Iesaki rakstu: 
Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs netic, nāk vēlu. Ļoti vēlu.
Kad gribas kaut vai drusciņ pastiept garāku to brīdi, kad var mēģināt saglabāt ilūziju, ka es, ministre, vēl kaut kas esmu, un kaut ko vēl kontrolēju. No malas neizskatās, ka tas tā varētu būt. Drīzāk tas atgādina padomju varas pēdējo laiku, kad boļševiku funkcionāri gan draudēja/brīdināja gan glaimoja, gan iefiltrējās, gan arī centās pielāgoties nenovēršamajam.
Bija laiks, kad Latvijas teritorijā tāpat kā visā PSRS Baltijas kara apgabalā bija visvairāk ārstu un medicīnas iestāžu pasaulē. Trešā pasaules kara gadījumam. Tad visi bija aizstājami, kaut formāli un ne visai kvalitatīvi. Tas veselības aprūpes augstākā līmeņa vadītājos radīja varenības un nesodāmības sajūtu, kas saglabājusies vēl līdz šim.
Vadītāju rotācijai šodien ir politiski/koruptīvi motīvi, kas šo varenības sajūtu, no nākot amatā, nemazina. Un tā turpinās PSRS veselības aizsardzības sistēmas "tēva" I.Semaško aizsāktā ārstu un citu mediķu ekspluatācija, uzskatot, ka ārsti ir citu sabiedrības locekļu kalpi uz mūžu, neskatoties uz to, cik viņiem par to maksā.
Un tā tas turpinājās arī pēc Latvijas Atmodas. Valdošajiem vienmēr bija P.Stradiņa slimnīca ar tās galma ārstiem un jaunākajām tehnoloģijām un metodēm. Vidējai nomenklatūrai tika ieviesta veselības apdrošināšana par nodokļu maksātāju naudu. Tikai paši nodokļu maksātāji palika bešā. Tāpat kā viņu ārsti.
To visu aizsāka "universālais ministrs" Vladimirs Makarovs (tagad tranzītbiznesā), kurš ienīda ārstus kā šķiru, visticamākais, savu fizisko defektu dēļ. Lielākā daļa viņa sekotāju turpināja to pašu kursu, jo tā bija akceptējuši valdību un partiju vadītāji. Bet vadzis liecās. Un nu sāk lūzt. Sagadīšanās dēļ tieši Jūsu valdīšanas laikā.
Te nu jautājums - ko darīt JUMS? Vai censties uz brīdi saglābt tās drupačas, kas vēl ir? Solot, ka kaut kad kaut kas vēl būs? Pamazām, nezinot, vai tas nosegs inflāciju vai padziļinās krīzi. Un līdz ar to nedaudz paildzinās Jūsu kontaktu ar ministra krēslu un arī Jūsu ilūziju, ka "Es taču esmu labāka ministre par daudziem citiem".
Atzīstu, Jūsu izteikumi rāda, ka redzat situāciju nozarē (par veselības aprūpes SISTĒMU vairs nav runas, tā ir sajukusi, budžeta esamības fakts neliecina par sistēmas esamību) samērā reāli.
Ir arī daži mazi labi darbiņi. Es pat ieteicu LĀPAs vadībai pagarināt Jums sertifikātu, ignorējot pastāvošos noteikumus. Dzirdīgas ausis gan neatradu. Bet lielajās, principiālajās lietās nav padarīts nekas.
Pat dzīvotspējīga reformu un to finansēšanas plāna nav. Ir tikai lēkāšana no viena muļķa ieteikumiem pie citu muļķu ieteikumiem, kurus visus dīda vietējie minioligarhi un baņķieri. Tāpat balstīšanās uz farmācijas industrijā iepazītiem biznesmeņiem, kurus sistēmā tā nopietni sāka ievazāt J.Bārzdiņš, tostarp arī Jūs.
Ko varētu ieteikt Jums? Nu esiet pirmais nozares ministrs, kurš spēj kaut uz brīdi atlikt malā savu narcismu un tā radīto omnipotenci, un nostājaties to pusē, bez kuriem šī sabiedrība un valsts nespēj pastāvēt! Necentieties pastiept laiku, līdz streikotāju "švunka" būs noplakusi, kā to dara LĀB prezidents un ārstu interešu nodevējs P.Apinis! Ārstu prasības ir taisnīgas, un viņi šoreiz nebūt neprasa visu, ko būtu jāprasa.
Protams, sekos citi streiki un citas prasības, bet tas ir nenovēršami, un tās būs daudzas citas valdības, kurām tas būs jārisina. Jo uzkrājies ir pārāk daudz. Jūs, protams, varat atgriezties savā farmācijas biznesā un pelnīt krietni vairāk nekā tagad ministra amatā. Droši vien tā arī būs. Bet tikai viena nianse - kā tad uz Jums skatīsies ārsti, kuriem Jūs centīsities iestāstīt, ka jāpērk tieši Jūsu Prece?
* Dr.med., pensionēts ārsts
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
