Tiesībsarga vēlēšanas var būt izmēģinājums prezidenta vēlēšanām

Lai ko publiski teiktu politiķi, Tiesībsarga amats pats par sevi nevienai no partijām nav principiāli svarīgs. Tomēr tā ir augsta amatpersona, tātad panākt sava kandidāta nonākšanu šajā amatā ir politiskā spēka prestiža un ietekmes jautājums. Turklāt Tiesībsargu, aizklāti balsojot, ievēl Saeima, un tas var būt labs izmēģinājuma balsojums pirms prezidenta vēlēšanām, kuras gaidāmas vasaras sākumā.

Šobrīd spēkā ir divi galvenie scenāriji. Pirmais jeb A scenārijs paredz, ka trīs lielākās Saeimas frakcijas, vēlams ar maksimāli plašu atbalstu arī no VL-TB/LNNK un Par labu Latviju, ievēl autoritatīvu Tiesībsarga kandidātu, par kuru iepriekš līdz ceturtdienai vienojas abas koalīcijas partneres Vienotība un ZZS. Otrais jeb B scenārijs sagaidāms, ja koalīcija vienošanos nepanāk un Vienotība un zaļie zemnieki cenšas panākt balsis no opozīcijas katrs savam kandidātam. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek nenoliedz, ka iespējami ir abi scenāriji, lai gan ar ZZS esot provizoriska vienošanās, ka jāspēj vienoties par kandidātu, kura izvirzīšana pozitīvi atbalsosies publiskajā telpā. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, uzsverot, ka nekādu traci ap Tiesībsarga ievēlēšanu negrib, tomēr šķita mazāk dedzīgs par iespēju rast vienprātību par kandidātu. Neoficiāli izskan versijas, ka Brigmanis šo procesu nekontrolē un noteicošais būs Ventspils mēra Aivara Lemberga viedoklis gan par konkrētiem kandidātiem, gan par to, vai zaļie zemnieki par kompromisu vēlēsies ko pretī.

„Vēlējumi.” Tik lakoniska bija SC Saeimas frakcijas līdera Jāņa Urbanoviča atbilde uz Pietiek jautājumu, vai ir pamats Vienotības optimismam, ka jaunnedēļ iespējama vienošanās ar šo kreisās opozīcijas frakciju par atbalstu vienam Tiesībsarga kandidātam. Tomēr kuluāru sarunās SC visu aizvadīto nedēļu Vienotībai bija ļāvusi cerēt, ka tas ir iespējams. Tieši ar šīm abu politisko spēku konsultācijām skaidrojama savulaik SC izvirzītā un Jaunā laika atbalstītā Valsts prezidenta amata kandidāta Aivara Endziņa uzrunāšana Tiesībsarga amatam, no kā viņš atteicies. SC deputāts Andrejs Klementjevs Pietiek izteicās, ka vēlme ar 29 saskaņiešu balsīm „palīdzēt” abiem amatu dalīšanā ierautajiem koalīcijas spēkiem Vienotībai un ZZS ievēlēt sabiedrībā cienītu tieslietu autoritāti esot patiesa. SC ar to tikai iegūtu, izceļoties ar konstruktivitāti uz koalīcijas fona. Vienlaikus neoficiāli izskan pieļāvumi, ka ZZS un Vienotībai, pirmdien koalīcijas sadarbības padomes sēdē nespējot vienoties par šādu kandidātu, SC varētu atbalstīt tiklab viena, tā otra kandidātu, tā parādot, kurš pēc aptuveni četriem mēnešiem var palīdzēt Rīgas pilī nonākt vēlamajam prezidenta kandidātam.

Līdzšinējais, 2007. gada martā Saeimas ievēlētais, Tiesībsargs Romāns Apsītis tika ievēlēts situācijā, kas zināmā mērā līdzinās pašreizējai. Toreizējais premjers Aigars Kalvītis (TP) tad tika smagi kritizēts par norunām ar koalīcijas partneri ZZS par atbalstu apšaubāmiem kandidātiem uz Satversmes tiesas tiesnešu amatiem un autoritatīvu kandidātu izgāšanu. Tādēļ tika izlemts sabiedrību un medijus pārsteigt ar kritikai grūti pakļaujama kandidāta izraudzīšanos Tiesībsarga amatam. Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais tieslietu ministrs, Latvijas Universitātes mācībspēks un pagātnē viens no 4. maija deklarācijas „tēviem” Apsītis tika uzņemts atzinīgi.

Tikai vēlākie Apsīša blāvie un mazefektīvie darbības gadi Tiesībsarga amatā parādīja to, par ko neoficiālos izteikumos koalīcijas politiķi runāja. Proti, Apsītis šim amatam tika izraudzīts viņam piemītošo rakstura īpašību dēļ, paļaujoties, ka viņš nebūs aktīvs, vairāk koncentrēsies uz individuālu sūdzību izskatīšanu, no tām nolasāmās problēmas nevispārinot līdz likumu nepilnībai un līdz ar to neapgrūtinās dzīvi politiskajai elitei ar tiesību normu kritizēšanu un likumdošanas iniciatīvām.

Tagad, spriežot pēc ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Brigmaņa izteikumiem, zaļie zemnieki Tiesībsarga amatā vēlas redzēt līdzīga profila kandidātu, „darba rūķi”, kurš šo amatu neizmantotu personiskās autoritātes vairošanai. No Zaķa teiktā izriet, ka Vienotība amatā vēlētos redzēt aktīvāku kandidātu. Bez jau minētajiem neoficiāli Tiesībsarga amatam piesaukta arī tiesnese Anita Kovaļevska, kura iepriekš strādājusi arī Tiesībsarga priekštecī - Valsts Cilvēktiesību birojā. Tiesa, kāds procesam pietuvināts politiķis Pietiek prognozēja, ka par Tiesībsargu kļūs kāds „konservatīvs jurists – vīrietis”.

Novērtē šo rakstu: