Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ziņas par to, ka Satversmes aizsardzības birojam (SAB) ir kāda īpaša interese par darījumiem ar Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu akcijām, pirmo reizi presē parādījās 2013. gadā, kad atklājās, ka Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns pavada Rūdolfu Meroni uz biznesa tikšanos ar citiem Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu akcionāriem viesnīcā “Elizabete”. Tagad atklātībā ir nonākušas ziņas par to, kā Ģenerālprokuratūra kopā ar SAB plāno, kā Meroni kungam labāk apiet tiesu un likumu un realizēt Latvijas valstij acīmredzami neizdevīgus darījumus ar „Ventspils naftas” akcijām.

Neticēt portāla Pietiek rīcībā nonākušajai epasta sarakstei ir grūti, jo visi notikumi, kuriem viegli izsekot, no publiskiem avotiem apstiprina, ka viss dzīvē notika tieši tā, kā Ģenerālprokuratūrā notikušajā SAB un Meroni pārstāvju sarunā izplānots. Sakrīt gan notikumu hronoloģija, gan būtība.

Bet būtība ir šāda. Valsts ir arestējusi Lembergu ģimenes potenciāli noziedzīgi iegūtu mantu, kas visticamāk par tādu arī tiks atzīta (vismaz man par to ir maz šaubu) un nonāks valsts īpašumā jau uz visiem laikiem.

Lietojot salīdzinājumu, varētu teikt, ka valsts ir arestējusi seifu, pilnu ar zeltu un briljantiem. Ir tikai viena nianse – aktā par arestēšanu ne zelts, ne briljanti nav uzskaitīti. Tur tikai teikts: arestējam seifu un nododam to glabāt Meroni. Savukārt Meroni pēc kāda laika rodas jautājums: bet, ja jūs rakstāt, ka arestēts ir tikai seifs, nevis zelts un briljanti, kas tur iekšā, varbūt es varu mazliet aizņemties no tiem briljantiem?

Prokuratūra kopā ar SAB nezināmu, bet, jādomā, koruptīvu iemeslu dēļ nolemj atļaut Meroni pasaimniekot ar seifa saturu. Bet ir problēma – kopš lieta atrodas tiesā, par seifu formāli ir atbildīga tiesa.

Tad nu SAB kopā ar prokuroru un Meroni pārstāvjiem, kā redzams no sarakstes, spriež, ka situācija ir riskanta. Tiesnesis Boriss Geimans varētu iebilst Meroni plāniem, kurus atbalsta SAB un prokuratūra, un pamatoti uzskatīt, ka viss, kas atrodas seifā, arī ir arestētā manta un ir jāsaglabā, līdz tiek valstij vai arī tiek atdota atpakaļ Lembergam.

Tā kā tiesnesi, izrādās, nevar kontrolēt, prokuratūra kopā ar SAB nolemj, ka labāk būs likumu apiet un tiesai neko neprasīt. Lai Meroni raksta iesniegumu viņiem. Viņi paši uzrakstīs atļauju, kurā teikts: jā, arestēts ir tikai seifs, to aiztikt nedrīkst, bet visu, kas tur iekšā – dari ar to, ko gribi, jo “lēmuma tvērums to neaptver” (citāts no prokurora Jura Jurisa atļaujas).

Tālāk Meroni arī attiecīgi rīkojas. Seifs tiek iztukšots un ir sagatavots tam, lai varētu to atdot Latvijas valstij. Pēc papīriem viss ir kārtībā. Arestējām seifu, nodevām paglabāt un, re, saņemam atpakaļ. Seifs metāla, viens gab.

Manuprāt, pats interesantākais šajā visā ir Satversmes aizsardzības biroja loma.

SAB funkcijas ir izlūkošana, pretizlūkošana un ar valsts noslēpuma saglabāšanu saistīti jautājumi. SAB nekādā veidā nav un nevar būt nekāda likumīga sakara ar arestētas mantas glabāšanu. Nekāda ar tiesiskām attiecībām nodibināta pamata sniegt konsultācijas advokātiem vai prokuratūrai par rīcību ar arestētu mantu.

Vēl vairāk, šajā gadījumā tiek plānots un organizēts, kā noslēpt viena komersanta acīmredzami blēdīgos plānus, kas nav valsts noslēpums, no sabiedrības un tiesas. Tiek analizēts, vai varētu izmantot šajā slēpšanā SAB iespējas, bet secināts, ka, pat ja tiks izmantoti kaut kādi mistiski SAB īpašie kanāli dokumentu iesniegšanai, vienalga daži cilvēki tiesā par to uzzinās un nevar garantēt, ka Latvijas sabiedrība informāciju tomēr neuzzina.

Tāpēc un tiesneša “neprognozējamības” dēļ beigās tiek nolemts tiesā vispār nevērsties un visu nokārtot slepenā sarakstē starp Meroni pārstāvjiem un prokuratūru.  Pēc tam tieši tā arī viss notiek. Ja šī nav valsts nozagšana, tad kas ir?

Kā lai izskaidro šo pilnīgi nelikumīgo SAB iesaisti arestētās mantas izsaimniekošanas organizēšanā, slēpšanā un piesegšanā?

Izskaidrojums ir tikai viens – kādreizējā ģenerālprokurora, bet tagad SAB direktora Jāņa Maizīša īpašā rūpe par Meroni. Tieši Jāņa Maizīša laikā Ģenerālprokuratūra bez konkursa iecēla Meroni par vairāk nekā 200 miljonu vērtās Lembergu ģimenei arestētās un, domājams, viņam drīz konfiscētās mantas pārvaldnieku.

Jāņa Maizīša vadītā Ģenerālprokuratūra nerīkoja konkursu, neizvēlējās kādu lielā četrinieka auditorfirmu, kādu citu profesionālu aktīvu pārvaldnieku ar labu reputāciju, bet odiozu personību, kuras vārds minēts pat “Oxford Hanbook of Organized Crime”. Nemaz nerunājot par to, ka viņu par neuzticamu mantas glabātāju atzinusi Anglijas tiesa.

Ir Anglijas tiesas lēmums par Meroni, ka viņš vēlējies piesavināties viņam glabāšanā uzticēto mantu. Bet nekādu problēmu! Ģenerālprokuratūrai un SAB Maizītim tā ne tikai nešķiet problēma, bet viņi arī aktīvi iesaistās Meroni darbību organizēšanā un piesegšanā. Kāpēc?

Varbūt kāds teiks, ka tā ir vienkārši muļķība? Bet, ja tā būtu muļķība, tad kļūda taču sen jau būtu bijis jāizlabo? Neviens to nedara. Tieši otrādi – ar katru gadu arvien vairāk iesaistās arestēto īpašumu izpārdošanā un naudas nobēdzināšanā. Acīmredzot apetīte rodas ēdot gan zagļiem, gan korumpantiem. Kā citādāk to izskaidrot?

Lai vai kā, Jānim Maizītim kļūstot par SAB direktoru, SAB acīmredzami sāk piesegt Meroni darbības, jo ļoti nebūtu vēlams, ka patiesība par notiekošo nāktu gaismā.

Fakts ir tāds – Latvijas valsts, ja vien nenotiks brīnums un tiesa neatdos visu atpakaļ Lembergam, acīmredzami zaudēs simt un vairāk miljonus, un tas notiek ar tiešu SAB organizatorisku dalību.

Latvijas valsts zaudēs šo naudu jebkurā gadījumā. Jo, ja brīnums notiks un tiesa atdos visu arestēto mantu atpakaļ Lembergam, viņš jau nu zaudējumus par to, ka saņēmis atpakaļ tukšu seifu bez zelta un briljantiem, kas tur glabājās, pratīs pietiesāt no valsts. Par to, domāju, tā kā nebūtu jāšaubās.

Tātad Latvijas nodokļu maksātāji par šo izzagšanu samaksās vai no tās cietīs jebkurā gadījumā. Pievērsiet uzmanību, ka, ņemot vērā to, KAS piesedz konkrēto valsts nozagšanu, par to nekad nerakstīs nekādas „reBalticas”, nekādi žurnāli „Ir” un viņu līdzskrējēji, un neviens nerīkos parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Tāda, lūk, valsts.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...