Iesaki rakstu: 
Superdārgo dzīvokļu tirgus Latvijā ir faktiski sagruvis: 2014. gadā zemesgrāmatās bija reģistrēti 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 000 eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 000 eiro, 2015. gadā šie skaitļi bija attiecīgi 19 un 24, bet pērn – vairs tikai attiecīgi 5 un 9. Turklāt, kā rāda Dienas apkopotie dati par pagājušā gada vislielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, gandrīz vienīgie, kurus vēl interesē dārgi – virs pusmiljona eiro – dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, ir ārvalstnieki ar saknēm Krievijā un citās NVS valstīs.
1. 2,17 miljoni eiro
1,36 miljonu eiro peļņu gada laikā savam saimniekam nodrošinājis 273,5 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2, kuru 2015. gada pavasarī par 814 tūkstošiem eiro, ņemot bankā hipotekāro kredītu, nopirka 1971. gadā dzimušais Andris Riekstiņš. Pērn augustā viņš to jau par 2,17 miljoniem eiro pārdeva 1975. gadā Maskavā dzimušajai Annai Levitanskai. Darījums ļāvis samaksāt 745 tūkstošu eiro lielo kredītu, ko pārdevējam izsniedza AS Meridian Trade Bank. Jaunā īpašniece mitekli iegādājusies, neizmantojot hipotekāro kredītu.
2. 1,99 miljoni eiro
Pagājušā gada septembrī pie saimnieka ticis kārtējais Ģipša fabrikas dzīvoklis – 326,8 kvadrātmetrus lielo dzīvokli Rīgā, Balasta dambī 72 par šādu summu nopirka 1983. gadā dzimusī Jolanta Brūvere, kurai darījumam hipotekārie kredītlīdzekļi nebija nepieciešami.
3. 1,22 miljoni eiro
1978. gadā dzimusī Jeļena Paņina pērn jūlijā par šādu summu nopirka 386,3 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 3, ko pārdeva SIA Dzintaru 34. Bankas aizdevums mājokļa iegādei nebija nepieciešams, arī pārdevējs dzīvokli nebija ieķīlājis.
4. 1 miljons eiro
Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2015. gada decembrī slēgts līgums, no kura izriet, ka 1989. gadā dzimusī Darja Bragina guvusi gandrīz 285 tūkstošu eiro peļņu divarpus gadu laikā: 2013. gada februārī viņa par 502 tūkstošiem latiem (714 902 eiro), neņemot hipotekāro kredītu, nopirka 176,9 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Elizabetes ielā 21A, Rīgā. Savukārt pēc nepilniem trim gadiem viņa to pārdeva tālāk jau par apaļu miljonu eiro, un to par saviem līdzekļiem nopirka 1953. gadā dzimusī Marina Mamontova.
5. 0,8 miljoni eiro
Par šādu summu 269 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 17 uz pusēm nopirkuši 1989. gadā dzimusī Diāna Gorbova un 1994. gadā dzimušais Boriss Gorbovs. To, gūstot gandrīz 300 tūkstošu eiro peļņu, pārdeva 1971. gadā dzimusī Tatjana Fridmane, kura to par 506 tūkstošiem eiro nopirka 2015. gada martā. Jaunajiem īpašniekiem gan noteikts aizliegums bez 1960.gadā dzimušā Jurija Gorbova piekrišanas to pārdot vai apgrūtināt ar lietu tiesībām. Savulaik jau Diāna Gorbova bija šī dzīvokļa īpašniece, kad to 2007. gadā ieguva dāvinājuma ceļā no 1963. gadā dzimušās Jeļenas Gogoļevas, taču 2015. gadā šis dāvinājuma līgums tika atcelts, lai jau pēc mēneša dzīvokli pārdotu tālāk pašreizējai pārdevējai, kura to par 1,3 miljoniem eiro ieķīlāja par labu Baltic International Bank. Pēc pēdējā darījuma visas ķīlas no īpašuma dzēstas.
6. 0,75 miljoni eiro
1956. gadā dzimušais Vladimirs Malanins guvis teju 350 tūkstošu eiro peļņu, pērn augustā pārdodot pirms trim gadiem par kredītlīdzekļiem iegādātu 147 kvadrātmetru dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 21. Dzīvokli viņš vienādās daļās pārdeva trim personām – 1969. gadā dzimušajam Viktoram Begininam, 1997. gadā Samarā dzimušajai Marinai Begininai un 1943. gadā Kuibiševā dzimušajam Anatolijam Begininam. Līdz ar darījumu dzēsta hipotēka, kas bija uzlikta par labu Citadele bankai, bet jauni apgrūtinājumi uz īpašumu nav reģistrēti.
7. 0,75 miljoni eiro
Par šādu summu 1975. gadā Maskavā dzimusī Anna Levitanska pērn augustā nopirka 141,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2. To pārdeva SIA Bulduru 17, kas pēc darījuma no īpašuma dzēsa hipotēku. Jaunā īpašniece hipotekāros kredītlīdzekļus darījumā nav izmantojusi.
8. 0,74 miljoni eiro
Ar ievērojamiem zaudējumiem pērn aprīlī Kiprā reģistrētā Loaven Trading Limited pārdeva 376,1 kvadrātmetru lielu dzīvokli Rīgā, Vaļņu ielā 4, ko kompānija nopirka nekustamā īpašuma buma laikā 2007. gadā par 775 tūkstošiem latu (1,1 miljonu eiro), ņemot 1,89 miljonu latu (2,69 miljonu eiro) kredītu Rietumu bankā. Jaunā mitekļa īpašniece ir Kubiševā 1968. gadā dzimusī Svetlana Jegorova, kura dzīvokli nav ieķīlājusi.
9. 0,73 miljoni eiro
1978.gadā dzimušais Pāvels Ahronins pagājušā gada janvārī par šādu summu nopirka 253 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Madonas ielā 5. To pārdeva SIA CBL Asset Management, kas dzīvokli bija nopirkusi 2012.gadā par 224 100 latu (318 900 eiro). Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 98 tūkstošu eiro hipotēka.
10. 0,68 miljoni eiro
Ekonomikas ministrija pagājušā gada martā pārdevusi 583,7 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamas telpas Krišjāņa Barona ielā 3, ko ar nomaksas pirkuma līgumu iegādājusies 1944.gadā dzimusī Bella Bika. Lēmumu par šo telpu, kuras iepriekš izmantoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošanu Ministru kabinets pieņēma 2015. gada 24. aprīlī, jo Rīgas pašvaldība, kurai bija pirmtiesības uz šīm telpām, iespējas tās iegūt savā īpašumā neizmantoja. Telpas tika pārdotas izsolē ar sākuma cenu 670 tūkstoši eiro un izsoles soli desmit tūkstoši eiro, kas nozīmē, ka izsolē solīts tikai vienu reizi un tas pārdots teju par sākumcenu. Hipotēka saskaņā ar nomaksas līgumu nostiprināta par nesamaksāto pirkuma maksu - 612 tūkstoši eiro un procentu maksājumu - 91 995 eiro ar atmaksas termiņu - pieci gadi.
11. 0,67 miljoni eiro
Pagājušā gada martā par 208,8 kvadrātmetrus liela dzīvokļa Rīgā, Alberta ielā 1 īpašnieku kļuva 1964. gadā dzimušais nekustamo īpašumu uzņēmējs Māris Alberts, kurš to ieķīlājis 350 tūkstošu eiro liela kredīta saņemšanai DNB bankā. Iepriekš jaunais saimnieks bija viens no pārdevēja – viņam pašam iepriekš piederējušās SIA Forburga kreditoriem, kurš šim dzīvoklim bija uzlicis ķīlas atzīmi 2,28 miljonu eiro apmērā, kura gan tika dzēsta jau 2015. gadā. Zemesgrāmatā arī atzīmēts, ka viņa laulātajai draudzenei Inesei Albertei nav tiesību uz šo īpašumu, jo noteikta visas mantas šķirtība.
12. 0,66 miljoni eiro
Maskavā dzimusī Anna Levitanska pērn augustā nopirkusi vēl vienu dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2. Šis dzīvoklis ir 127,5 kvadrātmetrus liels, un arī šo pārdevusi SIA Bulduru 17. Arī šī nekustamā īpašuma iegādei 1975. gadā dzimušajai pircējai hipotekārie kredītlīdzekļi nav bijuši nepieciešami.
13.-15. 0,64 miljoni eiro
1964. gadā dzimusī ārvalstniece Zukhura Salpagarova pirms gada janvārī par šādu summu nopirkusi 152,9 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Baznīcas ielā 18A, ko pārdeva SIA Kappa Capital. Jaunajai īpašniecei tā pirkumam hipotekārais finansējums nav bijis nepieciešams, bet pārdevējs savulaik uz šo īpašumu reģistrējis hipotēku, kas dzēsta līdz ar īpašuma realizēšanu.
13.-15. 0,64 miljoni eiro
Šāda summa norādīta dāvinājuma līgumam, ar kuru pusi no 124,2 kvadrātmetrus lielā dzīvokļa Jūrmalā, Madonas ielā 5 ieguvusi 1950. gadā dzimusī ārvalstniece Tatjana (Samoilova. Viņai to uzdāvināja 1951. gadā Baku dzimušais Aleksandrs Samoilovs. Otra puse no šī dzīvokļa pieder 1979. gadā Maskavā dzimušajai Jeļenai Samoilovai.
13.-15. 0,64 miljoni eiro
1966.gadā dzimušais Andrejs Talaškins pagājušā gada oktobrī par līdzīgu summu, kā pirms četriem gadiem iegādājās, tagad pārdevis 142,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 2. To oficiāli nopirka 1983. gadā dzimusī Anna Talaškina. Darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.
16. 0,62 miljoni eiro
Vēls viens Rīgā, Balasta dambī 72 pērn pārdots Ģipša fabrikas dzīvoklis – 137,2 kvadrātmetrus liels. To uz pusēm nopirka divi ārvalstnieki – 1970. gadā dzimušais Andrijs Nedokoļatijs un 1995. gadā dzimušais Dmitro Nedokoļatijs. Viņiem kredīts dzīvokļa pirkšanai nav bijis nepieciešams.
17. 0,60 miljoni eiro
Pagājušā gada aprīlī SIA Audēju Estate (īpašnieks – Aldis Pauniņš, vienīgais valdes loceklis – Ainārs Pauniņš) par šādu summu kļuva par 143,5 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku Rīgā, Strēlnieku ielā 7, - to pārdeva SIA AP Vecrīga. Pēc pārdošanas no īpašuma dzēsta hipotēka, un ar jaunām ķīlām tas nav apgrūtināts.
18. 0,59 miljoni eiro
Pirms gada janvārī SIA Nikart (īpašnieks – Vācijas iedzīvotājs Sergejs Tihonovs) par vairāk nekā pusmiljonu eiro iegādājās 141,8 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Baznīcas ielā 18A. To pārdeva cita kompānija – SIA Kappa Capital. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta hipotēka, un jauna nav reģistrēta.
19.-20. 0,56 miljoni eiro
Par šādu summu SIA Dzirnavu nama komercija (pastarpinātā oficiālā īpašniece – Andra Šķēles dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle) pērn martā nopirka 235 kvadrātmetrus nedzīvojamo telpu Dzirnavu ielā 81, Rīgā. Tās pārdeva SIA Centrus Real One. Arī pēc darījuma uz īpašumu saglabājušās divas hipotēkas par labu Nordea Bank AB, kuras uzliktas 2009. gadā un 2014. gadā.
19.-20. 0,56 miljoni eiro
Pērn oktobrī šāda apjoma darījumu ar 192,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 46 slēdza divi uzņēmumi, no kuriem SIA Brīvības 46 bija pārdevējs, bet SIA Livonia CV – pircējs, kas darījuma finansēšanai Nordea Bank AB saņēma 340 tūkstošu eiro kredītu.
Dati par īpašumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata
Dati par uzņēmumiem - Lursoft
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
