Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu
Jānis Irbe*28.08.2017.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar projektu „Kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai”. LAEF pārstāvji izteica savu viedokli par piedāvātajiem risinājumiem un aicināja virzīt tālāk visiem izdevīgāko, kas paredz valsts saistību samazināšanu ražotājiem, kas saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu.
Šobrīd ir augusta beigas, un ir satraucoši vērot, ka virzības šajā jautājumā nav, izņemot to, ka 2017.gada 9.jūnijā ir oficiāli sagatavots konceptuālais ziņojums „Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai”. Tāpēc vēlamies atgādināt par iepriekš minētajiem risinājumiem un paskaidrot, kāpēc tik svarīgi ir pieņemt Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu par subsīdiju samazināšanu lielajām koģenerācijas stacijām
Pirmais risinājums, kas paredz AS ”Latvenergo” dividendes novirzīt vairāk nekā 75milj. EUR apmērā vidējās Obligātās iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) noturēšanai, nav atbalstāms, jo nerisina problēmu pēc būtības, bet rada elektroenerģijas tirgus konkurences izkropļojumu.
Otrais risinājums, kas paredz bāzes scenāriju, 2018.-2020.gadā nepagarinot Subsidētās elektroenerģijas nodokli (turpmāk – SEN) un vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī paredzot budžeta līdzekļus visā pārskata periodā, nav atbalstāms, jo budžetā nav papildus līdzekļu, lai šādu plānu īstenotu, līdz ar to tas nav reāls.
Trešais risinājums paredz SEN pagarināšanu līdz 2020. gada 31. decembrim, kad plānota vidējās OIK dabiskā samazināšanās, vienlaikus nodrošinot valsts budžeta dotāciju vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī. Šis risinājums ne tikai nav atbalstāms, bet pat ir bīstams, jo:
- nerisina valsts atbalsta samazināšanu OIK vajadzībām;
- SEN pārskatīšana un turpināšana jebkādā formā rada iespējamo tiesvedības risku Satversmes tiesā;
- var radīt bankrota situāciju ražotājiem, kas kā izejvielu enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos resursus
-SEN pagarināšana turpinās situāciju, ka patērētāji nākotnē būs spiesti maksāt vairāk.
Ceturtais risinājums paredz kompensāciju un valsts saistību samazināšanu 75% apjomā ražotājiem, kas saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu, nodrošinot OIK samazinājumu līdz pat 25,97 EUR/MWh 2019. gadā, 24,92 EUR/MWh 2020. gadā, 23,01 EUR/MWh 2022. gadā un 14.19 EUR/MWh 2026.gadā, kā arī nodrošināt vismazāko ietekmi no visiem risinājumiem attiecībā uz energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem.
Tas ir vienīgais risinājums, ko LAEF atbalsta, kategoriski noraidot pārējos. Turklāt, pieņemot ceturto risinājumu, ieguvēji būs visi patērētāji, jo OIK samazināsies tuvākajos gados. Pēc EM aprēķiniem patērētāju ieguvums šajā gadījumā būtu 285,74 milj. EUR un OIK komponente jau samazinās, sākot ar 2019. gadu.
Tas ir optimāls risinājums no sabiedrības interešu un tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa.
Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu, lai samazinātu valsts atbalstu fosilajai enerģijai, un aicina atbildīgās ministrijas sakoncentrēties, lai kopīgiem spēkiem atrisinātu kavēšanās iemeslus, un virzīt valdībā šo vienīgo iespējamo variantu.
* Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
