Straujuma un Dreimane caur pirkstiem skatās uz valdības noteikumu ignorēšanu
PIETIEK26.01.2015.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Gan Valsts kanceleja (VK), gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzīst, ka Ministru kabineta (MK) noteikumus pārkāpt nedrīkst, tomēr netiek solīts nekāds reāls sods Zemkopības ministrijas ierēdņiem, kas patvaļīgi nolēmuši ignorēt valdības saistošos noteikumus, saskaņā ar kuriem veikalos jau kopš decembra nedrīkstēja būt nekādu "krējuma izstrādājumu" - bet saskaņā ar ministrijas prettiesisku atļauju tie pārdošanā joprojām ir. Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, kuras pamatā bija nolaidīga attieksme pret dažādiem normatīvajiem aktiem, premjere par šo normatīvo aktu ignorēšanu norāda, ka "cilvēcīgi šo situāciju var saprast", bet Elitas Dreimanes vadītā Valsts kanceleja "aicinās ministriju informēt par izveidojušos situāciju un nākt klajā ar priekšlikumiem situācijas risinājumam".
Pietiek jau ziņoja, ka Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM) nolēmusi pārkāpt Ministru kabineta noteikumus un patvaļīgi noteikusi, ka ar nosaukumu „krējuma izstrādājums” marķētus produktus drīkstēs tirgot līdz pat 1.jūlijam, lai gan pēc Eiropas Savienības regulas tapušajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais trīs gadu pārejas periods beidzās jau pērnā gada 13.decembrī, kad arī visiem produktiem ar šādu nosaukumu no veikalu plauktiem bija jāpazūd.
Ja vienkāršais iedzīvotājs sadomātu nepildīt Ministru kabineta noteikumus, tam pienāktos tāds vai citāds sods, taču, ja valdības noteikumus ignorē ministrija, izrādās, nedz tai, nedz tās ierēdņiem nekādas sankcijas nav paredzētas, pat vairāk – šim resoram pašam palūgs atrast veidu, kā nelikumīgo situāciju padarīt likumīgu.
„Valsts kanceleja aicinās ministriju informēt par izveidojušos situāciju un nākt klajā ar priekšlikumiem situācijas risinājumam,” - tā uz jautājumu, kāda būs Valsts kancelejas reakcija uz Zemkopības ministrijas lēmumu nepildīt Ministru kabineta noteikumus, atbildēja Valsts kancelejas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Znotiņa-Znota.
Vēl draudzīgāka pašas kādreiz vadītajai ministrijai ir premjere Straujuma. „Cilvēciski šo situāciju var saprast, bet MK noteikumus pārkāpt nedrīkst. ZM un atbildīgie dienesti nes atbildību par šo lietu,” Laimdotas Straujumas viedokli pauda viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga, nevēloties precizēt, kādā veidā notiek „atbildības nešana”.
Zemkopības ministrijai (ZM) gan ir īpašs skaidrojums, kādēļ netika grozīti Ministru kabineta noteikumi, bet gan izlemts esošos noteikumus neievērot. „Ražotāji informēja, ka pēc 2014. gada 13. decembra, kad nosaukumu “krējuma izstrādājums” ir aizliegts izmantot uz iepakojuma, atsevišķu iepakojumu krājumu izlietošanai pēc 2014. gada 13. decembra nepieciešamais laiks ir vēl 1 vai 2 mēneši un tikai dažu “krējuma izstrādājumu” produktu iepakojumi varētu tikt izmantoti līdz vasaras vidum. Lai neradītu situāciju, ka tiek pasūtīti jauni iepakojamie materiāli ar produkta nosaukumu “krējuma izstrādājums” posmam līdz 1. jūlijam (jo MK noteikumos iekļautais pagarinājuma datums būtu piemērojams visiem ražotājiem), tika nolemts atļaut izlietot uzkrājumus, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi un negrozot MK noteikumus,” informē ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.
Pietiek jau ziņoja, ka piena produktu nosaukumi ir aizsargāti visā Eiropas Savienībā (ES) un ir pat īpaša ES regula, kas liedz piena produktu nosaukumus izmantot uz produktiem, kuros izmantoti arī citi produkti, piemēram, augu tauki, emulgatori utt. Latvija šo normu ieviesa ar pagājušā gada 13.decembri, un par to pat tika ziņots īpašā Zemkopības ministrijas paziņojumā. Ražotājiem šis lēmums bija zināms jau laikus, un tiem tika dots trīs gadu pārejas periods, kurā drīkstēja iztirgot saražotā iepakojuma krājumus.
Tomēr veikalu plauktos blakus krējumam vēl joprojām gozējas arī "krējuma izstrādājumi", vedinot domāt, ka tie tur aizstāvējušies vēl no pērnā gada decembra sākuma. Viens no tiem, kurš turpina tirgot produktu ar šādu aizliegtu nosaukumu, ir Tukuma piens.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
