Shēma nostrādājusi: pirmajam no atstādinātajiem lidostas drošībniekiem iespēja atgriezties darbā
PIETIEK02.03.2015.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Ir nostrādājusi shēma, lidostas Rīga jaunajai vadībai absurdi zaudējot iespēju turpināt tiesvedību ar atlaistajiem lidostas drošībniekiem un vēl izšķērdējot aptuveni 30 000 eiro (precīzu summu lidosta joproijām neatklāj), - Rīgas apgabaltiesa pirmdien noraidīja lidostas pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu strīdā ar Drošības departamenta darbinieku Intu Rubezi.
Kā Pietiek jau informējis, Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija 9. februārī nolēma nepieņemt lidostas Rīga jaunās vadības piesaistītā konsultanta Deloitte Legal vecākā jurista Mārtiņa Puķes iesniegto kasācijas sūdzību par atstādinātajam lidostas Drošības departamenta direktoram Raimondam Lazdiņam labvēlīgo spriedumu, ko iepriekš, 27. oktobrī, pieņēma Zemgales apgabaltiesa.
AT bija secinājusi, ka Puķe saskaņā ar Civilprocesa likumu nemaz nav bijis pilnvarots iesniegt kasācijas sūdzību. Puķe nav ne zvērināts advokāts, ne šīs valsts kapitālsabiedrības amatpersona, kas viņam ļautu parakstīt kasācijas sūdzību, secinājusi AT. Līdz ar to AT 9. februārī noraidīja gan lidostas kasācijas sūdzību Lazdiņa lietā, gan kasācijas sūdzību vēl viena aizdomās par nelikumīgu noklausīšanos no darba atstādinātā - drošībnieka Rubeža lietā.
Tā kā šie AT Senāta lēmumi nebija pārsūdzami, jaunā lidostas vadība ar konsultanta Deloitte palīdzību faktiski panāca par nelikumīgu noklausīšanos atstādinātajiem skandalozajiem drošībniekiem Lazdiņam un Rubezim labvēlīgu tiesas lēmumu palikšanu spēkā, bruģējot ceļu, lai abi varētu atgriezties savos amatos. Lai gan lidostas vadība pēc šī fakta nākšanas dienas gaismā apgalvoja, ka mēģināšot lūgt atjaunot procesuālo termiņu šajā lietā, bija skaidrs, ka tas neizdosies, - un nu tas arī guvis apliecinājumu.
Kad Pietiek pirmoreiz informēja par notikušo, tika pieļautas divas versijas - vainojama nekompetence, kas valsts kapitālsabiedrībai Starptautiskā lidosta Rīga izmaksājusi aptuveni 30 000 eiro un zaudētas tiesvedības, vai arī apzināta rīcība, lai atstātu spēkā skandalozajam drošībniekam Lazdiņam labvēlīgu tiesas spriedumu.
Taču jau pirmā satiksmes ministra Anrija Matīsa (attēlā) reakcija uz atklātībā nonākušajiem faktiem radīja iespaidu - ir darīšana nevis ar nekompetenci vai nolaidību, bet gan pārdomātas shēmas īstenošanu, ļaujot lidostā iespējami ātri atgriezties atlaistajiem drošībniekiem ar skandalozo Lazdiņu priekšgalā, par kuru ciešajām saitēm ar Matīsa pārstāvētās Vienotības vadību aizkulisēs tiek runāts kā par vispārzināmu faktu.
Šī valsts kapitālsabiedrības makam dārgi izmaksājusī juridiskā izgāšanās notika laikā, kad lidostas jaunais vadītājs Andris Liepiņš regulāri publiskajā telpā sniedz paziņojumus, pārmetot iepriekšējās valdes laikā noritējušo tiesvedību izmaksas. Lidostas jaunā vadība pat vērsusies tiesībsargājošās iestādēs, pēc kā sākts kriminālprocess par, iespējams, mākslīgi sadārdzinātām advokātu izmaksām, lidostai tiesājoties ar atstādinātajiem drošībniekiem Lazdiņu, Rubezi un Andri Savko.
Satiksmes ministrs Matīss, kas sākotnēji izlikās, ka par notikušo vispār neko nezinot, pēc tam Pietiek skaidri apliecināja, ka pašlaik viņš neredzot nekādu iemeslu saskatīt jelkādu lidostas valdes atbildību par šo tiesvedības iznākumu. Kaut gan tieši jaunā valde bija tā, kas akceptēja auditorfirmas piesaisti tiesvedības turpināšanai, un tieši jaunās valdes vārdā tika iesniegta absurdi kļūdainā kasācijas sūdzība, Matīsam pašlaik pilnīgi pietikšot ar to, lai valde sagatavotu "skaidrojumu par situāciju".
Matīss uzskatot, ka, "ja darbs nav ticis veikts kvalitatīvi, iespējams ir pieļautas kļūdas, tam ir jāatspoguļojas gala norēķinā. Tāpat valdei jāapsver iespēja prasīt kompensāciju". Visbeidzot, lidostas valdei arī, pēc ministra domām, "ir rūpīgi jāizvērtē pakalpojuma sniedzēja atbildība".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
