Tautu meita 1. maija parādē

Rakstu nav vēlams lasīt bērniem un daļēji pieaugušajiem, kas informāciju par Eiropas Savienību iegūst no krāsainiem bukletiem ar animācijas tēliem, latviešvalodīgu citplanētiešu Ziemassvētku uzrunām valsts televīzijā, ceļojoša cirka busiņiem vai reliģiskas atklāsmes ceļā.

Vispārīgi:

1) Eiropas Savienība ir svešs valstisks veidojums. Svešs tāpēc, ka to veido svešu tautu ietekmīgas interešu grupas, pašas tautas iesaistot tikai tad, ja to viedoklis iepriekš noformēts atbilstoši vēlamajam. Valstisks veidojums, jo šai „starptautiskajai organizācijai” ir parlaments, valdība un pakļautās iestādes, tiesu sistēma, likumdošanas kopums, budžets, kā arī suverēnā vara pār teritoriju un iedzīvotājiem, uz kuriem tas viss attiecas.

2) Eiro ir šī svešā valstiskā veidojuma valūta.

3) Eiro naudas politiku (vismaz formāli) nosaka Eiropas Centrālā banka, uz kuras lēmumiem latviešu tautai vai tās pārstāvjiem nav un nebūs kaut cik vērā ņemamas ietekmes.

4) Eiro ieviešana nozīmē nacionālās valūtas – lata – likvidēšanu.

5) Lata likvidēšana nozīmē latviešu atteikšanos no iespējas īstenot patstāvīgu naudas politiku, kas ir valsts saimnieciskās politikas būtiska daļa.

Tiesiskie apsvērumi:

1) Eiro ieviešana ir pretrunā Latvijas Satversmes 1. pantam, jo ierobežo valsts neatkarību naudas politikas jomā. 

2) Eiro ieviešanas veids ir pretrunā Satversmes 2. pantam, jo šajā jautājumā netiek pieļauta tautas nobalsošana, tiek ignorēts sabiedrības vairākuma viedoklis un sistemātiski tiek noklusēta lēmuma pieņemšanai būtiska informācija. 

3) Latviešu tauta nav balsojusi par eiro ieviešanu tā pašreizējā veidolā. Kopš referenduma par iesaistīšanu ES pagājuši desmit gadi, kuru laikā Eirozona ir būtiski mainījusies, tajā skaitā ir nodibināts Eiropas Stabilitātes mehānisms, kas paredz ievērojamā apjomā uzņemties svešu valstu parādus.

4) Pat ja pieņemtu, ka latviešu tauta nobalsojusi par eiro 2003. gadā, atkārtota referenduma rīkošana par eiro nav pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām. Referendums par eiro ir iekšējs lēmums, kas valdībai var uzlikt pienākumu veikt starptautisko līgumu grozījumus. Starptautisko līgumu grozīšana tajos paredzētajā kārtībā nav starptautisko tiesību pārkāpums.

5) Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, eiro ieviešanā iesaistīto amatpersonu darbības klasificējamas vismaz atbilstoši Krimināllikuma 82. pantam - kā aicinājumi un organizatoriska darbība, kas vērsta uz valsts neatkarības likvidēšanu.

Saimnieciskie apsvērumi:

1) Eiropas Centrālā banka savos lēmumos vadās no lielāko Eirozonas pavalstu vajadzībām (kuras ir būtiski atšķirīgas), tāpēc Latvijai ir mazas cerības uz mūsu vajadzībām atbilstošu naudas politiku. Neatbilstoša naudas politika var novest pie jauniem aktīvu burbuļiem, krīzēm un stagnācijas, kā tas, starp citu, jau noticis citās mazāk attīstītajās Eirozonas pavalstīs. Eiro ieviešana atņems arī citas neatkarīgas valsts iespējas – piemēram, iespēju piesaistīt centrālās bankas finansējumu vai rezerves valsts attīstības projektu īstenošanai.

2) Pētījumi liecina, ka eiro ieviešanas izmaksas ir 0,5-1,4 % no kopprodukta, kas Latvijas gadījumā būtu 75-220 miljoni latu. Daļu izmaksu sedz valsts no nodokļu maksātāju naudas, bet lielāko daļu - uzņēmēji, kas šos ārkārtas izdevumus kompensē palielinot cenas (tātad samaksā patērētāji).

3) Latu maiņa pret eiro nozīmē, ka lata valūtas un zelta rezerves (vērtība apmēram 4 miljardi latu) kļūst par eiro nodrošinājumu. Pēc būtības mūs piespiež kapitālu 4 miljardu vērtībā ieguldīt biznesa projektā, par kuru liela daļa pasaules vadošo ekonomistu izsakās vismaz piesardzīgi skeptiski.

4) Latvijas pievienošana Eirozonai automātiski nozīmē mūsu iesaistīšanu arī t.s. Eiropas Stabilitātes mehānismā. Šis fonds ievāc naudu no visām Eirozonas pavalstīm, lai atmaksātu grūtībās nonākušo pavalstu parādus. Pašlaik zināms, ka Latvijas saistības var sasniegt 1,3 miljardus latu, turklāt fonda vadība pēc vajadzības tās var vēl vairāk palielināt.

5) Pretēji Latvijas Bankas un valdības apgalvojumiem nav nekādu pārliecinošu pētījumu par to, ka eiro veicina produktīvu ārvalstu investīciju piesaisti, procentu likmju samazināšanos, kopprodukta pieaugumu, un, kur nu vēl finanšu stabilitāti. Savukārt valūtu konvertācijas izmaksas ir pašas Latvijas Bankas mākslīgi radīta problēma (nododot šo funkciju komercbankām peļņas gūšanai). Uz iepriekšminēto problēmu fona valūtu konvertācija ir tikpat būtiska, kā šampūns jātniekam bez galvas.

Jebkurš imperiāls režīms meklē nodevējus vietējo vidū un izmanto vietējos simbolus, lai piesegtu savas varas kailumu. Tieši tāpēc padomju laikā tautumeitas maršēja 1. maija parādēs, bet tagad tās tiek izvietotas uz svešas valūtas. Tas gan nemaina lietas būtību – mana valsts tiek izvazāta pa detaļām.

Un kā sauc valsti, kurā dzīvo Tu?

P.S. Pat tad, ja Krievijas impērijas tanki jau būtu ceļā uz Rīgu, tas nemainītu neko no iepriekš izklāstītā. Nu gluži tāpat kā ASV tanki ceļā uz Maskavu neatceltu nevienu no krievu imperiālistu pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci.

Novērtē šo rakstu: