Šokējoši: Ogres pašvaldībā interešu konflikti un dienesta stāvokļa izmantošana ir ikdiena
Pietiek lasītājs27.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms tiek izklāstīts konkrētais gadījums, kurš izgaismo Ogres pašvaldības kompleksās pārvaldes problēmas un kopš 90. gadiem ieaudzinātos interešu konfliktus, svarīgi pieminēt, ka šī pašvaldība ir tik ļoti paslēpusies aiz likuma burta, ka uz jebkuru jautājumu pēc būtības tie atbild tikai, balstoties uz „kāda likuma” „vienu vai diviem apakšpunktiem”. Ģimene, kura ilgstoši cīnās par elementāru cieņu pret viņu mirušā ģimenes locekļa godu, negurstoši uzdod jautājumu – cik tiesiskā valstī mēs dzīvojam?
Nelaimes gadījums notika 2013. gada 28. februārī, kad ap plkst. 17.00 lielākā daļa cilvēku dodas mājup pēc smagi pavadītas darba dienas. Vienā no lielākajiem Ogres krustojumiem, kur satiksmi regulē luksofora trīs gaismas signāli (ir zināms, ka sarkanā nozīmē – stāvēt, dzeltenā – gatavoties, zaļā – braukt), degot sarkanajam gaismas signālam ar ātrumu 128km/h triecās Ogres pašvaldības operatīvais transporta līdzeklis, kuru toreiz vadīja Ogres novada pašvaldības policists Juris Lauzums. Nelaimīgā kārtā (bet diezgan loģiskā), toreiz perpendikulāri pie zaļās luksofora gaismas krustojumu šķērsoja 25 gadus vecais Kaspars Galvanovskis, kurš mašīnu sadursmes rezultātā un milzīgās inerces dēļ gāja bojā notikuma vietā. Lieki piebilst, ka atļautais ātrums šajā krustojumā ir 50km/h – gandrīz trīs reizes pārsniedzot ātrumu, tātad nekaunīgi pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un izmantojot savu dienesta pozīciju, bez adekvāta pamatojuma „skrēja”, jo bija izsaukums par kādu „it kā” dzīvībai bīstamu suni, kurš pēcāk izmeklēšanas laikā tā arī vairs netika pieminēts.
Lai nu kā, kļūdas pieļaujam mēs visi. Protams, arī amatpersonas, bet visšokējošākais ir tas, kas notika pēc šī nelaimes gadījuma. Proti, jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir skaidrs, ka ikvienam mirstīgajam pēc šādi izraisītas automašīnu avārijas draudētu pamatīgas sankcijas - sākot ar tiesību atņemšanu, atbrīvošanu no amata un beidzot ar iespējamu brīvības atņemšanu. Bet šis nav tas gadījums – pašvaldības policists arī trīs gadus pēc avārijas aizvien pilda savus dienesta pienākumus, ir ticis nominēts gada balvai „Labākais pašvaldības policists”, ir manīts pie operatīvā transportlīdzekļa stūres (Ogres pašvaldības domes izpilddirektors Pēteris Dimants kategoriski noliedza, sakot, ka pie stūres gan Lauzums nav sēdies...). Protams, šis nav pamatarguments, bet tomēr: pēc neoficiālas informācijas, Ogres iedzīvotājiem reiz pa reizei sanāk šo amatpersonu sastapt ikdienas drēbēs kādā vietējā bārā, smagā reibumā, un, kas interesanti, viņa iesauka esot „Dūzis”, un iedzīvotājiem ir aizdomas, ka viņam varētu būt darīšana ar narkotisko vielu pirkšanu un pārdošanu. Vai pēc tā vajadzētu spriest par viņu kā policistu, - droši vien, ka ne, bet fonam šī informācija noder.
Savās pārdomās vēl joprojām ļoti emocionāli ir arī mirušā Kaspara ģimenes locekļi. Kaspara brālis Agris nespēj saprast, kāpēc cilvēks, kuram vajadzētu uzturēt kārtību pašvaldībā, tik nihilistiski izturas pret cietušajiem un savu atbildīgo darbu: „Es nevaru klusēt par Ogres novada Domes vadības un Ogres novada pašvaldības policijas vadības rīcību, jo tā faktiski ir ņirgājusies un apgānījusi mana brāļa piemiņu. Viņu izpratnē elementāra līdzjūtība, cilvēcība ir līmenī, kas robežojas ar klaju cinismu. Vislielākās sāpes, sašutumu izraisīja tieši tas, ka pašvaldības policistu Juri Lauzumu pēc viņa izraisītās autoavārijas, kas uz visiem laikiem atņēma man manu brāli 2013. gada decembrī, vietējā vara apbalvo par godprātīgu un profesionālu darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Ar šādu pamatojumu apbalvo cilvēku, pret kuru ir izvirzīta apsūdzība cilvēka nonāvēšanā, tātad ir ierosināts kriminālprocess. Acīmredzot mūsu sāpes, ciešanas, sapratne par taisnīgumu, cilvēcību šai varai ir pilnīgi vienaldzīgas un pat traucējošas.”
Diezgan loģiski no cietušo puses pēc visa notikušā bija atbildes meklēt pie Ogres novada domes amatpersonām, kuras neņēma vērā 16 Ogres iedzīvotāju iesniegumus, kuros tie apšaubīja un pat baidījās par savu drošību, zinot, ka drošības uzturētāju vidū ir puisis, kurš vienu reizi jau ir pierādījis, ka savu dienesta stāvokli neuztver nopietni. Acīmredzot slikta pašvaldības policijas reputācija nav gana labs iemesls, lai izvērtētu, vai atsevišķu policistu darbības atbilst godprātīga darba principiem. Agris arī piekrīt, ka Ogres domei nebūtu jāuzņemas tiesas vara, bet neskaidrs paliek fakts, vai patiesi tās rīcībā vai vēlmēs kā pašvaldības policijas darba devējam nav iespējas šajā konkrētajā gadījumā izvērst arī savas sankcijas. "Savos iesniegumos Ogres novada pašvaldības Domes vadībai es nelūdzu to uzņemties tiesas funkcijas, kā tiek norādīts atbildēs, bet gan es vēlos saprast tos kritērijus, kas pieļāvuši šo galīgi cinisko attieksmi. Vai tiešām Ogres novada pašvaldības policisti ik dienas izraisa autoavārijas, kurās dzīvību zaudē cilvēki, lai šim faktam nepievērstu nekādu uzmanību. Manuprāt, apbalvojuma piešķiršana ir apzināts, mērķtiecīgs solis, lai pirms tiesas padarītu spožāku likumpārkāpumu veikušo Juri Lauzumu,” tā Agris.
Sāpe visvairāk ir tieši par darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, kuras regulē Darba likums. Darba devējs nav darba ņēmēja ķīlnieks. Darbiniekus nepieņem un arī neatlaiž ar tiesas spriedumu. To regulē Darba likums. Saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darbavietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Ir nogalināts cilvēks, divi guvuši traumas - kas vēl vajadzīgs, lai konstatētu 58. panta trešajā daļā minētos apstākļus?
Bet jāpiezīmē, te jau nav runa par Jura Lauzuma nespēju, nemākulību vadīt operatīvo transportlīdzekli, bet gan totālo likuma ignorēšanu un „darba devēju” bezmugurkaulaino situācijas risināšanu. Vai tiešām Ogres novada pašvaldības Domes vadībai liekas, ka Juris Lauzums likumu pārkāpj, tikai vadot operatīvo transportlīdzekli?
Visam pa virsu, kā pārsātināti salda cukura glazūra jau tā neēdamam gaļas pīrāgam, ir fakts, ka šī lieta tiek iztiesāta Ogres novada tiesā – kuras faktiskā adrese sakrīt ar to pašu adresi, kurā atrodas Valsts policijas Ogres filiāles kabineti un Ogres pašvaldības policijas darbinieku krēsli. Uzzinot šo ziņu, pārņem absolūta nespējas izjūta likuma priekšā. Pēc tiesas vilcināšanās rodas sajūta, ka tiesnese Zeltīte Kusiņa to apzinās un „ir tik drosmīga pateikt, ka pie tā nav vainojams neviens”.
Ceturtdien, 28. janvārī būs tiesas sēde, kurā tiesa skatīs notikuma vietā izrautā video reģistratora sistēmas ekspertīzes secinājumus – vai informācija tika dzēsta apzināti, vai aparatūra ir tik veca, ka nepietiek atmiņas visam. Interesants fakts: ekspertīzes rezultāti, kurus pieprasīja Ogres prokurore Ilona Rudovska, faktiski jebkurā no fināla rezultātiem nekādi nav saistīti ar pašu apsūdzību, respektīvi no šiem rezultātiem netiks papildus noskaidrots, vai Juris Lauzums ir atzīstams par vainīgu.
„Tā ir dziļa vilšanās Latvijas tiesu varas un likumu impotencē uz godprātīgu, operatīvu un, galvenais, godīgu rīcību,” domā cietušo Galvanovsku ģimene, kuriem zaudējuma rētas jau gadiem uzplēš nepamatota tiesas un prokuratūras vilcināšanās. Un brangu sāls šķipsnu tajās bezsirdīgi ber Ogres dome ar klaju neieinteresētību un vienaldzību. Atliek vien retoriski jautāt: vai Dimanta kungs un arī Ogres domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis tikpat mierīgi turpinātu savu darbu pašvaldības vadīšanā un atstātu lēmumu tiesas rokās, ja zinātu, ka kāds no viņu padotajiem ir nogalinājis viņu bērnu?
Izjūtot palīdzības trūkumu no valsts puses, cietušie vairākkārt ir vērsušies pie medijiem (RīgaTV24, LTV u.c.), lai atklāti runātu par Latvijas tiesu sistēmas nepilnībām, par pašvaldību darboņu vienaldzību un savām ciešanām, vairākus gadus cīnoties par savām tiesībām un pievēršot sabiedrības uzmanību tam, cik nesakārtota vēl joprojām ir mūsu valsts un inerta tās priekšstāvju rīcība.
Skatīt saiti: http://play24.lv/video/1371/pilsetas-pulss-20151215
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
