Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Turkmenistāna - ir vērts vērot

Pēteris Apinis, ārsts
29.07.2013.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaspijas Austrumkrastā, starp Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, sava tālredzīgā vadoņa, arkadaga un līdera - varoņa, Valsts prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova viedā vadībā dzīvo un strādā dižā turkmēņu tauta. Visiem, kas vēlas šeit lasīt kaut ko nicinošu vai, nedod, Dievs, komisku, es lūdzu likt šo rakstu nost, jo nekā smieklīga te nebūs.

Dižais Valsts prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs, pēc profesijas zobārsts, par prezidentu kļuvis pirms sešiem gadiem, kad 2006. gada decembrī Turkmenistānas zemi atstāja turkmēņu tautas tēvs Turkmenbaši Saparmurats Nijazovs, ko tauta bija ievēlējusi par prezidentu uz mūžu.

Nijazova vietā par prezidentu kļuva kādreizējais Medicīnas universitātes dekāns, vēlāk veselības ministrs un vicepremjerministrs Berdimuhamedovs, kurš lielā mērā bija spiests pārņemt sava priekšgājēja tradīcijas un retoriku. Tomēr viens ir skaidrs - Nijazovam dzīvam esot, visās pilsētās tika uzstādīti prezidenta pieminekļi zeltā, toties pašreizējam prezidentam ir viens balts piemineklītis pie Veselības takas sākuma.

Uz Turkmenistānas galvaspilsētu Ašhabadu jeb, kā tagad sauc, Ašgabatu nevar skatīties bez pārsteiguma - tāda celtniecība pasaulē reti pieredzēta. Tiek celtas ministrijas, dzīvojamās ēkas, universitātes, skolas, rūpnīcas. Pilsētas ielas ir gludas kā stikls, trīs vai pat piecas joslas katrā virzienā. Patiesībā pēdējo piecpadsmit gadu laikā blakus vecajai pilsētai tuksnesī radusies pilnīgi jauna - padsmit stāvu augsta, baltā marmorā (tas tiek importēts).

Vienkāršoti būtu salīdzināt šo pilsētu ar Silamē Igaunijā (vai Sedu tepat Latvijā), tikai arhitektūru un celtniecību pārnesot par sešdesmit gadiem un reizinot ar 100. Kaut arhitekti ir franči, bet būvuzraugi un celtniecības vadītāji - turki, arhitektūrai neglābjami caurvijas pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Amerikas un piecdesmito gadu Krievijas klasicisms ar kolonnām, arkām, sarkaniem jumtiem. Tūkstošiem jaunu ēku, visas baltas, visas tiek naktī izgaismotas.

Vismaz desmit lieli obeliski - neatkarībai, neitralitātei, seno turkmēņu varonībai, bijušajam prezidentam Turkmenbaši Nijazovam (grozās ap asi līdzi saulei) utt., pret kuriem mūsu Brīvības piemineklis ir pavisam neliels. Visur strūklakas, kas naktī tiek izgaismotas.

Šī pilsēta ir fascinējoša. Visur, kur nenotiek būvniecība, tuksnesī tiek stādīti koki (galvenokārt dažādas priedes un ciedri), katram pienāk laistāmā caurulīte, pa ko koks katru dienu saņem ūdeni. Pēc gadiem divdesmit Ašgabata būs pilnīgi zaļa un ieskauta mežos.

Viesnīca, kurā vadīju naktis, atrodas uz galvenā Ašgabatas krustojuma. Vienā pusē Prezidenta pils, pretī - Aizsardzības ministrija ar Aizsardzības akadēmiju, trešajā stūrī Universitāte, ceturtajā - viesnīca. Diezgan skaidri nolasāmas iepriekšējā prezidenta prioritātes.

Patiesībā mans mērķis nav vērot arhitektūru, bet Turkmenistānas medicīnu. Esmu uzaicināts uz konferenci un izstādi. Dižais Valsts prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs paziņojis, ka Turkmenistānā tagad drīkstēs būt arī nevalstiskas organizācijas, un kā pirmā, iespējams, radīsies zobārstu biedrība ar Gurbanguli Berdimuhamedovu Goda prezidenta amatā, bet veselības ministrs pat pieļauj domu, ka Turkmenistānā būs atļauta ārstu biedrība, medicīnas žurnāls un pēcdiploma izglītība ne tikai valsts stingri noteiktajā kārtībā.

Sākotnēji pārsteidz izstāde. Katrā stendā, t.sk. Grindex stendā atrodas liels dižā Valsts prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova portrets. Vēlāk izrādīsies, ka tāds atrodas arī katra ārsta kabinetā, tikai tur prezidents fotografēts baltajā ārsta halātā. Pie sienām kalendāri ar prezidenta attēlu jūlijā, un nav ne mazākā pamata domāt, ka prezidenta bilde nerotā arī citus mēnešus.

Izstādē piedalās vairāk nekā sešdesmit firmu, bet pārsteidzoša ir apmeklētība - 11.00 izstādi atver vicepremjers, bet 12.00 ienāk tūkstošiem ārstu, galvenokārt kundzes garajās, košajās turkmēņu kleitās un spilgtos lakatos ap galvu.

Konferencē visi referāti sākas un beidzas ar pateicību tālredzīgajam vadonim, arkadagam Valsts prezidentam. Televīzijā un avīzēs tas tiek plaši atspoguļots, galvenokārt ar uzsvaru nevis uz medicīnas saturu ziņojumā, bet uz šo pateicību. Vispār televizora ekrānā prezidents redzams turpat vai nepārtraukti.

Un tomēr tas nav tik uzkrītoši kā iepriekšējā prezidenta Saparmurata Nijazova laikā, kad prezidenta vārds tika piešķirts pilsētai, ostai, fermām, armijas vienībām, ielām, zirgu sugai, kalna virsotnei, pasaulē garākajam kanālam, kuģiem, bērniem un meteorītam. Savas darbības laikā Nijazovs pārdēvēja janvāri savā, bet aprīli - savas mātes vārdā, kā arī aizliedza baletu, zelta zobus un mūzikas ierakstus. Tagad viss lēnām atgriežas civilizētākās formās.

Līdz ar izstādi tiek atvērts jauns sešstāvu zobārstniecības centrs astotā molārā zoba formā. Uz centru no ielas pāri pagalmam ved savus simt metrus garš vanšu tilts. Telpās uzkrītoši ir turkmēņu paklāji un televizori, ļoti plašas priekštelpas, konferenču zāles utt.

Man ir izdevība iepazīties arī ar citiem blakusesošiem centriem. Miljonu pilsētā no jauna uzbūvētas vismaz 15 slimnīcas - centri. Pirmo - kardioloģijas - centru 1998. gadā uzcēlis vēl iepriekšējais prezidents - sešstāvu ēku ar 27 pacientu gultām, šis centrs bijis paredzēts valsts vadībai. Pašreizējā prezidenta vadībā tiek piebūvēts jauns korpuss, bet centrs pārvērsts par visiem pieejamu kardioloģiskas diagnostikas korpusu. Tiesa, vienīgā digitālā angiogrāfa izmantošana, salīdzinot ar Stradiņa slimnīcu, liek atcerēties 1995. gadu.

Tas, ka pilsētā jau uzbūvēts mātes un bērna veselības centrs ar 500 gultām, bet vēl tiks būvēts lielāks - ar 600 gultām (ir jau pilsētā arī Bērnu slimnīca, Dzemdību nams), rada iespaidu, ka valsts vadība vienkārši ar celtniecību cenšas parādīt savu attieksmi pret veselību. Visā pilsētā rekonstrukcija tiek veikta pēc principa - veco ēku nojauc, jaunu uzceļ. Jaunuzceltā Ātrās palīdzības slimnīca tiks atklāta vēl šogad ar 400 gultām, bet vēl lielākā Sarkanā krusta slimnīca jau nule vērusi durvis. Katrā ziņā Ašgabatā būs vieta jebkuram savārgušam pacientam ilgi gulēt slimnīcā.

Tehnoloģijas šajās slimnīcās varenas, modernas, nesavienojamas un vāji izmantotas. Kolēģi jauki, atvērti sarunām un ieinteresēti modernā medicīnā, lielākoties beiguši Maskavas vai Minskas augstskolas. Toties Ašgabatas Medicīnas universitāte ir fantastiska - balta, plaša, zeltītiem kupoliem (nesalīdzināmi lielākiem kā mūsu pareizticīgo katedrālei).

Nepakautrējos pajautāt, kā kolēģi personiski uztver savu Valsts prezidentu. Pārsteidzoši, ka liela daļa bija ar viņu saskārušies laikā, kad Berdimuhamedovs bijis ārsts, dekāns, slimnīcas vadītājs. Bijis vienkāršs, neticami strādīgs un prasīgs pret citiem. Disertācijas aizstāvējis akadēmiķa Ļeontjeva vadībā Maskavā.

Valsts sabūvējusi milzumu sanatoriju. Lai tās piepildītu, vismaz trešdaļai nācijas vismaz reizi gadā jādodas uz sanatoriju, un to lielākoties apmaksā darbvieta (parasti ministrija vai resors). Līdz ar to turkmēņiem nav nepieciešams piepūlēt smadzenes - kur pavadīt atvaļinājumu. Sanatorijas nodrošina tautas veselību, dziedinot ar dūņām, sāli un ārstniecības augiem.

Tam ir dziļš pamats, jo akadēmiķis, medicīnas un ekonomikas zinātņu doktors Gurbanguli Berdimuhamedovs nule pabeidzis grāmatu "Turkmenistānas ārstniecības augi" trīs sējumos. Šis darbs jau iztulkots krievu, angļu un vēl sešās valodās. Virzienus veselības aprūpei nosaka prezidenta monogrāfija "Turkmenistānas veselības aprūpes zinātniskie pamati".

Viss sliktais nāk no salīdzināšanas. Turkmenistānā dzīvo pieci miljoni iedzīvotāju, proti, divarpus reizes vairāk nekā Latvijā. Tādēļ uzbūvēta sešpadsmit stāvu moderna Veselības ministrija. Veselībai tērē desmitiem reižu lielāku finansējumu, ārsti saņem dzīvokļus speciālā mikrorajonā starp ministriju un jaunbūvējamajiem ārstniecības centriem.

Turkmenistānas bagātība ir gāze un nafta. Valsts ekonomikas pamatā ir ceturtās lielākās gāzes atradnes pasaulē. Tāpēc Turkmenistānas iedzīvotāji, kam ir mašīna, saņem pusotras tonnas benzīna par brīvu. Bet benzīna cena ir astoņas reizes zemāka nekā Latvijā.

Par dzīvokļiem un komunālo saimniecību jāmaksā simboliski komunālie maksājumi, kas lielam dzīvoklim ir ekvivalenti pieciem latiem mēnesī. Gāze par brīvu, siltums ziemas mēnešos tāpat. Algas nodokļi ir aptuveni 10%, bet tie galvenokārt attiecas uz ārzemniekiem.

Valsts stratēģija veselības aprūpei tomēr ir ne tikai dižo stacionāru celtniecība un visai haotiskie jaunas tehnoloģijas iepirkumi. Dižais prezidents ir arī izcils sportists, atbalsta sportu un veselīgu dzīvesveidu. Sievietes Turkmenistānā nesmēķē un nedzer alkoholu, tas pamatojas gan uz tradīcijām, gan uz islāma normām, gan uz prezidenta norādījumiem. Tiesa, šķiet, ka arī nesporto. Vai nu jauno laiku vai tradīciju iespaidā lielākoties sievietēm ir acīmredzams liekais svars.

Toties Ašgabatā ir uzbūvēti 8 jauni stadioni, vairākas ledus halles. Pilsēta gatavojas 2017. gadā uzņemt Āzijas olimpiādi jeb Aziādi, tāpēc noris jauna 100 000 vietu stadiona un daudzu jaunu sporta būvju celtniecība. Tomēr pilsētā neredz nevienu skrienošu cilvēku vai riteņbraucēju.

Pie pilsētas ar prezidenta gādību ir izveidota veselības taka 8,6 km garumā, sākumā pa trepēm jāuzkāpj aptuveni 350 m augstā kalnā (četri Turaidas kalni), tad taka vijas pa virsotnēm, bet lejā nonāk Bagiras pilsētā, kur varens cietoksnis un templis atradies jau pirms mūsu ēras, ko laiku pa laikam ieņēmuši Maķedonijas Aleksandrs, Persijas sultāni vai vienkāršie kazahu vai mongoļu stepju karotāji.

Prezidents pats šo taku veicot vismaz reizi mēnesī kopā ar visiem saviem ministriem. Taka ir betonēta, aptuveni 1,5 m plata, abās pusēs metāla marga, trepes kāpumos, glītas lapenes katrā virsotnītē. Tiesa, kalna augšā ir arī helikopteru laukums, ja nu kādam no kāpiena kļūst slikti.

Taka dod darbu vismaz dažiem desmitiem turkmēņu - abos galos dežurēja vismaz četri miliči, taka tika remontēta - vīrieši pieblietēja betonu, bet sievietes ar spaiņiem nesa no cisternas augšā ūdeni. Kalna virsotnē daudz bronzas zvēru, savi simt, un daži pat lielāki par briedi Ventspils kalnā. Kalns apstādīts ciedriem, dzīvības kokiem un sudrabainām priedēm, un šos kokus rūpīgi kopj un aprušina dārznieki.

Tiesa, man neiznāca sastapt nevienu veselības cienītāju uz šīs takas. Iespējams, tādēļ, ka, 42 grādu siltumā veicot šos kalnainos 8,6 km, nav paredzēts ūdens.

Katrai valstij un tautai savs ceļš ejams. Turkmenistāna pamatoti cenšas pārvērsties par Vidusāzijas tīģeri, sākotnēji galvenokārt ar celtniecību un pompozitāti. Tomēr nevar noliegt to, ka valstī liela daļa no nacionālās iegulu bagātības nonāk atpakaļ pie cilvēkiem. Valsts prezidents ir ārsts, un viņš par valsts prioritāti izvirzījis savas valsts iedzīvotāju veselību, bet ierēdņi prioritāti izpilda atbilstoši labākajai sirdsapziņai un vājajām zināšanām.

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...