Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Tautas balss - Dieva balss

Jānis Sčuckis
01.05.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam un nolēma tā, kā teica tauta. Tagad, kad mums ir izbazūnētā demokrātija (tautas vara), šai devīzei uzspļauj gan garīdznieki, gan “gudrās” galvas.

Izrādās, ka šī devīze nav mana bijušā šefa domu grauds, bet to pirms vairāk kā 2000 gadiem teicis Seneka - romiešu filosofs, morālists, kuram bija liela ietekme kristietisma ētikā. Tagad, kad, kā saka Borovkova kungs, Eiropā morālās vērtības ir zudušas un vienīgais dievs ir nauda, mainās arī gan kristīgās, gan laicīgās ētikas un morāles vērtības.

Lai Varakļānu novads tiktu pievienots Rēzeknes novadam, to laipni palīdzēja izkārtot Stērnīnes Īvas lieldraugs Kravaļa kungs, iespaidojot Saeimas deputātus. Tauta par to runā jau vairāk nekā pusgadu. Nu, ja tā nebija, Kravaļa kungs, pagodiniet varakļāniešus, atbrauciet, kultūras namā noorganizēsim tikšanos, kliedējiet baumas, ja tās ir baumas.

Uzskatu, ja cilvēkā ir godaprāts un sirdsapziņa, tad viņā ir arī Dievs. Tāds cilvēks, beidzoties dievkalpojuma rituāliem, izejot no baznīcas, neies risināt savtīgas shēmas, ko neizdevās panākt godīgi, to ar viltu, pazīšanos, iespaidiem, lai panāktu savu, uzspļaujot jebkādām ētikas un morāles normām. To saku arī jums, KĀDREIZ tik manis ļoti cienītā Stērnīnes Īva.

Notika Saeimas prezidija sankcionētā Varakļānu novada iedzīvotāju aptauja, izņēmuma kārtā, kā īpašs gadījums, uz ko neattiecās ne Saeimas pašvaldību vēlēšanu likums, kur varētu balsot arī strādājošie un kuram ir īpašums Varakļānu novada teritorijā. Tātad tikai Varakļānu novadā deklarētie, un tas bija pareizi, pašsaprotami.

Jau pirms tam pēc varakļāniešu noskaņojuma zināju, ka virsroku ņems Madonas virziens. Aptaujas biļetens priekšā, pildspalva rokā, tātad jāizlemj. Domāju. 1963.gadā padomju vadītāji padarīja par Čangalienu un mani par čangali. Man neprasīja... Tagad es to it kā darīšu labprātīgi... Nu nē! Ņēmu un nobalsoju par Rēzekni. Lai jau mana balss tiek brõļim latgalīšim - “ turēsimies kopā kai zõdža zūbi’.

Pēc aptaujas, kad rezultāti kļuva zināmi, satieku tirgus placī Dzidru un saku:” Jāprot ar cieņu un godu arī zaudēt.” “Nebūs nekādas zaudēšanas!” viņa nokliedza pa visu tirgus placi. Atlika pasmaidīt - ko tu vairs tur vari izdarīt. Bet, redz, ka izdarīja, ko nevarēja godīgi, to panāca ar negodīgiem paņēmieniem. Lūk, tad es sapratu, cik vieglprātīgi, bezatbildīgi un stulbi aptaujā nobalsoju par Rēzekni, kaut arī tā mana viena balss neko neietekmēja. Kauns ir vispirms pašam no sevis.

Brõļi latgalīši izrādījās lieli sūdabrāļi. Tas neattiecas uz visiem latgaliešiem, bet uz to nelielo saujiņu entuziastu, kuri cepas par to latgalismu. 39 gadus nostrādāju kolhozā “Latgale” Madonas čivļu sabiedrībā, nepaliku par čivli un nezaudēju no kripatiņas sava latgaliskuma. Pārliecinājos arī šajos gados, ka čivļi nav spējīgi uz tik zemiskām, negodīgām rīcībām panākt rezultātu, ja nevar godīgā ceļā, tad ar viltu, blatu, kā jau brõļi čangaļi jeb “īstie” latgalieši. Tomēr tuvāk rietumu civilizācijai un cita audzināšana.

Pateicoties tam, ka bijām pie Madonas, mēs saglabājām tīrāku latgaliešu valodu, kāda tā vienmēr ir bijusi Varakļānos un apkārtnē. Kāds ir sausais atlikums? Cēlus mērķis nevar realizēt ar zemiskām metodēm, jo tas diskreditē arī šo cēlo mērķi. Ko no lielākās daļas varakļāniešu iemantojāt, ja ne nicinājumu, tad cieņu zaudējāt gan viņu acīs.

Gribu citēt vēl vienu gudrinieku, Albertu Einšteinu, relativitātes teorijas pamatlicēju: „Kad tehnoloģijas aizvietos dzīvu saskarsmi cilvēku starpā, mēs saņemsim idiotu paaudzi...” Pirmajā mirklī liekas paradoksāli, bet, kad padarbini smadzenes, pielec. Atsvešināšanās cilvēku starpā nenoliedzami ir sākusies jau ar Padomju Savienības sabrukumu un kapitālisma ienākšanu, augstās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku vietu cilvēku dzīvē. Nav nepieciešamības pulcēties, diskutēt, strīdēties, noskaidrojot patiesību.

Sēd tāds Einšteina prognozētais galaprodukts feisbukā un lej samazgas uz visiem, kas ar viņu nav vienisprāt. Pirmais, ko ieraugu, ir Bens Latkovskis - apšaubāmas reputācijas personība, to pašu “īsto” latgaliešu nolīgts un apmaksāts “žurnālists”, un lej nepatiesību par Varakļāniem un varakļāniešiem, nodarbojas ar dezinformāciju. Tad arī man, kā saka Kariņs, ir “līdz brošai”, tāpēc rakstu.

Varakļānus 1963.gadā voluntāri pievienojuši Madonai Rēzeknes komunistu sūdzības Hrušcovam dēļ, jo negribējuši runāt krieviski, tātad “atlatviskot “ Rēzekni. Čuž sobačaja - saka krievi, slima suņa murgi - saka lavieši. Ja jau viņš pats to rakstīja, būdams čekas skribents (kā rakstīts viņa biogrāfijā), tad tā ir viņa paša darīšana.

Varakļānu pievienošanai Madonas rajonam bija cits pamatojums. 1963.gadā notika rajonu reorganizācija, tāpat kā tagad ATR. Varakļāni toreiz ietilpa Viļānu rajonā, no kurienes es tiku aizsūtīts uz viengadīgo Zaļenieku vadošo kadru sagatavošanas skolu. Gada beigās atbrauc uz skolu Tumovs-Beķis, Rēzeknes trešais sekretārs, un aicina atgriezties Rēzeknes rajonā. Saku: ja jau jūs, biedri sekretār, padarījāt Varakļānus par čangalienu (pēc Brāļu Kaudzīšu terminoloģijas), tad arī šajā čangalienā atgriezīšos, jo tur ir mani senči un mana tēvu zeme.

Tas neesot vis tik prasti, kā es sakot, tas esot Latvijas Ministru Padomes lēmums, sakarā ar grandiozajiem plāniem Lubānas ezera iegrožošanā un apkārtējo applūstošo teritoriju nosusināšanu. Ja Varakļāni paliek pie Rēzeknes, tad tai ir 2 meliorācijas iestādes, bet Madonai nevienas jēdzīgas, bet Madonas rajonā šīs nosusināmās platības daudz lielākas kā Rēzeknē. Tā ka pamatojums tam bija ekonomisks un praktisks.

Jums, Ben Latkovski, tas safabricējums par Rēzeknes komunistu sūdzību Hrušcovam bija vajadzīgs, lai, izpildot “īsto” latgaliešu pasūtījumu, varētu pamatot Varakļānu atgriešanu Rēzeknei. Savā slimajā fantāzijā Jūs taisāt tos kokteiļus. Tas viss ir amorāli. Ja cilvēkā ir godaprāts un sirdsapziņa, tad lai viņš ir latvietis, krievs, āfrikānis vai citplanētietis, tad viņš ir cilvēks, bet savu sūdabrāļu netrūkst nevienai tautai.

Nu ja 1963.gadā Varakļānus voluntāri, kā Jūs sakāt, pievienoja Madonai, tautai neprasīja, bet tam bija vismaz kaut kāds ekonomiskais pamatojums. Taču voluntārismam, ar kuru Saeima 2020.gadā Varakļānu novadu, pretēji tautas paustajam, pievienoja Rēzeknei, grūti atrast kādu pamatojumu. Izņemot saujiņas “īsto” latgaliešu savtīgās iegribas.

Pieņemsim, ka informatīvajā aptaujā kaut vai ar 51% būtu vinnējuši Rēzeknes virziena piekritēji, būtu, kā saka, miers un bērziņš, jo Madonas atbalstītāji, galvoju, nav tik zemu krituši, lai sāktu kaut kādas netīras spēles, kā jūs darījāt pret tiem, kuri nav ar jums.

Pēc Bena paustā informatīvā aptauja neesot bijusi juridiski korekta, jo neesot ņemti vērā 700 paraksti no Dekšārēm un Sīļukalna. Vēl nekorektāk būtu, ja tie tiktu ņemti vērā. Kad 2010.gadā viņus uzrunāja veidot spēcīgu Varakļānu novadu, viņi atteicās. Tagad viņiem varakļāniešu vietā būtu jālemj, kā mums dzīvot? Absurdi, neloģiski un stulbi, Bena kungs!

Jūs kā Rīgā dzimis un audzis, Varakļāniem garām braucis, protams, varat pretendēt uz Varakļānu “eksperta” posteni! Māri Justu kā ilggadīgu saimnieku jūs liekas pēdiņās. Es jūs kā pērkamu “žurnālistu” arī. Māris savā laikā ir Varakļānu labā izdarījis vairāk kā iepriekšējie vadītāji visi kopā. Māris iztirgojot savu Tēvzemei, savu dzimteni (citējos Nagli). Kā tad viņš viens to var? Tad jau tas grēks jādala uz lielāko daļu varakļāniešu, kas to pirmoreiz nobalsojot aptaujā pārdeva, otrreiz saziedojot tik lielu summu priekš ST.

“Varakļõnīts” esot melu labaratorija, jo jūsu čoms Naglis nevarot tur paust savus uzskatus. Tad kā labam draugam vai paziņam piedāvājiet savu - Bena Latkovska melu labaratoriju. Personīgi man, kad sagribēju paust savu viedokli, “Varakļõnīts” to neatteica. Bet tur es pamatīgi “uzbraucu’ gan Mārim Justam, gan domei un citām amatpersonām. Tā ka tie atkal ir kārtējie meli, ka “Varakļõnīts” neļautu Naglim paust savu viedokli. Saeimā viņš kā ”Latgales patriots” nosnauda veselus 4 gadus, nedzirdēju no viņa ne vārda televīzijā, varbūt vienīgi kasierei - paldies pie algas saņemšanas.

Savu esmu pateicis, reizē ar to arī dvēseli atveldzējis. Publicēs - labi, ja nepublicēs - ļaunā neņemšu. Ceru, ticu un esmu pārlicināts, ka Varakļāni nekļūs par “atšķaidītāju” Bena Latkovska fabricētajā kokteilī. Latgales pērle Varakļāni (kā to to nosauca žurnālists Dzintars Tilaks) tāda arī paliks Madonas novada sastāvā, nevis par paplukušu nomales miestiņu Rēzeknes novadā.

Tautas balss - Dieva balss!

Pārpublicēts no “Varakļõnīts” Nr.4, 2021

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...