Pietiek :: Tiesa sāk administratīvo lietu par Vējoņa kancelejas lēmumu slēpt prēmijas, algas un piemaksas
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona lieta ir ierosinājusi vēl vienu administratīvo lietu saistībā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa (attēlā) kancelejas lēmumiem neatklāt informāciju saistībā ar tās tēriņiem un tās pamatotību, - šoreiz par Vējoņa kancelejas lēmumu turpmāk neatklāt ne tikai tās darbiniekiem izmaksātās prēmijas, piemaksas un naudas balvas, bet arī konkrētu darbinieku saņemto atalgojumu, kurš salīdzinājumā ar pagājušo gadu vidēji pieaudzis gandrīz par trešo daļu.

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi nepārsūdzamu lēmumu pieņemt Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt 2017. gada 26. un 29. jūnija informācijas pieprasījumos minēto informāciju, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu un ierosināt administratīvo lietu. Tāpat tiesa nolēmusi uzdot atbildētājas Valsts prezidenta kancelejai mēneša laikā sniegt rakstveida paskaidrojumu.

Kā jau ziņots, Vējoņa kanceleja nolēmusi turpmāk neatklāt ziņas ne tikai par treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, kādas līdz šim tajā saņemtas regulāri, bet pat par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu un tā izmaiņām.

Kanceleja, kuru vada pagājušā gada aprīlī Latvijas Pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, savu lēmumu argumentē ar to, ka pieprasījumi publiskot informāciju par piemaksām, prēmijām, naudas balvām un konkrēto atalgojumu esot tikai „zinātkāre”.

„Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu interneta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika,” oficiālajā pamatojumā skaidro Salnājs.

Tāpat Vējoņa kancelejas vadītāja ieskatā „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu” nevarot uzskatīt par „atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.

Pamatā visiem šiem apsvērumiem, kā izriet no oficiālā dokumenta, ir Valsts prezidenta kancelejas pārliecība, ka tās darbiniekiem – gan valsts amatpersonām, gan pārējiem – esot tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, savukārt no nodokļu maksātāju līdzekļiem veiktās izmaksas esot šīs privātās dzīves sastāvdaļa.

Salnājs tāpat pieminējis arī to, ka dāsni prēmēto Vējoņa kancelejas darbinieku „cieņu un reputāciju” esot aizskāruši „privātpersonu komentāri”, kas pievienoti interneta vietnēs publiskotajai informācijai par viņu gūtajiem papildienākumiem.

„Vairāki kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi,” skaidro kancelejas vadītājs.

Vai šī Valsts prezidenta kancelejas izmaksu noslepenošana notikusi pēc Salnāja iniciatīvas, vai arī ierosme nākusi no paša Vējoņa? Tas pašlaik droši nav pasakāms, jo līdz šim par „darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti” regulāras piemaksas saņemošais prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis uz šādu jautājumu nav varējis vai vēlējies atbildēt.

Taču, kā zināms, tieši Vējonis 30. jūnijā ir nodevis Saeimai otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredzēja, ka „iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi”.

Valsts prezidents savos iebildumos ir pieminējis gan privātās dzīves neaizskaramību, gan to, ka „publisku personu institūciju amatpersonām un darbiniekiem faktiski var tikt liegta iespēja saglabāt kontroli pār saviem personas datiem, ierobežot to izmantošanu, prasīt tos mainīt vai panākt to izdzēšanu”. Šie argumenti ir ļoti līdzīgi tiem, kurus Salnājs ir uzskaitījis kā pamatojumu Vējoņa kancelejas „finanšu dzīru” datu noslepenošanai.

Foto no Facebook.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

FotoKaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un šajā jomā īpaši izcēlusies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un tās „Ekonomiskās analīzes grupas vadītājs” Gatis Eglītis, kuram izrādījies daudz ko teikt par dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Šai sakarā atļaušos atgādināt šo un to publiski nezināmu par JKP „kadriem” un uzdot dažus uzvedinošus jautājumus „ekonomiskā analizētāja” sakarā.
Lasīt visu...

21

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

Foto"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai.
Lasīt visu...