Iesaki rakstu: 
Pašvaldību ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) varētu izmantot likumā dotās tiesības un rosināt Jelgavas mēra, viena no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) smagsvariem Andra Rāviņa atcelšanu no amata, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kuru ministrs atteicās apstiprināt. Tam varētu tikt izmantoti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) konstatētie pārkāpumi Jelgavas pilsētas domes SIA Jelgavas autobusu parks iepirkumos, par vairāk nekā 7 miljoniem latu kopš 2006. gada bez konkursa slēdzot līgumus par autobusu apkopi. Eļļu spekulācijām par šiem plāniem pielēja fakts, ka aizvadītajā nedēļā par Sprūdža padomnieku kļuva sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds, kurš iepriekš palīdzējis Rāviņa spēcīgākajam oponentam, savulaik par Aināra Šlesera "labo roku" uzskatītajam jelgavniekam Dainim Liepiņam.
KNAB konstatējis, ka Jelgavas pašvaldībai piederošā SIA Jelgavas autobusu parks, vismaz sešus gadus bez konkursa procedūras pērkot autobusu apkopes pakalpojumus no privātfirmas SIA Intransserviss, ir pārkāpusi iepirkumu likuma normas, par ko informējis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Šie fakti pašlaik ministrijā tiek vērtēti un var kalpot par juridisko pamatu pašvaldību likuma 93. panta iedarbināšanai kas pašvaldību ministram ļautu atcelt no amata Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS), liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Runa ir par vairāk nekā 7 miljoniem latu, kurus, no 2006. līdz 2011. gadam bez konkursa slēdzot līgumu ar SIA Intransserviss, šai privātfirmai par Jelgavas autobusu parka autobusu uzturēšanu un remontu samaksājusi pašvaldība. Jelgavas vadībai arī tiek pārmests, ka tā pieļāvusi interešu konfliktu, jo firmas līdzīpašniece (pieder 25%) Viktorija Ļubļinska vienlaikus ir arī pasūtītāja - Jelgavas autobusu parka - komercdirektore. Pašvaldībai ir ilgstošs strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu par amatpersonas statusa un līdz ar to arī likumā noteikto ierobežojumu attiecināšanu uz Ļubļinsku.
Jelgavas domes sēdē 26. jūlijā būtu jāizskata no KNAB saņemtā informācija par iepirkumu likuma pārkāpumiem pašvaldībai piederošā Jelgavas autobusu parka iepirkumos. Rāviņš Pietiek gan pieļāva, ka, iespējams, līdz nākamceturtdien paredzētajai domes sēdei pašvaldības noalgotais "neatkarīgais eksperts iepirkumu jautājumos" Ēriks Mežalis vēl nebūs paguvis sagatavot atzinumu par faktiem, kurus pašvaldībai pārmetis KNAB. Tādā gadījumā jautājuma izskatīšana varētu tikt atlikta.
Pilsētas dome arī atkārtoti lūgusi Valsts ieņēmumu dienesta interpretāciju par valsts amatpersonas statusa attiecināšanu uz Ļubļinsku, atzina Rāviņš. Pārkāpumus pašvaldības iepirkumu procedūrās Jelgavas mērs neatzīst, līdz ar to arī savā krēslā jūtoties drošs. Saskaņā ar pašvaldību likumu, pirms izdot rīkojumu par pašvaldības vadītāja atcelšanu, ministram jāsagaida viņa rakstiski paskaidrojumi, kuri jāiesniedz trīs dienu laikā no to pieprasīšanas.
Pašvaldību ministra Sprūdža pirmā reakcija uz Pietiek jautājumu par plāniem un iespējamo pamatojumu Jelgavas mēra Rāviņa atcelšanai bija noliegums: "Pirmā dzirdēšana." Neoficiāli izskan, ka VARAM vadība politiskā līmenī šādam lēmumam ir nobriedusi, bet ar tā realizāciju nesteigsies, kamēr nebūs sagatavoti juridiski argumenti rīkojumam par atcelšanu.
Sprūdža juridiskā padomniece Inga Antāne Pietiek tikai apstiprināja, ka dokuments no KNAB par Jelgavas pašvaldībai piederošajā uzņēmumā Jelgavas autobusu parks atklātajiem iepirkumu likuma pārkāpumiem ministrijā tiešām ir saņemts. Pašlaik VARAM ierēdņi analizējot KNAB sniegto informāciju, bet paskaidrojumi no Jelgavas mēra Rāviņa pagaidām nav pieprasīti. To, ka VARAM nav prasījis viņa paskaidrojumus par iespējamajiem pārkāpumiem Jelgavas autobusu parkā, Pietiek uzsvēra arī pats Rāviņš.
Drīz pēc tam, kad Pietiek Sprūdžam uzdeva jautājumus par iespējamiem plāniem iedarbināt pašvaldību likuma 93. pantu, kas ļauj pašvaldību ministram ar motivētu rīkojumu atcelt pašvaldības vadītāju no amata pienākumu pildīšanas, ministrs bija zvanījis Rāviņam, interesējoties, vai šādas informācijas avots nav Jelgavā. Rāviņš Pietiek stāstīja, ka saruna bijusi labvēlīga, ministrs šādu plānu noliedzis un pajokojis, ka, situācijai mainoties, viņš vispirms informēs pašu Jelgavas mēru.
Pietiek rīcībā esošā informācija no pašvaldību ministram tuviem avotiem gan liecina, ka "Sprūdžam ir plāns", kā atcelt Rāviņu, bet tam vēl nav sagatavota juridiskā bāze, tādēļ priekšlaikus noplūdusī informācija tiek noliegta.
Eļļu spekulācijām par Sprūdža plāniem mazāk nekā gadu pirms pašvaldību vēlēšanām sašūpot Jelgavas mēra krēslu pielēja fakts, ka aizvadītajā nedēļā par pašvaldību ministra štata padomnieku un sabiedrisko attiecību stratēģi kļuva jelgavnieks Kristians Rozenvalds, kurš iepriekš sabiedrisko attiecību jomā palīdzējis Rāviņa pēdējo gadu spēcīgākajam oponentam Jelgavā, kādreiz ar Aināru Šleseru cieši saistītajam Dainim Liepiņam.
Tieši Liepiņa, kurš ir Jelgavas domes deputāts, aktivitātes ir Rāviņa iespējamo nepatikšanu pamatā. KNAB atzinums par iepirkumu pārkāpumiem Rāviņa vadītās pašvaldības uzņēmumā pēc būtības ir atbilde uz Liepiņa vairākkārtējiem iesniegumiem. Liepiņam pieder 50% SIA Intransserviss, kura pakalpojumus vairākus gadus apejot iepirkuma procedūras par iespaidīgām summām pircis pašvaldībai piederošais Jelgavas autobusu parks. Lai arī Liepiņa sieva Dace Liepiņa ir uzņēmuma valdē, laulātie tā darbību faktiski nekontrolē, un, kā apgalvo Liepiņš, viņiem nav pieejas arī tā slēgtajiem līgumiem.
KNAB konstatējis, ka 2006. gadā Jelgavas pilsētas domei piederošais uzņēmums ar šo privātfirmu bez konkursa noslēdzis līgumu par 525 677 latiem, 2007. gadā - par 812 384 latiem, 2008. gadā - par 1 446 407 latiem, 2009. gadā - par 1 816 516 latiem, 2010. gadā - par 1 351 200 latiem un 2011. gadā - par 1 375 957 latiem, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti.
Liepiņam ir ilgstošs saimniecisks strīds ar abiem pārējiem firmas īpašniekiem Pāvelu Kozlovu un Viktoriju Ļubļinsku, kura risināšanā tikusi iesaistīta arī Finanšu policija. Ļubļinskai, kura vienlaikus ir arī Jelgavas autobusu parka komercdirektore un tiek uzskatīta par Jelgavas mēram Rāviņam lojālu cilvēku, šķiet, ka Liepiņš šo saimniecisko strīdu cenšas izmantot, lai gāztu no mēra amata savu oponentu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
