Iesaki rakstu: 
Sekojot līdzi notikumu attīstībai par taksometru nozares aizkulisēm publiskajā telpā, saistībā ar lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru taksometru nozarē un vēlmi sakārtot šo nozari, nav saprotams, kāpēc par vienīgo un lielāko “shēmotāju” tiek uzskatīts tikai “Baltic Taxi”, lai gan šajā biznesā darbojas arī tādas kompānijas kā “Panda Taxi”, “Red Cab” u.c., kuras rīkojas prettiesiski, izmantojot 90. gados aizgūtās vecās shēmas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas valstij.
J. Naglis, paužot savu viedokli publiski, ir minējis, ka pērn oficiālais apgrozījums taksometru nozarē bija 10,7 miljoni EUR, no kuriem tieši 7,3 miljonus EUR apgrozīja tieši “Baltic Taxi”. Lai gan patiesais apgrozījums nozarē, pēc J. Nagļa sacītā, ir 4 reizes lielāks – aptuveni 55 miljoni EUR. Kur skatījās Saeima, kad tā pieņēma likuma grozījumus par mikrouzņēmumu? Valsts būtībā izdarīja “lāča pakalpojumu” taksometru nozarei, paverot iespēju izstrādāt jaunu shēmu “Baltic Taxi”, lai izvairītos no nodokļu nemaksāšanas.
Nevienam nav noslēpums, ka taksisti, lai slēptu patiesos ienākumus, griež atpakaļ skaitītājus, slēpjot patiesi nobraukto kilometru skaitu un kopējos ieņēmumus, oficiāli uzrādot tikai minimālus ieņēmumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Patlaban valstī nav nevienas iestādes, kas kontrolētu un uzraudzītu taksometros esošos skaitītājus.
Šobrīd to, vai skaitītāji ir tehniskā kārtībā un atbilst likuma prasībām, pārbauda Nacionālais metroloģijas centrs. Taču viņi nepārbauda, vai skaitītāji nav griezti atpakaļ un vai uzrādītais rādījums sakrīt ar skaitītājā norādīto. Uz skaitītājiem ir plombas, kuras uzstāda taksometru skaitītāju apkalpošanas uzņēmums, piemēram, SIA ”Mikom”. It kā no likumdošanas viedokļa viss ir kārtībā. Rodas jautājums, cik efektīvi strādā Metroloģijas centrs, ja viņi veic tikai formālu pārbaudi, nevis pēc būtības.
Tāpat Latvijas likumdošana paredz, ka ikvienam taksometra vadītājam ir jābūt žurnālam, kurā tiek ierakstīti gan kopējie nobrauktie kilometri, gan ieņēmumi - cik ir bezskaidras naudas un cik skaidrā naudā. Arī šajā ziņā daudzas taksometru kompānijas, piemēram, “Panda Taxi”, “Red Cab”, “Taksi.lv”, “Alviksa”,” Avoiss”, “Eco Taxi”,” Lady Taxi”, “Rīga Taxi”, “SOS Taxi” u.t.t., kuras strādā Rīgā, ir izdomājušas shēmu, kā apiet likumu.
Uzrādītie dati nav patiesi. Visi zina, ka taksometru biznesā pastāv tā dēvētā “melnā nauda”. Piemēram, “Panda Taxi” brauc par fiksētu cenu, kas nozīmē, ka vadītājs par braucienu čeku izdot nevarēs, jo summa atšķirsies. Augstāk minētājām taksometru kompānijām skaidra nauda neeksistē. Šajā gadījumā netiek uzskaitīti reālie, nobrauktie kilometri, nolīgšana un laika tarifs. Pēc likumdošanas prasībām jebkuram taksometru pārvadātājam čeks klientam būtu jādod bez prasīšanas. Taču bieži vien šie čeki par braucienu klientam netiek doti. Ja visi taksometru vadītāji godīgi dotu čekus, tiktu izslēgta krāpšanās iespēja.
Apkopojot augstāk minētos faktus, rodas retorisks jautājums, kam būtu jākontrolē un jāsoda taksometru kompānijas un jāapkaro ēnu ekonomika nozarē. Vai Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pārbaudes un attiecīgus pasākumus, lai novērstu ēnu ekonomiku taksometru nozarē? Vai sadarbībā ar Ekonomikas policiju ir veikti reidi, lai pārliecinātos, vai tiek izsniegti čeki? Vai šādā veidā valsts uzņemas sociālo atbildību par saviem iedzīvotājiem, nesodot uzņēmējus, kuri par saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus?
Tuvākajā nākotnē taksometra šoferi papildinās jau tā lielo bezpajumtnieku vai “trūcīgā” statusu saņēmušo rindu. Jo viņi nevarēs saņemt ne pensijas, ne atlaišanas pabalstus, ne kādu citu sociālo atbalstu no valsts, jo par šiem cilvēkiem nav maksāti nodokļi. Arī J. Nagļa piedāvātais risinājums ieviest patentmaksu nepalīdzēs atrisināt un apkarot ēnu ekonomiku taksometru nozarē un nemotivēs šos uzņēmējus maksāt nodokļus? Kam šajā gadījumā ir jāuzņemas sociālā atbildība, - tāds ir jautājums.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
