Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņas centra kontrolētās Rīgas pašvaldības uzņēmums Getliņi EKO ir sagatavojis 11-15 miljonus latu vērtu "dāvanu" ne tikai šai politiskajai apvienībai pēdējā laikā draudzīgajam oligarham Andrim Šķēlem, bet arī ar apvienību Vienotība cieši saistītiem cilvēkiem. Šī „dāvana” oficiāli noformēta kā uzņēmuma Getliņi EKO izsludināts konkurss Sadzīves atkritumu sagatavošana noglabāšanai, par kuru jau pašlaik ir skaidrs – faktiski vienīgais uzvarētājs tajā var būt tikai oficiāli Jaunā laika biedram, Atkritumu pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Jānim Vilgertam saskaņā ar Lursoft datiem piederošā AS BAO kopā ar SIA Ekodoktrīna, kurā vairāk nekā trešā daļa netieši pieder Šķēles ģimenei, bet vēl trešdaļas kapitāldaļu īpašnieki slēpjas aiz kāda Kipras ofšora.

Konkursa nolikums paredz, ka piedalīties tajā var tikai uzņēmumi, kuri iepriekšējos trīs gados ir savākuši vismaz 100 tonnu bīstamo atkritumu gadā un izdarījuši vismaz 1000 ierakstu Latvijas Bīstamo atkritumu pārvietošanas uzskaites sistēmā (BAPUS). Jau šie nosacījumi speciālistu vērtējumā izslēdz gan visas ārvalstu kompānijas (jo tās Latvijas sistēmā nekādus ierakstus neveicot), gan gandrīz visas citas kompānijas, izņemot faktiski tikai AS BAO (pēc noteiktā minimālā savākto bīstamo atkritumu apjoma).

Savukārt AS BAO kā kompanjons neoficiāli jau ir noteikta Šķēļu ģimenei daļēji piederošā, Getliņos jau tagad saimniekojošā SIA Ekodoktrīna, kurai saskaņā ar konkursa nolikumu ir vesela virkne unikālu priekšrocību. Zemes gabals, uz kura paredzēts būvēt šķirošanas rūpnīcu, kas sagatavos atkritumus noglabāšanai, jau tagad ir iznomāts Ekodoktrīnai. Turklāt piedāvājumā jānorāda, kādas summas paredzētas elektrības pieslēgumam un citai infrastruktūrai, bet to mēneša laikā reāli spēj aprēķināt tikai Ekodoktrīna, jo pārējiem iespējamiem kandidātiem vēl jāpieprasa informācija no Stopiņu novada pašvaldības.

Vienīgais, kas traucē BAO un Ekodoktrīnai Saskaņas centra nodrošināto dāvanu paņemt divatā, ir konkursa nosacījums, kas tajā ļauj kvalificēties tikai uzņēmumiem, kuri jau ir uzbūvējuši vismaz piecas līdzīgas rūpnīcas. Latvijā šādu uzņēmumu nav, tāpēc nozarē valda pārliecība, ka abas faktiski jau pirms konkursa uzvarējušās kompānijas piesaistīs tāpat pašlaik skaidri zināmu ārvalstu uzņēmumu.

„Mēs ļoti vēlētos piedalīties šajā konkursā, bet mēs nekvalificējamies,” Pietiek saka uzņēmuma Eko Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. „Prasība par pieredzi un apjomiem bīstamo atkritumu savākšanā ir neloģiska, jo sadzīves atkritumos bīstamie atkritumi ir mazāk par procentu. Bet mēs nekvalificējamies šim konkursam, jo tonnāžu mēs vedam, bet tik daudz ierakstus neizdarām šajā sistēmā, jo mēs vedam ar furgoniem, tur ir riepas, sadzīves elektronika. Mazās kravas mums nav. Bet ar automātisko līniju var izšķirot ārā tikai baterijas, pārējo praktiski nav iespējams, bet tur ir arī dzīvsudrabs, riepas, utt...”

Izrādās, no konkursa ir izslēgta arī atkritumu kompānija L&T. „Šis konkursa nolikums ir izstrādāts tā, ka tur var piedalīties tikai konsorcijā ar BAO. Mēs meklējam partneri, bet mums nav izdevies atrast pagaidām. Faktiski runa nav par vienošanos ar BAO. Būtu labi, ja pretendentu loks šādam iepirkumam būtu maksimāli plašs. Jo mūsu kompānija Zviedrijā apsaimnieko tūkstošiem tonnu bīstamo atkritumu, bet pēc šī konkursa prasībām mēs nevaram šo pieredzi likt lietā. Lai gan tas ir pretrunā ar Eiropas normām. Tā ir neadekvāta prasība. Domāju, ka Veolia, kas vispār ir pasaules mēroga kompānija, arī nevar izpildīt šīs prasības,” atzīst uzņēmuma direktors Reinis Ceplis.

Pēc vēl cita nozares pārstāvja domām, tas parādot veidu, kā konkursa nolikums ir veidots: „Ļoti tiek virzīts kāds vēlamais partneris. Uzvarēt var tikai konsorcijs, jo viena no prasībām ir pieredze attiecīgu līniju būvē un apkalpošanā. Tas nozīmē, ka ir jābūt partnerim, kas ir iekārtu ražotājs. Tātad ražotājs piegādās konsorcijam līniju, uzbūvēs, uzstādīs un nodrošinās servisu, bet ražotājs jau pats nešķiros. Ar šķirošanu nodarbosies vēl trešais. Nolikumā 5% no uzvaras punktiem izriet no tā, cik kompakta ir šī līnijas platība Getliņos, un 35% no tā, cik ātri šo līniju palaidīs. Tad jau ir ļoti interesanti. Jautājums, kam ir priekšrocības. Priekšrocības ir tam, kurš zina ģeogrāfiju, kurš zina, kurā vietā kas ir paredzēts būvēt, kas zina digitālo topogrāfiju konkrētajam zemesgabalam. Kurš zina iespējamās pieslēguma vietas elektrībai, kanalizācijai, ūdenim.”

Vēl viens nozares pārstāvis Pietiek skaidri atzina – nozīmīgas priekšrocības esot dotas tieši Šķēles uzņēmumam: „Es runāju par uzņēmumu Ekodoktrīna, kas visu laiku pati gatavojās šādu līniju būvēt. Visticamāk, ka viņiem ir plāni, vieta, projekti utt. Es domāju, ka Stirāna kungs to nenoliegs, ka viņš bez nekāda konkursa bija gatavs slēgt līgumu ar Ekodoktrīnu par šādas līnijas būvi. Ja konkursa nolikumā ir dotas ļoti lielas priekšrocības tam, kurš var kaut ko ļoti ātri izdarīt, es uzskatu, ka tur ir ne tieša, bet netieša saikne, ka tam, kuram ir lielāka informācija par konkrēto teritoriju, ir priekšrocības.

Tur ir vēl viena ļoti interesanta lieta. Pieņemsim, ka pretendents solīs vismazāko cenu, vismazāko zemesgabalu un visātrāko uzbūves termiņu. Lai gan reāli to ātrāk kā divos gados nav iespējams izdarīt. Bet viņš uzvarēs šajā iepirkumā. Bet neuzcels. Līgumā ir paredzēts, ka šādā situācijā Getliņi atpērk rūpnīcu par atlikušo vērtību. Atlikusī vai sākotnējā vērtība taču ir uzskrūvējama lieta. Jo tā nekur iepirkumā netiek prasīta. Līdz ar to var uztaisīt ļoti dārgu rūpnīcu, lai Getliņi atpērk. Turklāt Getliņi jau nemaz nezinās, vai tā rūpnīca atbildīs tehniskajām prasībām. Var pirkt, cik dārgu gribi, jo konkursā jau nav nolikts specifiski, ko un kā vajag šķirot. Ir vispārīgi nosauktas frakciju kastītes. Getliņi nav pateikuši, ko viņi vēlas. Līdz ar to tā situācija ir ļoti dīvaina. Tas, kurš uzvar konkursā, dara, ko grib, jo zina, ka Getliņi no viņiem iekārtas atpirks. Vai nav brīnišķīgi?”

Savukārt SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns Pietiek otrdien, nonākot pretrunā pat ar konkursa nolikumu, mēģināja iegalvot, ka konkursā varot piedalīties jebkurš Eiropas uzņēmums. Pietiek šodien publicē pilnu interviju ar Stirānu.

Par konkursa nolikumu. Cik Latvijā ir firmu, kuras ir izdarījušas 1000 ierakstus BAPUS sistēmā gada laikā un savākušas 100 tonnu sadzīves bīstamo atkritumu?

Šis ir starptautisks konkurss. Tajā var piedalīties jebkura Eiropas firma.

Bet prasība ir, ka jābūt tieši Latvijā savāktiem...

Nē, nepiekrītu. Šis ir starptautisks konkurss. Tādas ir desmitiem firmas.

Vai tiesa, ka zemesgabals, uz kura paredzēts būvēt šķirošanas rūpnīcu, ir iznomāts Ekodoktrīnai?

Getliņiem pieder 86 hektāru platība. Maksimālais zemes gabals, ko mēs varam atļauties, ir reizes trīs lielāks nekā Ekodoktrīnai. Bet es šīs tehniskās detaļas negribētu komentēt, jo pagaidām ir pieteikšanās, interese ir liela un konkurss ir procesā. Tā nav Ekodoktrīnas zeme.

Vai jūs noliedzat, ka konkurss ir tāds, ka tajā var piedalīties tikai viena firma?

Tas ir aizliegts. Kā es varu sludināt konkursu zem viena pretendenta.

Iestrādājot tādas prasības…

Nē, tas tā nav. Es to kategoriski noliedzu.

Vai tiesa, ka Ekodoktrīna gatavojas startēt kopā ar BAO?

Tas jums jājautā Ekodoktrīnai. Man nekāda sakara ar Ekodoktrīnu nav, izņemot pilnsabiedrību.

Līgums paredzēts uz pieciem gadiem. Kas ar rūpnīcu notiek pēc tam?

Pēc tam ir vairāki varianti. Viens no tiem - rūpnīca jāsavāc un jānes prom, jo pakalpojums Latvijas Republikā ir ierobežots – pieci gadi. PPP varianti, kas būtu loģiski, mums ir aizliegti.

Vai jūs gatavojaties pēc pieciem gadiem rūpnīcu atpirkt?

Mūsu stratēģija neparedz pašiem nodarboties ar šo lietu. Mums ir vajadzīga, lai pagarinātu gan savu mūžu, gan efektivitāti, sašķirot jomās, kur mēs iegūstam attiecīgi gāzi un elektrību. Atpirkt es neko netaisos. Tas nav vajadzīgs. Mums ir ekonomiski izdevīgi, lai kāds mūsu vietā to izdara un mēs saņemam to, kas mums ir vajadzīgs.

Vai tā ir tiesa, ka līdz ar šo šķirošanas līniju iedzīvotājiem sadārdzināsies maksa par atkritumu izvešanu?

Nekādā gadījumā.

Bet jums taču būs jāmaksā viņiem tā cena, ko viņi piedāvās…

Es gribētu uzsvērt – iedzīvotāji šo pasākumu nejutīs. Ja arī tarifs celsies, tad nevis tāpēc, ka pirksim šo pakalpojumu, bet tādēļ, ka ir reāli apstākļi – degvielas cenas utt. Bet no 2007. gada Getliņu tarifs nav mainījies. Mums ir divas reizes zemāks tarifs nekā vidēji valstī. Šī likuma prasību pildīšana mūsu tarifu neietekmēs. Tā ir mūsu stratēģija.

Kad rūpnīcai jābūt gatavai?

Jo ātrāk jo labāk, jo no tā ir atkarīgs, cik ilgi mēs dzīvojam. Pēc konkursa nolikuma – pusotra gada laikā.

Vēl viens moments, kāpēc mēs šo darbību veicam. Mēs pildām Valsts kontroles norādījumus apzināties pretendentu loku, jo es uzskatu, ka šī forma, kas mums bija līdz šim – līgumsabiedrība – gan no uzņēmuma, gan rīdzinieku viedokļa bija visizdevīgākā. Mēs esam spiesti izsludināt atklātu starptautisku konkursu, kas arī ir izdarīts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...