Tieslietu ministram marasmātiski selfiji svarīgāki par tiesisko nihilismu pārraugāmajās nozarēs

Tā, piemēram, šā gada 17. maijā NRA publicēts materiāls “Ekspertu izbrīna visatļautība maksātnespējas procesos Latvijā”, kurā maksātnespējas eksperts un Pricewaterhouse Coopers UK partneris Stīvens Oldfīlds izteic savu vērtējumu, kas balstīts uz Ārvalstu investoru padomes nesen Latvijā veikto pētījumu:

“Nepilnības tiesu un valsts īstenotajā maksātnespējas procesu uzraudzībā, iedarbīgu sodu un sankciju trūkums ļauj negodprātīgiem administratoriem, maksātnespējīgo uzņēmumu valdes locekļiem un akcionāriem ļaunprātīgi izmantot maksātnespējas procesu un palikt nesodītiem.”

Es neesmu ārvalstu ekspertu un viņu vietējo apkalpotāju fans, tomēr šajā gadījumā viņu vērtējumam pilnīgi piekrītu, jo arī pats esmu ar šo Tieslietu ministrijas it kā pārraudzīto jomu tieši saskāries.

Jau vairākkārt Pietiek lasītājiem esmu rakstījis par miljonāra, zemes barona, zvērināta advokāta, sertificēta maksātnespējas administratora, zemes lielīpašnieku interešu galvenā lobētāja un arī Saeimas padomnieka Normunda Šlitkes izvērsto teroru pret simtiem, ja ne tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

Jau esmu aprakstījis dažas metodes, ar kurām N. Šlitkes komanda piedzen naudu no saviem upuriem, par sava reketa instrumentu izmantojot tiesu. Esmu aprakstījis N. Šlitkes kontrolēto uzņēmumu grupu, nemitīgos likuma pārkāpums, ko šīs grupas locekļi pieļauj, tai skaitā īstus vai fiktīvus maksātnespējas procesus, īstus vai fiktīvus kreditorus, nelikumīgi ieceltus maksātnespējas administratorus, kuri pakļaujas nevis likumu, bet personīgi N. Šlitkes prasībām utt.

Nevarētu teikt, ka nav nekādu panākumu. Piemēram, tie nedaudzie dzīvokļu īpašnieki, kuri atsaucās manām publikācijām un izmantoja iegūto informāciju, ir rakstījuši sūdzības vairākām iestādēm.

Pēc Valsts kontroles iesaistīšanas Tieslietu ministrijas pakļautībā esošā Maksātnespējas administrācija beidzot “pamanīja”, ka Šlitkes uzņēmumu MAS “Reversed” jau sešus gadus formāli vada interešu konfliktā esošā un nelikumīgi ieceltā administratore Elīna Dupate, un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šā gada 20. maijā beidzot E. Dupati atcēla no amata (lieta Nr. C29660712).

Pilns tiesas lēmuma teksts pagaidām tiek turēts slepenībā, bet pati Maksātnespējas administrācija savā 22.06.2016. atbildē Nr.1-13/125 par šo tiesas lēmumu sniedza šādu informāciju: „Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 20.maijā Pieteikumu apmierinājusi un atcēlusi Administratori no Parādnieces maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas. Lēmumā norādīts, ka tiesas ieskatā Administratore, pieļaujot Normunda Šlitkes aktīvu līdzdalību konkrētajā maksātnespējas procesā, atļaujot sastādīt un parakstīt sanācijas plānu, pieļaujot parādnieka akciju pāreju Normundam Šlitkem, ieceļot viņu un viņa laulāto par reorganizācijas rezultātā izveidoto komercsabiedrību amatpersonām, un visbeidzot pilnvarojot viņu pārstāvēt Administratores intereses tiesā konkrētajā maksātnespējas lietā, ir nonākusi interešu konflikta situācijā 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likuma 21.panta izpratnē.”

Lai arī ne tieši tādiem vārdiem, bet būtībā tiesa konstatējusi, ka nevis administratore E. Dupate vairākus gadus de facto vadījusi šo it kā maksātnespējīgo uzņēmumu, kā to paredz likums, bet gan lielākais MAS “Reversed” akcionārs N. Šlitke. Nekādas citas soda sankcijas, izņemot administratores atcelšanu, nav piemērotas. Pašlaik iecelts cits “Reversed” administrators, un viss turpinās vecajās sliedēs.

Protams, neviena Tieslietu ministrijai pakļautā iestāde nav sniegusi vērtējumu, kādas tiesiskās sekas ir faktam, ka uzņēmumu vismaz četrarpus gadus formāli vadījusi ieinteresēta persona, kā šī persona pildījusi Maksātnespējas likuma 65. pantā uzskaitītos administratora pienākums utt. Nav arī novērtēts, cik likumīgi AS “Reversed” ieguvis maksātnespējīga uzņēmuma statusu (tādējādi gūstot vairākas priekšrocības), vai šis statuss netiek mākslīgi vilkts garumā, cik no MAS “Reversed” kreditoriem ir īsti, bet cik – fiktīvi (ar fiktīvu kreditoru palīdzību var diktēt noteikumus īstajiem kreditoriem, kontrolēt maksātnespējas procesu savās interesēs, vai pat īstos kreditorus atstāt ar garu degunu)? Pēdējie jautājumi ir īpaši svarīgi tāpēc, ka par manipulācijām ar maksātnespēju paredzēta krimināla atbildība. Nav gan dzirdēts, ka līdz šim kāds būtu reāli sodīts saskaņā ar Kriminālkodeksu.

Pagaidām nav saņemta Maksātnespējas administrācijas atbilde uz konkrētiem jautājumiem par citu maksātnespējas procesu, par kura administratoru nelikumīgi tika apstiprināta N. Šlitkes sieva Indra Kaniņa-Šlitke, bet faktiski administrēšanu veica viņas pilnvarotais Normunds Šlitke. Runa ir par bēdīgi slaveno namu pārvaldi SIA “Jauna Vide.lv”, kura savulaik apsaimniekoja daudzu Šlitkes dzimtcilvēku (t.i., privatizēto dzīvokļu īpašnieku, kuriem palaimējās būt piesaistītiem “Reversed” piederošajai zemei) mājas.

Maksātnespējas procesa laikā, kuru vadīja Šlitku pāris, konstatēta visu SIA “Jauna Vide.lv” dokumentu pazušana, līdz ar to tagad attiecīgo namu iedzīvotāji vairs nevar pierādīt, ko, kam un cik maksājuši un kādus līgumus (tai skaitā zemes nomas līgumus ar AS “Reversed”) dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā “Jauna Vide.lv” noslēgusi un kā tos pildījusi.

Līdzīgs haoss iestājies arī saistībā ar vairākiem namiem Raunas ielā, Rīgā, kurus savulaik apsaimniekoja tikpat bēdīgi slavena namu pārvalde SIA “Tomo nami”. Tiesa trijās instancēs apstiprinājusi lēmumu piedzīt no SIA “Tomo nami” parādu par zemes nomu MAS “Reversed” labā, dzīvokļu īpašnieku jau iemaksātai naudai “Tomo nami” kontā uzlikts arests, bet vienlaikus MAS “Reversed” turpina terorizēt Raunas ielas iedzīvotājus, piedāvāt tiem “labprātīgus” pirmstiesas izlīgumus, vienlaikus iesniedzot tiesā prasības par parāda piedzīšanu par zemes nomu no 2010. līdz 2013. gadam, ieskaitot.

Tātad faktiski naudu par zemes nomu no šiem iedzīvotājiem mēģina izspiest dubultā, ja ne trīskāršā apmērā. Šajā procesā parādās nelikumīgi pilnvarotas prokūras un citas N. Šlitkes komandai tik raksturīgās nelikumības, par kurām neviens līdz šim nav saņēmis vērā ņemamu sodu.

Atsaucoties uz dzīvokļu īpašnieku sūdzībām un iesniegtajiem faktiem, Valsts policijas struktūrvienības ierosinājušas vienu krimināllietu un vienu kriminālprocesu, kura mērķis pārbaudīt MAS “Reversed” darbības likumību. Kādi būs kriminālprocesa rezultāti, spriest pāragri. Zināma cerība ir, jo Valsts policija, paldies Dievam, tomēr nav pakļauta prātu un godu izkūkojušam tieslietu ministram, kurš aizrāvies ar selfiju izvietošanu internetā vai iecerētās līgavas aplaimošanu uz nodokļu maksātāju rēķina.

Ilgstošā periodā savāktos faktus par MAS “Reversed”, Normunda Šlitkes un viņa kontrolētās uzņēmumu grupas patvaļu esmu nosūtījis arī Tieslietu ministrijai un Tiesībsargam. Atpakaļ saņēmu jaukus birokrātiskas atrakstīšanās paraugus bez konkrētiem vērtējumiem, izmeklēšanas vai konkrētas rīcības.

Tiesībsarga pārstāve I. Rezevska izteica man līdzjūtību (par to pateicos), un savu bezdarbību centās attaisnot ar to, ka, lūk, Tiesībsargs jau esot pievērsies dalītā īpašuma problēmai, esot organizējis konferenci un iesniedzis rakstveida priekšlikumus Tieslietu ministrijai, kā rezultātā tapis Saeimai jau iesniegtais likumprojekts “ Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”.

Par šo likumprojektu jau esmu rakstījis, izceļot likumprojektā ieinteresētā zemes barona Normunda Šlitkes cinisko izteicienu TV raidījumā “Ietekmīgākie zemes iznomātāji – maksātnespējas administratori”, kurā N. Šlitke, pats būdams lielākais zemes īpašnieks, bet runājot it kā “neatkarīga eksperta” lomā, teica: “Labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas.”

Savukārt Tieslietu ministrija Valsts sekretāra vietnieces L. Medinas personā man atsūtīja spožu birokrātiskās domas lidojuma meistardarbu, kas vairāk līdzinās īsai pamācīšanai, kā tiem bauriem (zemes lielkunga dzimtcilvēkiem) būs rīkoties, lai vairotu sava zemes barona bagātības.

Tiesa, L. Medina atzina, ka „Tieslietu ministrijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci nosaka Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums”. Atbilstoši minēto noteikumu 4.1.9., 4.2., 6.4. un 6.8. apakšpunktam Tieslietu ministrija maksātnespējas jomā nodrošina politikas izstrādi un tās īstenošanas organizēšanu, kā arī veic Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildes pārbaudes”. Tikai nepaskaidroja, kā šī “īstenošanas organizēšana” un “funkciju izpildes pārbaudes” notiek praksē, ja Šlitkes komanda var gadiem nesodīti visām šīm “politikām” un “funkcijām” slaidi uzspļaut?

Nobeigumā gribu uzsvērt, ka revolūcijas neizraisa marksisti, anarhisti, sadumpojušies zemnieki, nihilisti vai kādas reliģijas fundamentālisti, bet gan tādi mēra un realitātes sajūtu zaudējuši marazmātiķi, kā mūsu selfijus ražojošais un mēbeles pārvietojošais āksts, kurš mūsu piesmietajā Latvijā ieņem tieslietu ministra amatu.

Novērtē šo rakstu: