Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Tumša migla virs Latvijas ūdeņiem

Mārtiņš Balodis, MOSP valdes priekšsēdētājs
14.03.2012.
Komentāri (8)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir pagājis gads, kopš Zemkopības ministrijas (ZM) telpās rīkotā un Makšķerēšanas sporta federācijas atbalstītajā makšķernieku forumā Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta (ZMZD) vadītājs Normunds Riekstiņš ierosināja makšķerniekiem radīt organizāciju, kura palīdzētu valsts pārvaldei labāk izprast makšķernieku intereses, kā arī pārstāvētu makšķernieku viedokli.

Makšķernieku biedrību aktīvākā daļa apvienojās jaunizveidotā biedrībā – Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē (MOSP) un uzsāka sadarbību ar ieinteresētajām institūcijām – Zemkopības ministriju, VARAM, Pašvaldību savienību, lai plašākas masas iesaistītu lēmumu pieņemšanā, pamatotu un aizstāvētu makšķernieku viedokļus un nākotnē palīdzētu izvairīties no kļūdainu lēmumu pieņemšanas.

Viens no precedentiem, kas pamudināja uz šo nepieciešamību, bija situācija ar MK noteikumiem, kuri regulē zemūdens medības Latvijā, ko ZM bez nepieciešamās publicitātes klusiņām pieņēma, mūsuprāt, pamatojoties uz ļoti apšaubāmiem argumentiem. Argumenti vēlāk izrādījās nepatiesi. Tomēr mainīt kļūdaino lēmumu un jautājumu skatīt no izejas punkta ZM nespēj pat pēc atkārtotiem biedrību ierosinājumiem.

Tā vietā jau vairāk nekā 6 mēnešus tiek risinātas relatīvi vienkāršas, bet svarīgas, Makšķerēšanas noteikumu (MN) izmaiņas. Jau pēc dažām nedēļām sākas aktīvs zivju nārsta periods, kura laikā makšķerniekiem ir aizliegts makšķerēt gan no laivām, gan iebrienot ūdenī, bet joprojām nav aizliegtas zemūdens medības. Vēl jocīgāk. Valsts sekretāru sanāksmei ir iesniegts „Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.295 „Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos””, kuros aprīlī par 2 nedēļām tiek saīsināts lieguma laiks murdu zvejai Daugavā un Buļļupē, Feimaņu, Lielajā Ludzas, Liepājas un Papes ezerā.

Izskatīts un nosūtīts ar visu ieinteresēto pušu pieaicināšanu, bet „aizmirstot” painteresēties par makšķernieku organizāciju viedokli. MOSP līdz šai dienai nav varējusi izdabūt no ZM kādu pierādījumu, kas liecinātu, ka šīm izmaiņām ir zinātnisks pamatojums. Vai tiešām, nārsta periodā aizsprostojot ar murdiem zivju migrācijas ceļus, var panākt saimniecisku labumu?

Kopš dibināšanas MOSP iesaistījās ZMZD darba grupās, iesniedza ierosinājumus MN izmaiņām, tās tika apspriestas, piedaloties VARAM, ZMZD, BIOR un citu svarīgu institūciju kopējās sanāksmēs, izmaiņas ir apspriestas nu jau vairākas reizes, tomēr joprojām maldās ZM gaiteņos un nav nonākušas pat līdz valsts sekretāru sanāksmei. Pretstatā veiktajām izmaiņām zemūdens medību jautājumos pērnā gada nogalē un pretstatā arī izmaiņām zvejas liegumos, Zvejniecības likumā.

MOSP vadība ir tikusies ar Latvijas Zvejnieku federācijas vadību neformālā gaisotnē un vairākkārt apspriedusi sadarbības iespējas Latvijas ūdeņu apsaimniekošanas un attīstības politikā, pārrunājusi pašreizējās situācijas trūkumus un vienojusies par vairākiem jautājumiem, kuros makšķerniekiem un zvejniekiem ir radies kopējs viedoklis. MOSP saprot, ka vietējo zivju pieejamība Latvijas iedzīvotājiem ir svarīga. Neskatoties uz konstruktīvu sadarbību no MOSP puses, ZMZD tomēr joprojām cenšas uzturēt dalījumu zvejniekos un makšķerniekos, nostādot mūs pretējās nometnēs, neaicinot pat uz sanāksmēm, kurās skata priekšlikumus, kuras iesnieguši attiecīgi makšķernieki vai zvejnieki.

MOSP valde aicina ZM pildīt Zemkopības ministrijas 16.08.2011 vēstulē „Par sadarbību” solīto, citēju: „ZM ņems vērā MOSP vēstulē pausto un attiecīgi iesaistīs to sanāksmēs un darba grupās, kurās tiks apspriesti makšķerēšanas jomu skaroši jautājumi.” Vai tiešām ZM uzskata, ka zivju resursu izmantošana nav makšķerniekus un zvejniekus vienojošs faktors? Vai rūpnieciskā zveja – murdu likšana nārsta laikā neskar makšķernieku intereses?

MOSP aicina ZMZD pievērst uzmanību situācijai, ka zvejniecība iekšējos ūdeņos, līdzīgi kā tas ir okeānos un jūrās, ir ļoti „pelēks” ekonomikas sektors un pašreizējā budžeta situācijā ir ļoti apgrūtināta ūdens resursu lietošanas kontrole. Kā pierādījumu varam minēt kaut vai Latvijas mazpilsētas, kurās iekšējo pieprasījumu pēc svaigām zivīm apmierina maluzvejniecība. Tirdzniecības vietās svaigas saldūdens zivis pieejamas ļoti ierobežotā apjomā. Tas traucē uzņēmējdarbības attīstībai lauku reģionos, kur VARAM cīnās par visa veida atbalstu un uzņēmējdarbības attīstību.

Piemēram, ZM ir iesniegusi grozījumus Zvejniecības likumā, kuros paredzēta vadu zveju iekšējos ūdeņos (iepriekš vadu zveja tika atļauta tikai ar speciālām atļaujām speciālos gadījumos). Kā viens no iemesliem ir minēts pārlieku liels mazvērtīgo zivju īpatsvars, kas veicina krājumu kvalitātes samazināšanos un ūdenstilpņu aizaugšanu. Vai situāciju atrisinās vadu zveja? Vai „mazvērtīgajām zivīm” ir realizācijas kanāli, kuri finansēs vadu zvejas izmaksas? Kas apmaksās vadu zvejas izmaksas, ja vērtīgās zivis tiks laistas atpakaļ, kā tas tiek deklarēts? Vai arī kārtējo reizi ZM palīdz zvejniekiem patīrīt vērtīgo zivju resursus iekšējos ūdeņos ar jauniem rīkiem?

Vai tomēr ZM nevajadzētu jautājumu risināt ar daudz dabiskākām metodēm, piemēram, atjaunojot un pastāvīgi papildinot plēsīgo zivju populāciju? Tā ir pamatīgi cietusi, un, iespējams, vainīgi ir tīklu tūkstoši, kurus legāli un nelegāli lieto tā saucamie pašpatēriņa zvejnieki? Vai nebūtu laiks šos jautājumus risināt ar reāliem zinātnieku pētījumiem un atzinumiem un saskaņā ar valstī pasludinātām prioritātēm nevis tēzēm pie sanāksmju galda? Vairumā ZMZD sanāksmēs nepamet sajūta, ka vislabāk ir nedarīt, jo darot ir jāuzņemas atbildība par sekām.

Vai ir iespējama ilgtspējīga vietējā akvakultūras tirgus attīstība, ja šo nišu aizpilda maluzvejniecība, kura bieži maskējas zem pašpatēriņa zvejas?

Ir acīmredzams, ka mūsu sapostītajā lašupē Daugavā par Latvenergo ( LV iedzīvotāju samaksātajiem) līdzekļiem jau gadu desmitiem tiek ievākti, pavairoti un migrējošu mazuļu fāzē atpakaļ atlaisti Daugavas laši, skaidri apzinoties, ka tie nonāks galvenokārt maluzvejnieku lomos. Jo lielos Daugavas lašus, lielākus par 5 kg, pat profesionāļi nedrīkst zvejot tirgus vajadzībām. Tos it kā drīkst ķert arī makšķernieki, taču makšķernieku optimisms par loma iespējām nosprūst kopā ar lašiem zvejas murdu un tīklu desmitos Rīgas ostā vai tepat Rīgas centrā. Šogad zvejnieki murdu pamanījās noenkurot pat blakus pirmajām nārsta beržu vietām tieši zem Rīgas HES.

Valsts budžetā ik gadus no makšķerniekiem ienāk simtiem tūkstošu latu, no kuriem atpakaļ nozarē ar valdības lēmumu tiek atdota labi ja trešā daļa. Cik no tās nonāk līdz ūdeņiem un cik paliek gaišajos ministrijas gaiteņos un „gudrās apspriedēs”? MOSP ir radies viedoklis, ka ierēdņiem, kuriem būtu jānodarbojas ar mūsu ūdeņu ilgtspējīgu attīstīšanu, dienas kārtībā parasti nonāk tikai tie priekšlikumi, kas tiek iesniegti no sabiedriskām organizācijām vai skaitliski nelielām interešu grupām.

MOSP aicina atbildīgās amatpersonas sākt ilgtermiņa programmu izstrādi un nenovērtēta resursa – Latvijas iekšējo ūdeņu zivju krājumu – apsaimniekošanas stratēģijas izstrādi. Beidzam cīnīties ar sekām un sākam mērķtiecīgi strādāt attīstībai!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...