Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptuveni 9000 eiro mēnesī – Rail Baltica būvētāju pašreizējās vadītājas Baibas Rubesas iespaidīgās mēnešalgas apmērus aprēķināt nav pārāk grūti. Taču noskaidrot, par ko tieši tiek maksāta šāda alga, kas ir trīsreiz lielāka nekā valdības vadītāja atalgojums, izrādās faktiski neiespējami.

Caurspīdīgums ar defektu

Ja ir lieta, ko patīk pieminēt pirms gada amatā apstiprinātajai jaunās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvētāja - triju Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail, AS valdes priekšsēdētājai un izpilddirektorei Baibai Rubesai, tad tas ir caurspīdīgums, ko viņa nodrošināšot kopuzņēmuma vadībā un darbībā.

RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,” B. Rubesa paziņoja pagājušā gada septembrī, parakstot 442 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam.

Taču ir tēmas, attiecībā uz kurām RB Rail valdes priekšsēdētājas apsolītais caurspīdīgums izbeidzas, un pirmām kārtām tas attiecas uz visu, kas saistīts ar uzņēmuma vadības atalgojumu, funkcijām un pienākumiem – it īpaši uz viņas pašas atalgojumu un atbildību.

Pat pēc atkārtotām norādēm uz bieži pieminēto caurspīdīgumu B. Rubesa Pietiek nevēlas atklāt ne to, kāds ir viņai noteiktais mēneša atalgojums, ne to, kas un pēc kādiem kritērijiem to ir noteicis un kas un cik bieži izvērtē tā pamatotību, - vienīgi telekanālam LNT viņa 13. septembrī pavēstījusi, ka tie esot „uz rokas apmēram 5000 eiro”. Klusē arī abi padomes locekļi no Latvijas puses.

Alga – aptuveni 9000 eiro mēnesī

Tomēr, lai gan normatīvie akti neuzliek par pienākumu B. Rubesai iesniegt amatpersonas deklarāciju, uzņēmuma gada pārskats kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā datu bāzē atrodamo informāciju sniedz daudz precīzāku atrisinājumu RB Rail „lielajam noslēpumam”.

VID datu bāzē ir atrodamas ziņas par nu jau bijušo RB Rail valdes locekli Edvīnu Bērziņu, kurš uzņēmumu vadīja no tā dibināšanas 2014. gada novembrī līdz pagājušā gada 30. oktobrim.

Kā rāda VID dati, 2014. gadā E. Bērziņš uzņēmumā RB Rail „u.c. ienākumos” ir saņēmis 10 869 eiro, bet pērn – 49 318 eiro, kas kopā ir 60 187 eiro pirms nodokļu nomaksas vai vidēji 5200 eiro mēnesī.

Savukārt B. Rubesa par valdes locekli kļuva 2015. gada 30. oktobrī, un viņas atalgojums „caurspīdīgajā” uzņēmumā tiek slēpts, taču RB Rail pārskats par laiku no 2014. gada 12. novembra līdz 2015.gada 31. decembrim rāda, ka šajā laikā kopējā atlīdzība valdes locekļiem ir bijusi 78 301 eiro.

No šīs summas atņemot E. Bērziņam izmaksāto (pirms nodokļiem) summu – 60 187 eiro, sanāk, ka B. Rubesas atalgojums 2015. gada divos mēnešos ir bijis 18 114 eiro – tātad nedaudz vairāk nekā 9000 eiro mēnesī jeb apmēram 6200 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Noslēpumainais amata apraksts?

Šī RB Rail vadītājas mēnešalga ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā Latvijas Ministru prezidenta vidējie mēneša ienākumi (piemēram, Laimdota Straujuma mēnesī saņēma 2900 eiro pirms nodokļu nomaksas) un vairāk nekā dubulti pārsniedz Valsts prezidenta ikmēneša ienākumus.

Šāds atalgojums būtu attaisnojams un pamatots, ja it kā caurspīdīgi vadītā uzņēmumā tam pretī stāvētu skaidrs un detalizēts amata apraksts – kādas funkcijas veic un kādu atbildību uzņemas šīs 9000 eiro mēnešalgas saņēmēja.

Taču realitāte ir cita - no uzņēmuma vadības reakcijas rodas iespaids, ka B. Rubesas amatam vispār nav ne noteikti konkrēti pienākumi un atbildība, ne arī sastādīts un apstiprināts oficiāls amata apraksts.

Tādu nespēj uzrādīt pats uzņēmums, un uz jautājumiem par amata apraksta eksistēšanu klusē ne tikai pati B. Rubesa, bet arī uzņēmuma padomes loceklis Kaspars Briškens, kurš turklāt šajā amatā ir bijis arī laikā, kad B. Rubesa tika pieņemta darbā.

Līdz ar to vienīgais publiskais dokuments šajā jomā ir RB Rail statūti, taču tajos ir vienīgi norāde, ka „valdes locekļiem ir jābūt tādai izglītībai un zināšanām, kādas ir nepieciešamas viņu pienākumu pildīšanai un nevainojamas biznesa reputācijas nodrošināšanai”.

Stratēģija – pašiem darīt iespējami mazāk

Tikmēr Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze rāda, ka kopš B. Rubesas kļūšanas par RB Rail valdes priekšsēdētāju uzņēmuma vadība aizvien intensīvāk cenšas iespējami daudz darba nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, liekot uzdot jautājumu – ko tad darīs paši uzņēmuma vadītāji.

Kaut gan uzņēmumam ir sava labi atalgota „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja” Ilze Rassa, nule ir noslēdzies iepirkums, kurš apliecina – stratēģiju uzņēmuma komunikācijai ar sabiedrību RB Rail vadība nav vēlējusies izstrādāt un attīstīt pati, bet nodod to ārpakalpojuma sniedzējiem. Līdzīgi ir arī ar dizaina pamatlīniju izstrādi un juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanai par kopumā 120 000 eiro piesaistīti veseli pieci advokātu biroji.

Tāpat ir izrādījies, ka labi atalgotā valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nopūlēties arī ar uzņēmuma biznesa plāna un stratēģijas izstrādi: tā vietā RB Rail vadība ir gatava atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs.

Vai varētu būt, ka arī RB Rail vadītājas iepriekšējās darba vietas (piemēram, Statoil) sava biznesa plāna – viena no vissvarīgākajiem kompānijas darbības dokumentiem - izstrādi uzdeva veikt trešajām personām, bet, ja ne, kāpēc tā nolemts rīkoties attiecībā uz RB Rail? Sniegt skaidri atbildi uz šo jautājumu nevēlas ne B. Rubesa, ne arī I. Rassa. Savukārt LNT B. Rubesa ir skaidrojusi, ka runa esot par dažādiem biznesa plāniem.

Tikmēr pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs šo situāciju Pietiek komentē šādi: „Gan lielos uzņēmumos, gan valsts iestādēs, lai nebūtu jāuzņemas atbildība, labāk ir samaksāt konsultantam. Patiesībā, ja uzņēmuma vadība nav spējīga izstrādāt uzņēmuma stratēģiju vai plānu, tad tā nav kompetenta.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...