Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar vienas avīzes lappuses lielu reklāmu laikrakstā Diena un klipu televīzijā sākusies tā sauktā "Šīna-Šlesera" kampaņa, aizstāvot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēmu. Kā rāda reklāma un Pietiek rīcībā esošā informācija, kampaņas finansēšanai kārtējo reizi tiek izmantotas tradicionālās iepriekš Aināra Šlesera "maizē" bijušā Ērika Stendzenieka metodes - formālais finansētājs ir kārtējais nodibinājums, kas solās "atbalstīt atvērtās, dinamiskās ekonomikas, konkurētspējīgas Eiropas un pasaules tirgos, attīstību". Savukārt kampaņu finansējušā fonda vadībā ir uzņēmējs Edgars Šīns, kurš Pietiek pirms nedēļas meloja, apgalvojot, ka par šādu kampaņu nekā nezinot.

Kā zināms Pietiek, nodibinājumam Latvijas konkurētspējas attīstības fonds, kurš ir formālais kampaņas finansētājs un kura vadībā reizē ar Līgu Uzkalni (nekustamo īpašumu uzņēmuma Vestabalt saimnieka Alda Plauža meitu) un Vestardu Rozenbergu ir no uzturēšanās atļauju sistēmas finansiāli tieši atkarīgais nekustamo īpašumu biznesmenis Edgars Šīns, kampaņas sākums nav izdevies, kā bijis iecerēts un plānots.

MTG grupas televīzijas TV3 un LNT, baidoties no tiesu darbiem, bija atteikušās pārraidīt "Stendzenieka-Šīna-Šlesera" kampaņas reklāmas klipu, kas bijis pilns ar nepierādāmiem apgalvojumiem, un rezultātā "haltūru" radījušajam reklāmistam uzdots steidzami savu kļūmi labot un to pārstrādāt.

Līdz ar to kampaņa pirmdien sākās ar jau pārstrādāto TV klipu un šodien - ar veselas avīzes lappuses reklāmu laikrakstā Diena, no kuras izriet, ka "būvnieks Aivars Grohoļskis" apliecina savu atbalstu pašreizējai uzturēšanās atļauju sistēmai.

Savukārt Šīna vadītā nodibinājuma vārdā reklāmā tiek apgalvots, ka termiņuzturēšanās atļauju tirgošana "palīdz Latvijai" un "nav nedz Latvijas zemes, nedz pilsonības tirgošana".

Saskaņā ar Šīna-Stendzenieka reklāmā apgalvoto uzturēšanās atļauju tirgošanas būtība esot šāda: "Cilvēks nopērk mājokli vai iegulda Latvijas uzņēmumā un pēc rūpīgas pārbaudes iegūst atļauju piecus gadus uzturēties Eiropas Savienībā. Viņš atbrauc, iztērē naudu un aizbrauc. Toties tiem latviešu celtniekiem, arhitektiem, viesmīļiem, ražotājiem un zemniekiem, kas vēl nav pametuši valsti, ir darbs. 150 miljoni valsts budžetā."

Reklāmā neiztiek bez Šlesera un Stendzenieka tradicionāli iemīļotajiem solījumiem un miljardiem: "Pusotrs miljards - ekonomikā. Pietiekami, lai indeksētu pensijas, samaksātu skolotājiem, mediķiem un policistiem, sakārtotu veselības aprūpi, salabotu ceļus... Un vēl pāri paliks."

Kaut gan atklātībā nav nācis neviens gadījums, kad uzturēšanās atļauju tirgošanas sistēmu tieši būtu izmantojuši Nacionālās apvienības vadītāji (bijusī ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pie tiem nepieder), Šīna nodibinājuma reklāma apgalvo arī to: "Tieši šādā veidā īpašumus pārdevuši pat Nacionālās Apvienības līderi. Tad kādēļ viņi ir pret? Sirds dziļumos viņi nav pret. Vienkārši viņiem tāds darbs: kliegt "krievi nāk!" Pat ja šī kliegšana kaitē Latvijai."

Kampaņu ar kavēšanos izdevies sākt arī internetā - lai gan reklāmā minēta fonda mājaslapas adrese www.konkuretspejasattistiba.lv un pēdējās izmaiņas šī domēne reģistrācijā veiktas vēl tikai 2. oktobrī, šī lapa 8. oktobra rītā vēl nefunkcionēja un sāka darboties tikai ap pusdienlaiku. Domēna īpašnieks ir Šīna fonds, tā kontaktos minēta Šīna vadītās Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas e-pasta adrese.

Kā rāda Lursoft dati, pagājušā gada oktobrī reģistrētā fonda mērķi ir "atbalstīt atvērtās, dinamiskās ekonomikas, konkurētspējīgas Eiropas un pasaules tirgos, attīstību; atbalstīt ārvalstu investīciju piesaisti; atbalstīt trīspusējo sadarbību starp darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un valsts iestādēm, veidojot taisnīgu un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību; veicināt sabiedrības apziņu par konkurētspējas attīstības tendencēm, biznesa vides uzlabošanas svarīgumu; stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai".

Pirms nedēļas Pietiek jau informēja: drīzumā medijos gaidāma reklāmas kampaņa, kas skaidros nepieciešamību turpināt uzturēšanās atļauju tirdzniecību ārvalstniekiem pret nekustamo īpašumu un varētu negatīvā gaismā skart arī Nacionālo apvienību (NA), kas uzstāj uz šī biznesa pārtraukšanu, - to Pietiek apstiprināja nekustamo īpašumu biznesā ieinteresētais ekspolitiķis, par oligarhu dēvētais Ainārs Šlesers, kurš tomēr noliedz, ka būtu starp kampaņas finansētājiem.

"Es esmu ticies ar [nekustamo īpašumu] nozares pārstāvjiem un paudis savu viedokli, bet lai viņi tur nejauc Šleseru iekšā - iespējams, būs kāda skaidrošanas kampaņa, bet tā ir nozare kopumā, tā nav nekāda Šlesera kampaņa," apgalvoja Šlesers, aicinot jautājumus uzdot Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītajam Šīnam.

Savukārt Šīns, telefoniski uzklausījis jautājumu, pirms nedēļas Pietiek apgalvoja, ka par to neko nezinot, un pārtrauca sarunu. Asociācijas valdes locekle, nekustamo īpašumu firmas Vesta Balt vadītāja Līga Plaude iesākumā piekrita komentēt gaidāmo kampaņu, bet pēc norunātā laika atsūtīja īsziņu, ka nevar kompetenti atbildēt, tādēļ labāk jautāt Šīnam.

Uzturēšanās atļauju tirdzniecības biznesā iesaistīto Šīnu Pietiek nesen piefiksēja pusdienojam un skaļi apspriežam politiskās taktikas jautājumus ar premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomnieci Sandru Bukani. Viņa tāpat kā premjers ieguldījusi naudu Ārijai Dombrovskai un Indulim Bukanam piederošā nekustamo īpašumu biznesā, kas paguvis nopelnīt, pārdodot rindu māju kādam Indijas pilsonim, kurš tādējādi kvalificējies uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

To, ka neesot šīs kampaņas radošais izstrādātajs, bet tikai dzirdējis par to "baumas", Pietiek iepriekš apgalvoja ar Šleseru vēsturiski saistītais reklāmists Ēriks Stendzenieks, kurš jūlijā ieguva 284,8 tūkstošu latu vērtajā Vienotības ministra vadītās Finanšu ministrijas iepirkumā par eiro ieviešanas skaidrošanu. Stendzenieks arī neapstiprina, ka šobrīd sniegtu reklāmas pakalpojumus Vienotībai. 

"Fascinē paradoksi. NA ir vienīgā partija, kas aizstāv letiņus, bet barojas no Latvijas firmu maksātnespējas. Vairāk bankrotu, vairāk naudas," pirms pāris nedēļām savā sociālā tīkla Twitter profilā savukārt rakstīja Stendzenieks. Vēl citi viņa ieraksti par NA sponsoru, maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kurš brauc ar dārgo auto Bentley Mulsanne, jau izdzēsti.

To, vai viņa kādreizējais priekšvēlēšanu stratēģiju izstrādātājs Stendzenieks piedalījies kampaņas izstrādē, Šlesers nekomentē. Viņs nenoliedz, ka kampaņa varētu sist pa NA un atsevišķiem tās sponsoriem no maksātnespējas administratoru vidus, kuri, pēc Šlesera vārdiem, ir ieinteresēti nekustamo īpašumu biznesa krahā. "Tas, ka nacionāļi norausies, tas ir skaidrs. Pārējās nozares kategoriski iebilst, ka maksātnespējas maitasputni grib uz citu nelaimes nopelnīt. Nozare pretosies, jo viņi grib iznīcināt biznesu, kas gadā ienes 1,5 miljardus, kamēr tie kretīni nacionāļi neko Latvijā nav radījuši, viņi ir čakarējuši šo valsti no pirmās dienas," brīdina Šlesers.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...