Iesaki rakstu: 
Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors un vietnieks - nu, principā administrācija.
Ja valsts cilvēku nodrošina ar bezmaksas vakcīnu, bet cilvēks nevakcinējas un to pamato ar visvisādām atrunām, tad kas pie vainas? Levits? Kariņš? Vakcīna? Slimība? Kas ir tie iemesli, kāpēc daļa sabiedrības kategoriski pretojās savas veselības aizsargāšanai ar kādu no kovida vakcīnām, aizbildinoties ar veselības aizsargāšanu no vakcīnām?
Kāpēc ir cilvēki, kuri krustojumā - slimība/vakcīna - izvēlas slimību? Izvēlas iet caur slimību, neraugoties uz to, ka tādējādi bezatbildīgi apgrūtina savus kolēģus, paziņas, sabiedrību kopumā.
Tam visam ir daudz un dažādi skaidrojumi, kuri gan jau tiks pētīti un veidos pamatu ne vienam vien akadēmiskajam darbam. Kā vērotājam man arī dažas lietas šķiet uzmanības vērtas. Piemēram;
- no Vislas upes uz Austrumiem arvien palielinās vakcinācijas pretinieku procents populācijās, un Krievija ir šajā ziņā līderis,
- cilvēku masveida neprasme strādāt ar informāciju no iespējami daudziem avotiem, kritiskās domāšanas trūkums, nespēja atšķirt viltvārdību no patiesības,
- valsts pārvaldes sabiedrisko attiecību brīnumainā neprofesionalitāte, komunicējot ar sabiedrību, jeb katrs runā tikai sava "burbuļa" ietvaros. Neizprot sabiedrību, jo nemāk to mobilizēt,
- neizpratne par to, ka politiskais gļēvums valsts varas represīvo iespēju izmantošanā (tikai valsts varai ir tiesības uz represijām) rada sabiedrībai lielāku kaitējumu nekā šo represiju izmantošana ārkārtas apstākļos,
- viedokļu līderu deficīts. Ja XX gadsimta beigās par viedokļa līderi varēja būt tikai atzīts jomas eksperts, tad tagad jebkurš tirliņš, kas pratis sev sociālajos tīklos ar kaut ko miesisku vai populistisku piesaistīt sekotājus, uzņemas šo atbildību, par ko neatbild,
- daudzu neparastā augstprātība un bezatbildīga neizskaidrojamā revolucionārā pārliecība par savu vienīgo pareizo viedokli visos līmeņos - sākot no Saeimas deputātiem un kandidātiem, Rīgas Domes "pilsētas cilvēkiem", beidzot ar attieksmes pret C blogeriem utt.
Tāda mums sabiedrība! Vērosim!
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
