Šaubu ēna pār „Rail Baltica” pusmiljona eiro iepirkuma lietderīgumu
Lato Lapsa10.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan jaunajā pusmiljonu eiro vērtajā sabiedrisko attiecību iepirkumā, ko izsludinājusi dzelzceļa projekta “Rail Baltica” koordinatore Baltijas valstīs, Baibas Rubesas vadītā akciju sabiedrība „RB Rail AS”, ir paredzēta arī komunikācijas stratēģijas izstrāde, izrādās, ka šādu pakalpojumu uzņēmums iegādājies arī iepriekšējā, vēl pavisam nesen – 2016. gada rudenī rīkotā iepirkumā.
Kā jau minēts, no jaunā iepirkuma nolikuma izriet, ka iepirkuma uzvarētājam būs jāsagatavo stratēģijas dokuments, kurā būtu aprakstīts, kā tieši uzņēmumam ir pareizi jāpasniedz sabiedrībai visi ar pašlaik pretrunīgi vērtēto „Rail Baltica” saistītie jautājumi. Taču izrādās, ka šādam it kā ļoti nepieciešamam dokumentam jau pašlaik vajadzētu būt „RB Rail AS” rīcībā – turklāt pavisam nesen radītam.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, vēl tikai 2016. gada septembra sākumā pieņemts lēmums ļoti līdzīgā iepirkumā – „lai nodrošinātu pakalpojumus, kas saistīti ar Baltijas mēroga komunikācijas stratēģiju „RB Rail AS” globālajam projektam Rail Baltic/Rail Baltica un tās īstenošanai Latvijā”. Savukārt gadu un trīs mēnešus vēlāk it kā nepieciešama jau atkal jauna stratēģija, kaut projekts nav mainījies.
Neraugoties uz B. Rubesas deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, „RB Rail AS” nevēlas atklāt iepriekšējā noslēgtā līguma ilgumu, - uzņēmuma preses pārstāve Ilze Rassa vienīgi min, ka „atbilstoši esošā sadarbības līguma izpildes nosacījumiem, tas tuvojas noslēgumam”. Tomēr viņa nenoliedz, ka jau šī līguma ietvaros, kas uzņēmumam izmaksājis „tikai” aptuveni 60 tūkstošus eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiešām jau izstrādāta komunikācijas stratēģija.
Taču šis dokuments bijis domāts 2016.-2019. gadam, savukārt tagadējā iepirkuma ietvaros, triju gadu laikā sabiedriskajām attiecībām plānojot iztērēt astoņreiz lielāku summu, esot nepieciešama arī jauna „Rail Baltica” sabiedrisko attiecību stratēģija – tagad laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam. Savukārt tas, kāpēc nav izmantojama iepriekšējā stratēģija un tam pašam projektam nepieciešams jauns, dārgs dokuments, netiek paskaidrots.
Neraugoties uz deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, „RB Rail AS” pārstāve paziņo, ka „komunikācijas stratēģija ir iekšējas lietošanas dokuments, līdz ar to tā publiski nav pieejama”. Viņa gan varot atklāt, ka „kopš 2016. gada ir pieaudzis projektā veicamo aktivitāšu apjoms, kā arī jaunā iepirkuma ietvaros tiek paplašināta pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfija”.
Jaunā, pusmiljonu eiro vērtā iepirkuma nolikumā ir aprakstīts, kādi ir „RB Rail AS” vadībai nepieciešamie pakalpojumi: ar šīs summas iztērēšanu uzņēmums vēlas „gūt atbalstu no viedokļu līderiem un nozares ekspertiem projekta īstenošanas un pārvaldīšanas komandai” un „organizēt komunikāciju veidā, kas samazina negatīvo viedokļu parādīšanos publiskajā telpā”. Tāpat pusmiljonu eiro paredzēts tērēt, lai „uzbūvētu projektam pozitīvu reputāciju” un „iegūtu ticību un uzticamību „Rail Baltica” vadības komandai”, turklāt īpaši svarīgi esot panākt, lai šī ticība rastos lēmumu pieņēmēju aprindās un arī medijos.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.