Tranzītkarš turpinās: UR notārs atceļ iepriekšējo lēmumu par Ventbunkeru
PIETIEK28.08.2011.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Juridiskās cīņas par kontroli pār Ventspils tranzītuzņēmumiem turpinās, un tajās vēl vienu nelielu zaudējumu piedzīvojis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kura kontrolē pašlaik nonākusi viena no būtiskākajām Ventspils tranzīta kompānijām AS Ventbunkers: trīs dienas pēc tās statūtu grozījumu apstiprināšanas Uzņēmumu reģistra notāre šo lēmumu atkal atcēlusi.
22. augustā Uzņēmumu reģistra notārs bija pieņēmis lēmumu reģistrēt gan Ventbunkera jaunos statūtus, gan ar tiem saistītos dokumentus, kas apliecināja un vēl nostiprināja Meroni un ar viņu saistīto personu ietekmi uzņēmumā, kurš jau pirms vairākiem mēnešiem izslīdēja no tā saukto „Lemberga oponentu” un pirmām kārtām Olafa Berķa ietekmes sfēras.
Taču, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, jau trīs dienas vēlāk šis lēmums atcelts. Uzņēmumu reģistra notāre konstatējusi, ka lēmumu pieņēmušajā Ventbunkera akcionāru sapulcē bijuši pārstāvēti tikai 72,77% uzņēmuma akcionāru un tas nav bijis pietiekami statūtu grozījumu apstiprināšanai.
„Sabiedrības valde, iesniedzot Reģistram neapstiprinātus statūta grozījumus, varēja un viņai to vajadzēja apzināties, ka šādi statūtu grozījumi nav reģistrējami,” par Meroni kontrolēto uzņēmuma vadību norādījusi Uzņēmumu reģistra notāre. Līdz ar to vismaz pagaidām Ventbunkera statūtu grozījumi nav stājušies spēkā, - Meroni un viņa atbalstītājiem trūkumu novēršanai ir dots laiks līdz novembra sākumam.
Kā zināms, tā sauktais Ventspils tranzītuzņēmumu karš ilgst jau vairākus gadus, - sākotnēji tajā galvenās „karojošās” puses bija Aivars Lembergs un virkne viņa oponentu – pašmāju uzņēmēju (Berķis, Oļegs Stepanovs, Genādijs Ševcovs, Igors Skoks u.c.), bet nu papildu neskaidrības samezglotajās attiecībās ievieš arī koncerna Vitol un par patstāvīgu spēlētāju kļuvušā Meroni intereses.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.