Sargot neafišētas tikšanās, Āboltiņa pretojas novērošanas kameru ierīkošanai pie kabineta
PIETIEK10.04.2014.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa (Saeimas kancelejas foto) jau vairākas nedēļas pretojas ierosinājumam, ka pie viņas darba kabineta Saeimas ēkā, kur novietoti arī skapji ar dārgām ārvalstu delegāciju dāvanām, tiktu izvietotas novērošanas kameras, no avotiem Saeimas prezidijā, kas piedalījušies 24. marta slēgtajā sēdē, noskaidroja Pietiek.
Šāds priekšlikums apspriests un ticis noraidīts Saeimas Prezidija slēgtajā sēdē 24. martā, noskaidroja Pietiek. Priekšlikums bijis izvietot novērošanas kameras Saeimas centrālās ēkas trešajā stāvā blakus Āboltiņas kabinetam, kur novietoti skapji ar vērtīgām ārvalstu delegāciju dāvanām. Tomēr kameru leņķis fiksētu arī personu plūsmu, kas ierodas pie Vienotības līderes.
Oficiālajā versijā Āboltiņa prezidija slēgtajā sēdē norādījusi, ka uzticas Saeimas darbiniekiem un nepieļauj zādzības no dāvanu skapjiem, bet neoficiāli šāda politiķes pretošanās novērošanas kameru izvietošanai tiek skaidrota ar viņas nevēlēšanos atstāt liecības par savu apmeklētāju plūsmu, kurā ir arī uzņēmēji un ar ekonomisko ietekmi saistītas figūras.
Atklātus komentārus par sēdē spriesto tās dalībnieki neatklāj, jo dienaskārtībā bijis jautājums par Saeimas apsardzes pastiprināšanu, kas ir ierobežotas pieejamības informācija. Iemesls šādam ierosinājumam, kas nācis no Saeimas administrācijas puses, bijusi nesenā portatīvo datoru zādzība no Saeimas plenārsēžu zāles. Arī plenārsēžu zālē netiek veikta videonovērošana, jo savulaik pret to iebilduši paši deputāti, lai netiktu fiksēta uzvedība balsojumu laikā.
Plenārsēžu zālē gan ir video kameras, bet tās tiek izmantotas tikai plenārsēžu laikā, lai nodrošinātu sēdes translāciju, pēc tam tās tiek atslēgtas, un videoieraksts netiek veikts. Tādēļ pēc datoru zādzības pat nav izdevies atklāt, kad tieši tas noticis - pēdējo reizi datoru esamība konstatēta 27. februāra plenārsēdē, bet to pazušanu Saeimas tehniskie darbinieki konstatējuši tikai 6. martā.
Āboltiņa mēdz savā darba kabinetā Saeimā pieņemt arī uzņēmējus un saimnieciskos lēmumos iesaistītas figūras, un parasti tas notiek pievakarē, kad Saeimā ir mazāka ļaužu plūsma un ir mazāka iespēja, ka to pamanīs žurnālisti, novērojis Pietiek.
Pietiek jau rakstījis, ka dažādi ar Einara Repšes jauno partiju saistīti sponsori, acīmredzot novērtējot reitingu bēdīgās prognozes, sākuši mīt taku atpakaļ pie Vienotības, dodoties pieklājības vizītēs pie Āboltiņas, kura šādām pieņemšanām izmanto arī Saeimas priekšsēdētajas kabinetu.
Pērnā gada nogalē ar puķu pušķi rokā pie Āboltiņas bija ieradies būvfirmas Skonto būve īpašnieks Guntis Rāvis, Vienotības ģenerālsekretāra un par partijas finansēm nu atbildīgā Arta Kampara pavadīts. Rāvis caur dažādu sporta pasākumu sponsorēšanu cieši saistīts ar bijušo Vienotības kasieri, nu Latvijas attīstībai līdzdibinātāju Edgaru Jaunupu.
Pirms dažām nedēļām satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) audiencē pie Āboltiņas bija atvedis Latvijas Dzelzceļa šefu Uģi Magoni, kura vadītais valsts uzņēmums ir dāsns ar politiķu interesēm saistītu nevalstisko organizāciju un pasākumu sponsors caur necaurspīdīgiem reklāmas līgumiem. Sociālajos tīklos ievietotā fotogrāfija ar Magoni un Matīsu, kuri pēc Āboltiņas apmeklējuma vēlā pēcpusdienā mīņājas pie Saeimas nama, bija izraisījusi apspriešanu politikas un biznesa aizkulisēs, raisot spekulācijas par tās saimniecisko kontekstu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
