Šlesers pratināts arī Jaundžeikara lietā, kriminālprocess tiesā varētu nonākt šovasar
PIETIEK23.03.2012.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Pērn notikušajās 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās caurkritušais nu jau likvidētās partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers ticis nopratināts arī tā sauktajā Dzintara Jaundžeikara lietā. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Šlesers sniedzis liecības, noliedzot, ka jebkādu informāciju par tiesībsargājošo institūciju saistībā ar viņa kā valsts amatpersonas iespējamiem ar likumu aizliegtiem darījumiem būtu ieguvis ar eksdeputāta Jaundžeikara un viņa „galu” KNAB starpniecību. Vairāku avotu Pietiek teiktais arī liecina, ka tā sauktās Jaundžeikara lietas izmeklēšanas virzība ir gana raita un esot ļoti ticami, ka lēmumus par šī kriminālprocesa nodošanu tiesai tiks pieņemts jau šovasar.
Bijušā Saeimas deputāta, parlamenta Nacionālas drošības komisijas vadītāja, arī bijušā iekšlietu ministra Jaundžeikara lieta saistīta ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu, un tā izmeklēšanu veic Ģenerālprokuratūra.
Kriminālprocesā ir trīs aizdomās turētās personas. KNAB darbiniece Zanda Liniņa tiek turēta aizdomas par smagāko noziegumu - valsts noslēpuma izpaušanu, savukārt Jaundžeikars un KNAB darbinieces vīrs, uzņēmējs Austris Liniņš tiek turēti aizdomās par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu. Visām trim personām kriminālprocesa ietvaros ir piemērots aizdomās turētā statuss.
Kā izriet no medijos iepriekš paustās informācijas, šis kriminālprocess saistīts ar KNAB veikto izmeklēšanu tā sauktajā „oligarhu lietā”, kurā galvenais akcents vērsts uz ekspolitiķa Šlesera iespējamām noziedzīgām darbībām. „Oligarhu lietas” ietvaros tiek izmeklēta Šlesera kā valsts amatpersonas likuma pārkāpumi, iespējamā līdzdalība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un kukuļdošanā. Pēc Pietiek rakstītā „oligarhu lietā” iesaistīts arī Ventspils mērs Aivars Lembergs un bijušais TP līderis, ekspremjers un 10.Saeimas deputāts, miljonārs Andris Šķēle. „Oligarhu lieta” tika sākta pērn maijā, tās izmeklēšanu veic KNAB.
Ar Jaundžeikara vārdu saistītajā kriminālprocesā Šlesers ir viens no lieciniekiem, kurš pratināts kriminālprocesa ietvaros. Pietiek zināms, ka Šlesers nekādu saikni ar Jaundžeikaru un to, ka caur viņu būtu ieguvis informāciju par KNAB veiktajām operatīvajām darbībām, nav atzinis.
Pietiek piektdien neizdevās sazināties ar Šleseru, lai saņemtu viņa komentāru par pratināšanu Jaundžeikara lietā. Ekspolitiķis uz tālruņa zvanu neatbildēja.
Pietiek rakstījis, ka KNAB darbiniece Liniņa bija amatpersona, kura ar sava vīru Austra Liniņa starpniecību, iespējams, Jaundžeikaram nopludināja informāciju par KNAB operatīvās izmeklēšanas darbībām, kas veiktas saistībā ar Šleseru. Pietiek publiskotās Šlesera sarunas viesnīcā Rīdzene atklājušas, gan to kas ir patiesie laikraksta Diena īpašnieki, gan to, kā Šlesers, būdams valsts amatpersona, „kārtojis savas lietas.”
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers janvāra sākumā medijos izteicās, ka krimināllieta, kurā Jaundžeikars tiek turēts aizdomās par tā dēvētās "oligarhu lietas" izmeklēšanas informācijas nopludināšanu, tiesā varētu nonākt ātrāk kā pati "oligarhu lieta." Kalnmeiers toreiz arī norādīja, ka neesot pamata runām, ka pret Jaundžeikaru trūkst pierādījumu, lai viņu lietā turētu aizdomās. Kalnmeiers uzsvēra, ka lietā ir trīs aizdomās turamie un arī pierādījumu ir gana.
Prokuratūra ir arī apstiprinājusi, ka Jaundžeikara lietā skaidrojot arī to, kurš portālam Pietiek, iespējams, nopludinājis viesnīcā Rīdzene noklausīto sarunu ierakstus, kas, iespējams, ir daļa no oligarhu lietas materiāliem.
Kā zināms, Jaundžeikaru KNAB darbinieki aizturēja pērn, naktī uz 2.novembri, kad tika veikta kratīšana arī viņa dzīvesvietā Limbažu novadā. 3.novembrī Rīgas Centra rajona tiesa apmierināja KNAB lūgumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Jaundžeikaram. Kriminālprocess, kura ietvaros notika Jaundžeikara aizturēšana tika sākts 2011.gada 1.novembrī.
Decembra vidū Jaundžeikars tika atbrīvots no apcietinājuma. Kā medijos norādīja Ģenerālprokuratūra, kriminālprocesa prokurore Viorika Jirgena nolēma atcelt Jaundžeikaram piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu, tā vietā nosakot viņam citus drošības līdzekļus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Atrodoties apcietinājumā, bija arī sākusi „streikot” bijušā deputāta veselība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
