Sarunām par "Liepājas Metalurga" pārdošanu ietekmīgi ļaudis izmanto neformālas tikšanās vietas
PIETIEK30.07.2014.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Finanšu problēmas valsts budžetam sagādājušā, uzņēmuma Liepājas Metalurgs pārdošanas procesam ieejot finiša taisnē, aktivizējas sarunas starp pārdošanas darījuma starpniekiem un potenciālajiem pircējiem. Šādām neformālām sarunām kā tikšanās vieta izmantots arī sestdien Ķīpsalas izstāžu centrā notikušais starptautiskais boksa turnīrs, liecina Pietiek no vairākiem avotiem gūtā informācija. Pasākumā īsu brīdi bijis arī eksministrs Mareks Segliņš (attēlā), ko neoficiāli min kā ietekmīgāko Liepājas Metalurga pārdošanas komandas pārstāvi, ar kuru runā potenciālie pircēji.
Starptautiskais boksa turnīrs Ķīpsalas hallē, kur vietas uz ādas dīvāniņiem pie paša ringa maksājušas pat 1000 eiro, sestdien pulcējis raibu publiku - no kādreizējās kriminālās autoritātes, vēlākā Latvijas Boksa federācijas prezidenta Ivana Haritonova līdz ļaudīm, kas nav īsti iederējušies publikā un pasākumu acīmredzami apmeklējuši, lai neformāli pārrunātu lietas - Krievijas uzņēmējiem, kuru vārdi atrodami žurnāla Forbes topos, un ietekmīgām Latvijas personām.
Vairāki pasākuma aculiecinieki Pietiek atstāstījuši, ka skatītāju rindās bijis manāms arī Liepājas Metalurga iespējamā investora Krievijas kompānijas Afina Pallada pārstāvis Sergejs Pisarčuks. Tāpat bijis manāms žurnāla Forbes miljardieru sarakstā ar 1,2 miljardu dolāru kapitālu ierindotais gruzīnu izcelsmes Krievijas miljardieris Davids Jakobašvili.
Īsu brīdi boksa turnīru, kas sācies ar izklaides šovu, vērojis arī kādreizējais iekšlietu un tieslietu ministrs Mareks Segliņš. Viņš redzēts sasveicināmies un neuzkrītoši pārmijam pa vārdam ar pasākumu apmeklējušajiem biznesmeņiem, bet drīz vien kopā ar sievu devies prom. Segliņš, kurš nolēmis atgriezties politikā, startējot Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta Kurzemē, šobrīd ir zvērināts advokāts, un viņa birojs atrodas vienā adresē ar Liepājas Metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera prakses vietu.
Tas, ka Segliņš kā jurists darbojas Velmera komandā, ir plašāk maz zināms fakts. Bet tieši Segliņu neoficiāli min kā Liepājas Metalurga pārdošanas komandas ietekmīgāko pārstāvi, ar kuru runā potenciālie pircēji. Segliņš ir liepājnieks, labi pazīstams ar uzņēmuma situāciju, viņš arī bieži esot redzams Liepājas Metalurgā.
Savukārt Jakobašvili interesi par Liepājas Metalurga iegādi gan zinātāji noliedz. 2010. gadā viņš par 600 miljoniem dolāru pārdevis savas daļas Krievijas lielākajā pārtikas ražotājā Wimm-Bill-Dann amerikāņu kompānijai PepsiCo, kas miljardierim dod brīvus līdzekļus investīcijām. Tomēr tiek apgalvots, ka Jakobašvili ierašanās Latvijā vairāk bijis izklaides brauciens - viņš apmeklējis Jauno vilni un bijis starp lūgtajiem viesiem Igora Krutoja dzimšanas dienas ballītē Latvijas Nacionālajā operā.
Šī nav pirmā reize, kad sarunu risināšanai par Liepājas Metalurga iegādi izmantoti neformāli kontakti. Pērnajā septembrī, izmantojot informāciju par toreizējā premjera Valda Dombrovska ceļojuma plāniem, atgriežoties Rīgā no starptautiska investoru samita Monako, lidmašīnā blakus premjeram vietu "nejauši" bija nopircis Eduards Janakovs - Krievijas uzņēmējs, kura pārstāvētais Daļpolimetal ieinteresēts Liepājas Metalurga iegādē.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
