izskatījis un vizējis. Atbildei, lūdzu, pievienojiet arī minētās pavēles kopiju.

3) kāds dokuments līdz minētajai pavēlei noteica Valsts policijas ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu? Atbildei, lūdzu, pievienojiet arī minētā dokumenta kopiju.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

FotoKaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un šajā jomā īpaši izcēlusies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un tās „Ekonomiskās analīzes grupas vadītājs” Gatis Eglītis, kuram izrādījies daudz ko teikt par dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Šai sakarā atļaušos atgādināt šo un to publiski nezināmu par JKP „kadriem” un uzdot dažus uzvedinošus jautājumus „ekonomiskā analizētāja” sakarā.
Lasīt visu...

21

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

Foto"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai.
Lasīt visu...