Sudraba: Lai izlemtu, vai kandidēt uz prezidenta amatu, vispirms jāatklājas Zatleram

Sarunā ar Pietiek Sudraba neteica kategorisku nē tam, ka būtu gatava piekrist kandidēt uz augsto amatu. Taču viņa uzsvēra, ka neviena partija vai to pārstāvji ar viņu par to nav runājuši. Turklāt Sudraba uzskata, ka vispirms, lai sāktu diskusiju par Valsts prezidenta vēlēšanām un kandidātiem, ir jāsagaida, kad savu pozīciju atklās pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

No Sudrabas atbildēm izriet, ka viņa nav sajūsmā par sava vārda piesaukšanu starp potenciālajiem Valsts prezidenta kandidātiem. Sudraba uzsver, ka viņai patīk darbs VK un ka, vadot šo institūciju, ir noslogota.

Starp potenciālajiem Valsts prezidenta kandidātiem Sudraba neoficiāli tiek minēta jau ilgstoši. Skaidru jā tam, ka viņa ir gatava kandidēt uz šo amatu, Valsts kontroliere vēl nav pateikusi.

Pietiek: Kuluāros aizvien skaidrāk izskan norādes, ka jūs esat viena no reālākajām kandidātēm uz Valsts prezidenta amatu. Vai jums par to bijušas kādas sarunas ar Saeimas partiju vēstnešiem vai pārstāvjiem?

Nē, absolūti, nē.

Bet, vai jūs pati esat tikusi skaidrībā par to, vai esat gatava kandidēt uz Valsts prezidenta amatu vai tomēr nē?

Loģiski un pareizi, manuprāt, būtu, ja vispirms būtu skaidrība un atbildes no Valsts prezidenta Valda Zatlera, kurš šobrīd ir amatā, par to, vai viņš kandidēs uz otru termiņu. Manuprāt, būtu pareizi, ja būtu skaidra šī atbilde, un tad arī varētu sākt diskusiju gan par to, kas ir citi kandidāti, kādi ir vajadzīgie kritēriji, vēl kaut kas.

Tad, kad pašreizējais prezidents, kurš amatā jau ir četrus gadus, pateiks savu lēmumu, vai kandidēs atkārtoti, un sniegs savu redzējumu, ko viņš ir izdarījis, ko viņš gribēja izdarīt un kas ir viņa redzējums, tad arī varēs sākties šī diskusija par Valsts prezidenta vēlēšanām. Manuprāt, tas ir tas loģiskais ceļš, sākt ar šo cilvēku, kas ir amatā patlaban.

Kam šī diskusija jāsāk, ja Valsts prezidents līdz šim atturas paust skaidru nostāju par atkārtotu kandidēšanu?

Redzot, kas ap šo jautājumu notiek, manuprāt, tomēr pirmais solis ir jāsper Zatlera kungam. Ir jābūt skaidrībai par to cilvēku, kurš tagad ir amatā un kuram likums paredz iespēju kandidēt uz otru termiņu.

Vai no tā izriet, ka jūs par kandidēšanu esat gatava skaidri runāt tikai tad, kad esošais Valsts prezidents Zatlers būs pateicis, vai kandidēs uz otru termiņu?

Nu, protams, tad es vispār sāktu par to nopietni domāt un domāt, vai kaut kas tāds vispār varētu būt. Es gan skatos, ka neviens nerunā ar šo cilvēku, kurš tagad ir amatā, vai arī viņš neko nesaka.

Bet, ja Zatlers teiktu, ka viņš kandidē un ka ir gatavs izstāstīt savu redzējumu un par to diskutēt, vai tad jūs vairs neapsvērtu iespēju kandidēt uz Valsts prezidenta amatu?

Visam tam klāt vēl ir otrs faktors, proti, kas ir tie cilvēki, kas balso par Valsts prezidenta kandidātu. Un tad nākamais solis ir atkarīgs no tā, kāda tad izveidojas situācija Saeimā.

Jums ir augsts reitings, liela daļa sabiedrības vēlas pārmaiņas, varbūt tomēr jūsu kandidēšana uz Valsts prezidenta amatu ir veids, kā mainīt valsts attīstību?

To, ka ir vajadzīgas pārmaiņas, es saprotu, un šīs pārmaiņas patiešām ir vajadzīgas. Bet tāpēc es arī skatos uz šo cilvēku, kas patlaban ir amatā - lai viņš pats nāk ar savu vērtējumu, ko izdarīja, ko neizdarīja, kāds ir tālākais redzējums. Pēc tam arī politiķi sniegtu vērtējumu, kā viņi to redz.

Man liekas, ka tas būtu pareizi, jo tas parādītu to latiņu, kuru Zatlers novelk, un tad pret šo viņa novilkto latiņu varētu mērīt arī citus kandidātus un izlemt, vai es vai kāds cits šo latiņu var pacelt krietni augstāk.

Tā, manuprāt, būtu jāveidojas šo notikumu attīstībai vai izpratnei. Jo es arī, piemēram, savā darbā vispirms skatos, kas man jāizdara, un tad meklēju, kādu cilvēku tam vajag, kurš to spēj. Tas ir, nevis, ka cilvēkiem piemeklē amatu, bet pēc darbiem, kas jāizdara meklē cilvēku, kas to spēj.

Saprotu, ka tad, ja Zatlers pateiks, ka kandidēs un izskaidros sabiedrībai savus padarītos darbus un nākotnes redzējumu, bet partijas uzrunās vēl citus kandidātus, tad arī jūs varētu startēt ar savu redzējumu?

Līdz tam vēl ir jānokļūst, lai redzētu, kā tas viss izveidosies.

Balsojums par Jansonu kā treniņš

Kuluāros nākamceturtdien plānotais Saeimas deputātu balsojums par Tiesībsarga amata kandidātiem – SC un ZZS virzīto Jansonu un Vienotības kandidāti tiesnesi Anitu Kovaļevsku - tiek dēvēts par tādu kā treniņa laukuma Valsts prezidenta vēlēšanām.

Proti, vairāki politikas procesam pietuvināti avoti norāda, ka, izvirzot Jansonu, SC un ZZS līderi Saeimas balsojumā ceturtdien varēs pārbaudīt, cik lojāli abu apvienību nominētajam kandidātam slēgtajā balsojumā ir SC un ZZS frakciju deputāti.

Kopā abām frakcijām ir 51 deputāta balss, un, ja visi abu frakciju deputāti balso par ZZS un SC virzīto Jansonu, tad arī bez opozīcijā esošās Par labu Latvija (PLL) 8 deputātu balsīm Jansonam būtu jākļūst par jauno Tiesībsargu. Līdz ar to, ja šis mēģinājums izdošoties, esot ļoti iespējams, ka SC un ZZS spēs sadarboties arī turpmāk un arī Valsts prezidenta amatam varētu virzīt kopīgu kandidātu.

Urbanovičs: tie ir nelietīgi meli

Tiesa, SC līderis Jānis Urbanovičs Pietiek piektdien noliedza, ka būtu notikušas kādas neformālas sarunas ar ZZS līderiem, viņu vidū Ventspils mēru Aivaru Lembergu par iespējamo turpmāko sadarbību un vienošanos, ka abas frakcijas Valsts prezidenta amatam varētu virzīt Sudrabu.

„Kas to stāsta? Atsūtiet man īsziņā visu šo stāstīju uzvārdus, es tad varētu viņus dot tiesā. (..) Tad pasakiet viņiem, katram no viņiem, ka viņi ir nelietīgi meļi,” teica Urbanovičs, komentējot informāciju par SC un ZZS kopīgo Valsts prezidenta kandidātu.

Jautāts, vai teiktais nozīmē, ka SC vispār neapsver Sudrabas izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, Urbanovičs atbildēja: „Absolūti nē, neviens nav par to vēl runājis, neviens.” Savukārt uz jautājumu, vai no atbildes izriet, ka SC Sudrabu neizvirzīs, Urbanovičs teica: „A kādā sakarā lai mēs viņu virzītu? Nav man gadījies kaut kā manīt sadarbību starp SC un Sudrabas kundzi.”

Ar ZZS frakcijas līderi Augustu Brigmani Pietiek piektdien neizdevās sazināties, savukārt par ZZS „krusttēvu” dēvētais Lembergs ar Pietiek nesarunājas.

Novērtē šo rakstu: