Socioloģisko aptauju kļūdu korelācija ar EP vēlēšanu rezultātiem

Ja pirms vēlēšanām šie reitingi parasti tiek plaši atspoguļoti publiskajā telpā un izsauc dažādāko viedokļu vētru, tad pēc vēlēšanām tie nogrimst aizmirstībā. Šoreiz nolēmu salīdzināt prognozes ar realitāti un nedaudz paanalizēt, vai šādi vai tādi partiju reitingi ietekmē galarezultātu vai ne. Ja ietekmē, tad kurā virzienā un kam tas izdevīgi, ja ne, tad kamdēļ tādi vajadzīgi.

Iesākumā faktiskie vēlēšanu rezultāti.

Vislielāko vēlētāju atbalstu sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā guvusi partiju apvienība "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsojuši 26,24% vēlētāju.

Otru lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusi partija "Saskaņa", par kuru nobalsojuši 17,45% vēlētāju.

Trešo vietu ieņem Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) ar 16,4% lielu atbalstu.

Ceturto - partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ar 12,42% atbalstu.

Piekto - partija "Latvijas Krievu savienība" (LKS) atbalstījuši 6,24% balsstiesīgo.

Visas iepriekšminētās partijas ir ieguvušas deputātu vietas. Pirmās trīs pa divām, pārējās pa vienai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguvusi 5,34% lielu vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija 4,35%, "Progresīvie" - 2,9%, partija "KPV LV" 0,92%, "Latviešu Nacionālisti" saņēma 0,67%, "Centra partija" - 0,49%, "Atmoda" - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, "Jaunā Saskaņa" - 0,18% un "Rīcības partija" - 0,17% vēlētāju atbalstu.¹

Tagad paskatīšu, kādi bija tie saucamie partiju reitingi pirms vēlēšanām.

Latvijas televīzija vienmēr operēja ar SKDS veiktajām aptaujām, tad nu tabulu formātā paskatīsim izmaiņas, ka pirmos saliekot vēlēšanu rezultātus.

* Veiktajās aptaujās attiecīgajā mēnesi konkrētajai partijai atbalstītāju loks nebija tik liels, lai to fiksētu.

Savukārt socioloģisko pētījumu aģentūras Factum pētījumi rādīja šādu ainu: ²

Skatot visas šīs, skaitļu rindas, nepaskrien garām vairāki interesanti fakti. Proti, tikai Jaunajai Vienotībai un VL-TB/LNNK ir vērojams būtisks atbalsta pieaugums. Pārējiem politiskajiem spēkiem aptaujās gūtie rezultāti ar vēlēšanu rezultātiem vidēji svārstās 3% robežās. Izņēmums ir Factum veiktajā pētījumā par VL-TB/LNNK rezultātiem, kur nobīde ir 3% robežās.

Protams, ka saistībā ar atbalsta samazinājumu izņēmumi ir KPV.LV un JKP, kam samazinājums ir vērojams katru mēnesi un izskaidrojums atrodams partijas vai tās atsevišķu darboņu darbībās.

Savukārt, skatot pēdējā mēneša datus, Jaunajai Vienotībai tie sanāk ap 10%, bet SKDS veiktajās aptaujās VL-TB/LNNK – 7%.

Saskaņas atbalstītāju loks visu laiku ir stāvējis stingri un nesatricināmi, neskatoties uz pēdējā laikā ar šo partiju saistītajiem notikumiem.

Iepriekš minētais bija fakti, tagad secinājumi.

Aptauju dati nespēj prognozēt vēlēšanu uzvarētāju. Tādējādi rodas būtisks jautājums, ko šāda datu vākšana un publiskošana dod, īpaši, ja publiskošana parasti tiek pavadīta ar interesantiem skaļiem paziņojumiem, kuri nereti drīzāk var raisīt kādam vēlmi atbalstīt vairāk to spēku, kura popularitāte samazinās.

Vērojot Jaunās Vienotības vēlēšanu rezultātus pretstatā ar iepriekšējām prognozēm, rodas tik daudz neskaidrību, ka iespējamos scenārijus nav iespējams pat izteikt.

Aptaujas dati nekādu pienesumu sabiedrībai nedod, tikai rada iespēju politiskajiem spēkiem augsni dažādākām spekulācijām, izmantojot skaitļus, kuri faktiski neko nenozīmē.

No iepriekš minētā secinājuma izriet pēdējais - aptaujas dati ir kārtējais instruments, kurš tiek izmantots priekšvēlēšanu cīņā, lai panāktu konkrētu rezultātu. Atliek tik minēt, vai Jaunās Vienotības uzvara jau sākotnēji bija ieplānota vai tas sanāca tikai nejauši.

1https://www.delfi.lv/news/national/politics/pazino-jaunieveletos-astonus-ep-deputatus-no-latvijas.d?id=51130193

2https://klubs.factum.lv/reitingi2019/

Novērtē šo rakstu: