Strautmane piebalso Maizītim – nevajag atklāt „godātos cilvēkus” no čekas maisiem
PIETIEK20.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim, kurš maija sākumā pavēstīja, ka „čekas maisos” esot sabiedrībā zināmi un godāti cilvēki un ka VDK kartotēkā esošo vārdu publiskošana nodarīšot tikai kaitējumu, ar faktiski identiskiem argumentiem nule piebalsojusi kādreizējā žurnāliste Baiba Strautmane – „maisos” galu galā esot tikai „kaut kādi veci mākslinieki”. Šodien publicējam bijušās žurnālistes sociālajā tīklā Twitter izteiktos viedokļus šai sakarā, kā arī izvilkumus no Maizīša izteikumiem, kas faktiski sakrīt ar Strautmanes atziņām pusotru mēnesi vēlāk.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Jā, ej un pierādi, ko nozīmē viena pisuļka ar tavu vārdu un kaut kādu kļičku... ļoti racionāls attīrīšanās piedāvājums...
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Šāda kartīte vēl nenozīmē, ka cilvēks reāli sadarbojies ar VDK, vēl mazāk, ka šo sadarbību iespējams pierādīt.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Grēksūdze a la prof. Lācis, vai prof. Andrejevs nav tas pats kā izmešana saplosīšanai un sabradāšanai tautai, kas jūsmo par Aivaru un Nilu...
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Publiskojot patiesību neatrast. Ja publicēs sarakstu ar cilvēku vārdiem, par kuriem nav zināms, kāpēc viņi atrodas aģentūras kartotēkā, mēs nonākam pie komunistiskajā diktatūrā izmantotās kolektīvās atbildības principa.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Kādu svītru/kam jūs grasāties pārvilkt, uzzinot, ka tur ir kaut kādi veci mākslinieki, rakstnieki, inženieri, ja pats sakāt, ka aktuālo lēmēju tur nav.
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Kartotēkā ir sabiedrībā zināmi un godāti cilvēki. Tomēr nevajadzētu uzreiz domāt, ka tie ir šā brīža politiķi vai augsta ranga amatpersonas.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Turklāt nevienam nav noslēpums, ka Savickis bija KGB virsnieks...vienalga visi viņam... bučo... ko mainīs pustukšu kartotēku publiskošana?
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Zinot, kā kartotēka tika pārņemta, neviens nevar galvot un pierādīt, vai mūsu rīcībā nonākušas pilnīgi visas kartītes, pārvedot neviena nav pazudusi vai apzināti izņemta.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- C'mon - tipi, kas lemj par mūsu valsti tika izvākti no maisiem to pārņemšanas procesā... Publiskošana tagad neko neatrisinās, tikai vairos naidu
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Nevar tagad, pēc 26 gadiem, to visu likt vienā maisā, publiskot šo cilvēka vārdus un padarīt viņus par ziņotājiem. Kur mēs tad nonāksim? Līdz kaut kādām raganu medībām? Vienīgais, ko šādi var panākt, ir pilnīgi nevajadzīgas veselu ģimeņu traģēdijas.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
