Universitātē terorizē bijušos Policijas akadēmijas studentus
Andris, Pietiek lasītājs01.07.2011.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Rakstu sakarā ar to, ka Latvijas Universitāte pret bijušajiem Policijas akadēmijas studentiem atklāti izturas ar klaju necieņu un piekopj diskriminējošu politiku saistībā ar mācībām.
Kopš paša sākuma Latvijas Universitātes mācību spēki visādi cenšas pazemot bijušos LPA studentus, mācību laikā norādot, ka policisti ir stulbi (tika veikta administratīvo protokolu kļūdu analīze), ka viņi (Maizīša izteikumi) policistiem maksā algu, jo maksā nodokļus, tādēļ policistiem jāzina sava vieta, ka policisti vispār uzvedas kā cūkas un tiem nav vietas LU.
Kā pēdējo gadījumu varu minēt valsts eksāmenus, kur visi tika pārmeklēti ar metāla detektoru - un ne tikai ar detektoru: pasniedzējs pārmeklēja cilvēkus, aptaustīja tos ar rokām, tai skaitā arī pretējā dzimuma pārstāvjus, vienam studentam pat nācās novilkt kreklu un bikses, lai parādītu, ka viņam nav nekādas iekārtas, ar ko špikot. Tas viss notika auditorijā.
Eksāmenu rezultātus bija plānots paziņot 21. jūnijā. Uz šo datumu darbi bija izlaboti, tad paziņoja, ka rezultāti būs 27. jūnijā, bet reāli tos paziņoja 28.-29. datumā. Saņemot eksāmenu rezultātus, vairāk nekā pusei studentu uz darbiem bija pārsvītrotas sekmīgas eksāmenu atzīmes ar uzrakstu "Labotam ticēt" un norādīts, ka dotais darbs ir līdzīgs vēl 2-3 citiem darbiem.
Rodas jautājums: vai, kārtojot eksāmenu likumdošanā (kas ir tikai un vienīgi teorētisks), likums ir jāzina vai brīvi jāinterpretē? Jo, tikai brīvi interpretējot un izfantazējot jaunas tiesību normas, eksāmenā, kas notiek tiesību zinātnē, darbs nebūs līdzīgs citiem darbiem.
Rodas jautājums - kādēļ tāda attieksme? Iespējamās atbildes:
1. Juristu "ģilde", iespējams, saskata spēcīgu konkurenci nākotnē no policistu puses.
2. Izgāžot ne-LU studentus eksāmenos, LU mēģina demonstrēt savu it kā pārākumu tieši juridisko zinātņu pasniegšanas jomā.
3. Vienkārši pelna naudu uz izgāzto studentu rēķina.
Var daudz rakstīt un minēt, kādēļ tā notiek, bet straucošākais ir tas, ka eksāmenu komisijā ietilpst Latvijā prominentas personas – tādas kā Maizītis, Kūtris un citas, kas saistītas ar tiesībsargājošām iestādēm. Visas darbības, ko veic šīs personas saistībā ar eksāmenu pieņemšanu, ir stingri reglamentētas LU nolikumā, un šie ""prominentie juristi" nevar darīt visu pēc sava prāta vai iegribām.
Nemaz neizbrīna, kādēļ Satversmes tiesa var atzīt par tiesiskām normas, kas atļauj tiesnešiem saņemt šikas algas (jo pašam Kūtrim parādi ir daudzos tūkstošos latu), bet citiem nogriež pabalstus. Vienkārši, ja jau var piekopt tiesisko nihilismu valsts mērogā, tad šāda nihilistiska attieksme pret bijušajiem LPA studentiem ir pašsaprotama norma.
Lai iepriekš minētais nebūtu tikai tukša runāšana pievienoju vēstules kopiju, un, lasot šo vēstuli, rodas pāris jautājumu:
1. LU juridiskās fakultātes dekāne no Drošības policijas saņēma informāciju par elektronisko iekārtu izmantošanu. Vai DP kā valsts iestādei ir pienākums sniegt informāciju neoficiālā kārtā par to, ka studenti špikos (DP laikam ir veikusi visu apdraudējumu novēršanu LR, lai varētu nodarboties ar studentu vaktēšanu)? Ja tomēr DP rīcībā ir bijusi informācija par operatīvās tehnikas izmantošanu, kādēļ pati DP nav novērsusi šādas tehnikas prettiesisko izmantošanu)
2. Vai prasība nodot mobilos tālruņus vispār ir tiesiska un sods par to nenodošanu (bet ne izmantošanu eksāmenu laikā) ir samērīga?
3. Vēstulē norādītā anonīmā vēstule ir studentu sūtīta vai pasniedzēju roku darbs? Vēstulē precīzi norādīts eksāmenu laiks, kādi studenti piedalās eksāmenā, rakstītājs ir visu laiku stāvējis klāt pie pārbaudes ar metāla detektoru un zina, ko studenti teikuši, norāde - ka studenti nevēlas iegūt zināšanas, norāde - ko vērtēt, labojot darbus, norāde - par "rūdītiem" (ja to rakstījis students, tad viņš savus grupas biedrus sadala bailīgajos, rūdītajos un tikai dažos studentos), norāde - "ĻOOOTI NEKAUNĪGI" (psihiski veselam studentam savējie biedri nekad nebūs nekaunīgi).
4.Kādai jābūt vēlmei ieriebt studentiem, lai vēlāk analizētu videonovērošanas ierakstus un precīzi vizuāli identificētu dažas personas no vairāku desmitu personu pūļa?
5. Vai LU personālam ir pietiekoša kvalifikācija, lai izdarītu pieņēmumu, ka studenti izmanto ierīces, kas atļautas tikai, ekskluzīvi pildot amata pienākumus(operatīvā tehnika), vai arī nospēlēja faktors, ka vēlamais tiek pieņemts par reālo?
6. Visbeidzot, nabaga LU personāls ir tik ietekmējams un bailīgs, ka pastāvīgi visu teikto no bijušo LPA studentu puses izprot kā draudus...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
