Tiesībsargs: noticis cilvēktiesību pārkāpums, mātei ievietojot bērnu psihiatriskajā slimnīcā
PIETIEK30.08.2017.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Tiesībsargs atzinis, ka ir noticis cilvēktiesību pārkāpums, mātei savu četrgadīgo dēlu piespiedu kārtā ievietojot psihiatriskajā slimnīcā ar pamatojumu, ka viņš mātei iesitis, pieprasot mašīnīti. Turklāt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs vardarbībā cietušajiem bērniem Centrs Valdardze konstatējis, ka mātei ir problēmas savaldīt savas negatīvās emocijas pret bērnu un viņa mēdz kliegt un raustīt bērnu.
Pietiek jau ziņoja, ka četrgadīgs bērns piespiedu kārtā ievietots psihoneiroloģiskajā klīnikā ar formālo pamatojumu – viņš, pieprasot nopirkt sporta mašīnīti, iesitis savai mātei. Patiesie iemesli bērna ieslodzīšana “psihenē” gan varētu būt citi, proti, mātes nevēlēšanās pildīt tiesas spriedumu par bērna atgriešanu mītnes zemē Lielbritānijā pie tēva – Latvijas pilsoņa, kurš devies uz šo valsti strādāt.
Tiesībsargs norāda uz Pacientu tiesību likumu, kas nosaka, ka nepilngadīga pacienta ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu, turklāt tam nepieciešama abu vecāku piekrišana. Taču šajā gadījumā tēvs par bērna ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā neko nezināja, bet vēlāk centās bērnu no tās izņemt, jo uzskatīja, ka māte viņu tur ievietojusi nepamatoti, lai izvairītos no tiesas sprieduma pildīšanas.
“[Bērna] ievietošanai stacionārā bija jāsaņem abu vecāku piekrišana. Ņemot vērā, ka tas netika darīts, kā arī netika risinātas vecāku domstarpības Pacientu likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā, slimnīca nav ievērojusi normatīvo aktu prasības bērna stacionēšanai,” secinājis tiesībsargs.
Tiesībsargs arī norāda, ka ar ievietošanu speciālajā ārstniecības iestādē ir pārkāptas bērna cilvēktiesības. “Gadījumā, ja tiesa konstatēs, ka bērns ir ievietots stacionārā nepamatoti (ar bērna patieso veselības stāvokli nesaistītu iemeslu dēļ), šāda ievietošana būs vērtējama kā būtisks bērna tiesību pārkāpums,” vērtē tiesībsargs.
Turklāt Centrs Valdardze, kur vecāku strīdos ierautais bērns bija ievietots sociālās rehabilitācijas saņemšanai kopā ar māti pēc Viļakas sociālā dienesta nosūtījuma, secinājis, ka mātei ir problēmas saskarsmē ar bērnu.
“Savstarpēji pastāv emocionālas attiecības, novērota mātes tendence bērnā saskatīt vairāk negatīvas īpašības, nekā bērns reāli parāda. Novērotas mātes grūtības atsevišķās reizēs vadīt savas negatīvās emocijas, māte kliedz, rausta bērnu, pauž savu palielināto satraukumu, vaino, kas stimulē bērna pretreakciju, bērna uzvedība kļūst grūtāk vadāma, zēns pauž dusmas, pretojas, saņem apliecinājumus, ka ir pārāk dusmīgs,” raksta Valdardze.
Turklāt, novērojot bērnu sociālās rehabilitācijas iestādē, neesot novērotas kādas pazīmes, kas var liecināt par iespējamiem emocionālās attīstības traucējumiem. Sarunās bērns bieži pieminot tēvu un saucot tēti par vislabāko. “Es te nepalikšu, man te bail.. man mājas ir pie tēta. Mamma nebrauks līdzi.. viņa negrib.. liek kaktā, sit pa kāju, ausi.. Man nepatīk, ka mamma lamājas uz tēti,” bērna izteikumus atzinumā atreferē Valdardze.
Kā jau ziņots, Veselības inspekcijā iesniegta sūdzība par inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Bukas lēmumu, ar kuru atzīts, ka četrgadīgais zēns saņēmis atbilstošu ārstēšanu un veselības aprūpes pārkāpumi nav konstatēti. Bērna tēvs ir citās domās un ir pārliecināts, ka mediķi tiek izmantoti, lai nepildītu tiesas spriedumu, kas ir stājies likumīgā spēkā un ar kuru nolemts bērnu nogādāt mītnes zemē Anglijā pie tēva.
Bērns ir dzimis 2012. gadā Lielbritānijā un dzīvoja tur vēl līdz pērnā gada 23.jūlijam, kad māte viņu prettiesiski izveda no šīs valsts, tikai 2016.gada augustā deklarējot viņa dzīvesvietu Latvijā, iesniegumā norāda tēvs. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 9.decembra lēmumu tika nolemts bērnu nogādāt atpakaļ viņa mītnes zemē – Apvienotajā Karalistē, un lēmums stājās likumīgā spēkā 2017.gada 2.februārī.
Patlaban māte bēguļo un joprojām nav nogādājusi bērnu mītnes zemē pie tēva, bet ir izsludināta meklēšanā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
