„Saskaņa” nogaida, kā beigsies tās pārstāvja - par liela apmēra krāpšanu tiesātā Garkalnes vicemēra prāva
PIETIEK21.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Saskaņa vadība pašlaik nogaida, kā beigsies partijas pārstāvja – par liela apmēra krāpšanu tiesātā Garkalnes vicemēra Jura Silova tiesas prāva, lai atkarībā no tā lemtu, kāds būs tās saraksts daudzu iekārotās un turīgās Pierīgas pašvaldības vēlēšanām. Kārtējā tiesas sēde Rīgas apgabaltiesā paredzēta šodien.
Silovs tiek tiesāts par krāpšanu lielā apmērā, kad, iepriekšējā domes sasaukuma laikā pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, slēpis ar dienesta auto izraisītas avārijas pēdas un izmānījis apdrošināšanas atlīdzību.
Faktiski Silovs uzskatāms par „Pierīgas Lembergu”, pat vēl vairāk – atšķirībā no par smagiem noziegumiem tiesātā Ventspils mēra Saskaņas pārstāvi Rīgas rajona tiesa jau pirms divarpus gadiem – 2014. gada 10.oktobrī krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā piesprieda reālu trīs gadu cietumsodu. Taču visu šo laiku viņš joprojām ir strādājis Garkalnes novada domē, kaut gan 2011. gadā bija spiests nolikt Saeimas deputāta mandātu.
Silovs tika notiesāts saistībā ar notikumiem laikā, kad viņš vēl pildīja Garkalnes novada mēra pienākumus iepriekšējā domes sasaukumā. Viņš bija slēpis ar dienesta automašīnu Toyota LandCruiser izraisītās avārijas pēdas, notikušajā iesaistījis arī sievu un sekmīgi izmānījis apdrošināšanas atlīdzību. Viņa sievai Jeļenai Silovai tiesa noteica nosacītu brīvības atņemšanu.
Apsūdzība amatpersonai bija celta pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju.
Visu šo laiku Silovs ir turpinājis enerģiski rosīties pašvaldības vicemēra amatā. Pietiek jau aprakstījis, kā Garkalnes iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ pašvaldība kārtējam domes amatpersonām pietuvinātam sporta klubam iznomā zemi, lai gan jau iepriekšējais nomnieks solīto pludmales regbija laukumu tā arī neierīkoja. Turklāt iedzīvotājiem ir aizdomas, ka patiesībā uz pašvaldības zemes tiks uzbūvēts kāds komercobjekts un pašvaldības iedzīvotājiem no tā nekāda labuma nebūs.
“Es neesmu ekonomiste un finansiste, bet ļoti labi saprotu, ka šis ir maksimāli neizdevīgi novada iedzīvotājiem. Zeme paliks pašvaldībai, bet uz tās privātais klubs (dibināts 2014.gadā) būvēs sporta halli,” satraukumu par domes lēmumu uz desmit gadiem iznomāt 3400 kvadrātmetrus zemes Jauniešu regbija, futbola un petankas klubam Upesciema Warriors ar tiesībām tur būvēt slēgtu sporta halli Pietiek pauda kāda Garkalnes iedzīvotāja.
Iepriekš šī zeme bija iznomāta biedrībai Regbija klubs Livonija, kas uz tās solīja ierīkot pludmales regbija laukumu, bet četru gadu laikā tā arī neuzsāka izveidošanas darbus. Tā kā parādījās jauns šī zemesgabala tīkotājs, dome ar Regbija klubu Livonija līgumu lauza.
Tagad ar solījumu būvēt slēgtu sporta halli petankas, galda tenisa, novusa, florbola, regbija un futbola organizēšanai vērsies klubs Upesciema Warriors, kura biedru vidū ir Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Silovs (Saskaņa) un arī tiesībsargs Juris Jansons.
Kā apgalvo iedzīvotāji, viņi nekur nav manījuši, ka par šī sporta objekta tapšanu būtu rīkota sabiedriskā apspriešana. Arī Garkalnes novada domes mājas lapā nav atrodama informācija par šādas sabiedriskās apspriešanas rīkošanu.
“Ja šādu halli uzcels, tas nebūs labdarības projekts, lai tur varētu nākt novada bērni, jaunieši un iedzīvotāji, pašvaldībai arī nāktos ievērojami maksāt, lai atmaksātu halles būvniecību un vēl arī peļņu,” satraukta bija Pietiek lasītāja, kura ir nobažījusies, ka ar laiku pašvaldība šo sporta halli jau par dārgu cenu atpirks no privātā sporta kluba, kurš to būs uzbūvējis, bez konkursa izvēloties celtnieku.
Pašvaldība gan sakās esam pārliecināta, ka zeme sporta halles būvniecībai iznomāta iedzīvotāju interesēs.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
