Iesaki rakstu: 
"Viens no pašiem dumākajiem ierosinājumiem" valsts 2018.gada budžeta pieņemšanā – tā premjers novērtēja ierosinājumu noņemt zālē, kur notiek valdības sēdes, uzrakstu "Viens likums - viena taisnība visiem".
Visticamāk, opozīcijas deputāts vēlējās ar šādu, man jāatzīst, asprātīgu un pat gaumīgu «špiļķu» nedaudz izklaidēt sevi un publiku, iebakstot valdības pašapziņā. Taču, domāju, ne tikai man vienam tādējādi tika vēlreiz atgādināts: arī valsts simtgadē vispubliskākais un visdemonstratīvākais okupācijas seku piemērs turpinās gozēties pašā Rīgas centrā. Simbols tam, ka "šajā valstī" tiesiskumam ir jāpieraujas izpildvaras ērtību vārdā.
Mums Ivara Zariņa joks atgādināja, ka pie šāda padomisma sen jau ir pilnībā pierasts, tas atjaunotajā Latvijā vienmēr ticis uzskatīts par pašsaprotamu. Jā, pat tajās partijās, kas sakās esam gatavas jebkuras okupācijas pārpaliekas, tēlaini izsakoties, izdedzināt ar kvēlojošu dzelzi.
Diez vai pats saskaņietis to īsti vēlējās, bet viņam sanāca – varbūt ne Mārim Kučinskim, bet daudziem – atsaukt atmiņā pavisam elementāru lietu: Brīvības bulvārī 36 nav nekāda valdības nama!!! Šajā adresē atrodas Tiesu pils, kurā padomju režīms izvietoja LPSR Ministru padomi. Kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājis jau ceturtdaļgadsimts, bet te strādājošie premjeri atsakās atzīt, ka praksē viņi ir pēcteči nevis Ulmanim, Meierovicam vai Skujieniekam, bet gan Kirhenšteinam, Lācim un Peivem.
Krievijas sabiedrībā nereti apgalvo, ka tā nebūs normāla valsts, kamēr no galvaspilsētas centra netiks aizvākts neapglabāts mironis. Iespējams, arī Latvijā mums ar tiesiskumu un tā izpratni pārāk neveiksies, kamēr valdība uzskatīs sevi par tiesīgu pulcēties Senāta sēžu zālē.
Kāpēc arī Valsts kancelejas darbiniekiem, ja nekāda politiskā griba viņus nepiespiež, gribētos pašiem būt konsekventiem? Pamest Tiesu pili, lai draudzīgi saspiestos, piemēram, ar Finanšu ministrijas darbiniekiem Vecrīgas pompozajā ēkā? Skaidrs, ka viņi to negrib un turpina simboliski mīdīt tiesu varas neatkarību.
Ir tādas okupācijas sekas, kas Latvijā tiek iebetonētas, mīļi lolotas un saudzētas. Klaji uzspļaujot uz LR kontinuitāti un tautas atmodas antikomunismu. Tāpēc, ka tas ir ērti, patīkami, ierasti, izdevīgi. Piemēram, armijas dienesta pakāpju dāļāšana policijā. Vai joprojām sacūkotā Latvijas karte ar Varakļāniem Vidzemē un Ilūksti Latgalē. (Tāpat dažu bijušo šķēlistu gluži neiznīdējamā vēlme, lai senajā godībā atjaunotos padomjlaiku 26 rajoni. Cik zinu, pie to robežu negrozāmības joprojām stingri pieturoties Latvijas pasts, izplatot reģionālo presi.)
Staļiniskie "...un Deju svētki". Pārliecība par latvju neatņemamajām tiesībām ražot "stoļičnuju" un drukāt uz konfekšpapīriem (virs karogkrāsu joslas) Šukšina lāčus. Cerības reiz tomēr tikt pie brīvdienas 8.martā utt. Es te uz fiksu roku pagrābstījos pa atmiņu – domāju, ka komentētājiem būs citi, droši vien vēl šerpāki piemēri okupācijas seku ikdienišķumam.
Paldies, Zariņa kungs, ka piespiedāt mūs to atkal atcerēties! Varbūt mēs tomēr sadūšosimies papildināt valsts simtgadē neatliekami paveicamo darbu sarakstu?
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
