Suns uz siena kaudzes: Kultūras ministrija un Latvijas simtgades simbolika
Santa Naudiņa, SIA Baltijas Suvenīri04.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā suvenīru ražošanas un varumtirdzniecības uzņēmuma vadītāja ar 10 gadu pieredzi šajā nozarē vēlos aktualizēt kādu problēmu saistībā ar Kultūras ministrijas vēlmi patentēt preču zīmes - Latvijas simtgades logo, kā arī saukli - "ES ESMU LATVIJA".
Vērojot to, cik nekompetenti, novēloti un nekvalitatīvi gadu no gada valsts iestādēs tiek risināti jautājumi saistībā ar simbolikas atļaujām komerciāliem nolūkiem, nolēmu, ka Latvijas simtgade ir pārāk liels un nozīmīgs pasākums, lai atļautu notikt tām pašām nejēdzībām, kādas bijušas jau iepriekš.
2014.gada nogalē sazinājos ar Latvijas simtgades biroju, informējot par to, ka mūsu uzņēmumam ir vēlme izmantot pasākuma logo komerciāliem nolūkiem. Diemžēl nekādas konkrētas atbildes no biroja puses nesekoja.
2015.gadā masu medijos parādījās dažādas publikācijas par to, ka uzņēmēji tiek aicināti piedalīties Latvijas simtgades svinību organizēšanā, izmantojot svētku logo uz savas produkcijas. Kā piemēru varu minēt rakstu Dienas Biznesā: Uzņēmējus «silda» Latvijas simtgadei
Tā kā nekādas publiski pieejamas informācijas par Latvijas simtgades logo izmantošanas noteikumiem nebija (un arī šobrīd nav), tad, iedvesmojoties no šiem rakstiem, nolēmām pamēģināt un izvietojām Latvijas simtgades logo uz dažiem Latvijas karoga dizainu saturošiem suvenīriem, kuri tirdzniecībā nonāca pirms valsts svētkiem.
Viss bija mierīgi, līdz šī gada 29.oktobra rītā (tā ir sestdiena) saņēmu telefona zvanu: zvanītāja informēja, ka viņa esot Inga Oliņa, Kultūras ministrijas pārstāve. Zvanītāja sašutušā balsī sāka mani pratināt par to, ar kādām tiesībām mūsu uzņēmums izmantojis Latvijas simtgades logo uz savas produkcijas.
31.oktobrī Ingai Oliņai nosūtīju e-pasta vēstuli, kur precizēju, ar kurām personām esmu runājusi vai sarakstījusies saistībā ar logo izmantošanu. Diemžēl nevienu atbildi vai komentāru no Oliņas kundzes uz šo e-pasta vēstuli neesmu saņēmusi līdz pat šodienai.
Tā kā mans uzņēmums vienmēr ir strādājis, ievērojot likumus par autortiesībām, nolēmu pati griezties Latvijas Patentu valdē, lai noskaidrotu, kāda ir aktuālā informācija saistībā ar Latvijas simtgades logo.
Izrādās, 2016.gada 6.oktobrī logo ir pieteikts preču zīmes reģistrācijai, taču līdz pat šodienai tā nav reģistrēta preču zīme, kas nozīmē, ka Oliņas kundzei pagaidām nebija nekādu tiesību man zvanīt un kaut ko aizrādīt. Šobrīd vēl nav arī zināms, vai šo preču zīmi vispār reģistrēs, jo nepieciešams Heraldikas komisijas akcepts.
Sekojot līdzi Latvijas Patentu valdes datu bāzē ievietotajai informācijai, uzzināju, ka bez Latvijas simtgades logo pieteikuma ir vēl arī vārdiskas preču zīmes pieteikums - "ES ESMU LATVIJA". Atvainojiet, bet man tas tiešām šķiet pilnīgi nepieņemami un pārņem sajūta, it kā mēs atgrieztos padomju laikos, kad valsts noteica, kurš ko drīkstēs darīt vai kādus vārdus teikt!
Esmu dzirdējusi argumentus par to, ka, nepatentējot šāda mēroga pasākumu simboliku, hibrīdkara laikā pastāv risks pasākumus diskreditēt. Logo ir publiski pieejams, un, ja kādam būs vēlme šo logo diskreditēt, neviens noteikums viņu neapstādinās.
Jums noteikti teiks, ka patents vēl nenozīmē aizliegumu. Noteikumi, kuri nosaka, kā logo var izmantot, parasti ir ļoti nekonkrēti, kas atļauj ierēdņiem subjektīvi raudzīties uz iesniegto skiču piemērotību. Un šeit jau veidojas lobiju (pārsvarā sev pietuvinātu uzņēmumu interešu aizstāvība), kā arī korupcijas riski.
Vēlos pievērst uzmanību tam, ka, reģistrējot preču zīmi, Kultūras ministrija ir nosaukusi konkrētas preču grupas, uz kurām bez viņu atļaujas nedrīkstēs izmantot konkrēto logo. Es tiešām ceru, ka šī nebūs slēpta "deputātu kvota" kādam jau no ministrijas puses iepriekš uzrunātam/zināmam uzņēmumam. Taču Oliņas kundzes īpašā aktivitāte brīvdienu rītā man liek domāt par pretējo.
Atļaujot brīvi izmantot Latvijas simtgades simboliku, ieguvēji būtu visi:
- ražotāji, kuriem rodas iespēja strādāt, dot darbu citiem, maksāt nodokļus;
- tirgotāji, kuri, apkalpojot tūristus, palielina eksportu;
- apmierināti pircēji, kuriem ir pieejams plašs sortiments un suvenīri par pieejamu cenu;
- Latvijas simtgades svinības iegūst plašu bezmaksas starptautisku reklāmu.
No vienas puses, Kultūras ministrija publiski izsakās par naudas trūkumu, taču tajā pašā laikā tiks tērēti līdzekļi darbinieku algām saistībā ar preču zīmju atļauju piešķiršanu. Milzīgi līdzekļi tiek tērēti svētku reklamēšanai.
Atļaujot brīvi izmantot Latvijas simtgades simboliku, būtu iespējams gan ietaupīt uz komisijas darbinieku algām, gan radīt lielu pievienoto vērtību ekonomikā kopumā, nerunājot par bezmaksas reklāmas iespējām.
Aicinātu iesaistītās amatpersonas tik aktīvi neizteikties masu medijos par to, ka uzņēmēji tiek lūgti aktīvi iesaistīties Latvijas simtgades pasākumu organizēšanā, ja pēc iesaistīšanās mēģinājuma uzņēmējam jāsastopas ar klaji negatīvu un pat nelikumīgu attieksmi.
Ja Latvijas Patentu valde nolems reģistrēt Latvijas simtgades biroja iesniegtās preču zīmes, mans uzņēmums izstrādās savu Latvijas simtgades simboliku, kuru bez maksas ļausim izmantot ikvienam interesentam. Tā būs mūsu uzņēmuma dāvana Latvijai simtajā dzimšanas dienā - iespēja strādāt, iespēja dot darbu citiem un maksāt nodokļus.
Attēlā - kultūras ministre Dace Melbārde
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
