Iesaki rakstu: 
Divi miljoni latu ne tikai atklātai, bet arī slēptai politiskajai reklāmai Latvijas masu informācijas līdzekļos (gan latviešu, gan krievu), - šādu nepieciešamo finansējumu uzvarai 2009. gada pašvaldību vēlēšanās elektroniskā pasta sarakstē, ko publicējis portāls kompromat.lv, minējis Saskaņas centra pārstāvis Nils Ušakovs. Savukārt kopā vēlēšanu kampaņai esot nepieciešami deviņi miljoni dolāri, - summa, kas 14 reizes pārsniedz Saskaņas centra oficiāli deklarēto 2009. gada Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanu kampaņai tērēto summu.
Kā rāda Ušakova no Saeimas elektroniskā pasta adreses citam Saeimas deputātam un Saskaņas centra līderim Jānim Urbanovičam 2008. gada 17. novembrī sūtītā vēstule ar nosaukumu „Analītiskā izziņa par Latvijas politiskās apvienības Saskaņas centrs perspektīvām”, „atbilstoši ekspertu aplēsēm” Saskaņas centrs 2006. gada priekšvēlēšanu kampaņai iztērējis apmēram 1,5 miljonus latu. Savukārt 2009. gada vēlēšanām esot nepieciešams trīs reizes lielāks finansējuma apjoms.
Ušakova sūtītajā vēstulē atzīts, ka 2009. gada vēlēšanās Saskaņas centram sekmīgiem rezultātiem vēlēšanās nepieciešami aptuveni 4,5 miljoni latu (9 miljoni dolāru), kas būtu jāsadala šādi:
„- 900 tūkst. latu – izdevumi krievu masu informācijas līdzekļiem, kā centrālajiem, tā arī reģionālajiem (tiešā reklāma, kā arī slēptā reklāma)
- 1,1 milj. latu – izdevumi latviešu masu informācijas līdzekļiem, kā centrālajiem, tā arī reģionālajiem (tiešā reklāma, kā arī slēptā reklāma)
- 1 milj. – izdevumi reklāmai Rīgā (ārējā reklāma, reklāmas akcijas, koncerti, atbilstošu pasākumu organizēšana)
- 700 tūkst. – izdevumi reklāmai septiņās lielākajās Latvijas pilsētās (ārējā reklāma, reklāmas akcijas, koncerti, atbilstošu pasākumu organizēšana)
- 400 tūkst. – izdevumi reklāmai nelielajās Latvijas pilsētās.
- 400 tūkst. – izdevumi Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņai.”
Ušakova vēstulē arī īpaši norādīts, ka, „lai iegūtu pārliecinošu Saskaņas centra uzvaru, nepieciešams finansējums, kas trīs reizes pārsniedz izdevumus pagājušajām parlamenta vēlēšanām, - apmēram 9,0 miljoni dolāru. Ar šādu budžeta līmeni priekšvēlēšanu kampaņai Saskaņas centrs spēs ne tikai uzvarēt, bet arī pārvilkt savā pusē daudzus etniskos latviešus”.
Savukārt „krievvalodīgo politiķu parādīšanās pie varas Latvijā kļūs par nozīmīgu precedentu kā bijušās Padomju Savienības valstīm, tā arī Eiropas Savienībai. Tas arī kļūs par svarīgu soli, saglabājot un attīstot Krievu pasauli [Russkij mir] un uzlabojot tautiešu situāciju pasaulē”.
Neraugoties uz to, ka lielu daļu izvirzīto mērķu Saskaņas centrs vēlēšanās patiešām sasniedza, politiskās organizācijas oficiāli deklarētie skaitļi rāda, ka Ušakovam un Urbanovičam viss esot izdevies ar summām, kas vairāk nekā desmitkārt mazākas par šajā vēstulē kā reālas un nepieciešamas minētās. Tā paša Ušakova 2009. gada 3. jūlijā parakstītajā vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā apgalvots, ka visi Saskaņas centra vēlēšanu izdevumi esot bijuši tikai 320 542 lati.
Savukārt 2007. gada 21. februārī atkal Ušakova parakstītajā Saskaņas centra ikgadējā finansiālās darbības deklarācijā apgalvots, ka visi organizācijas izdevumi 2006. gadā esot bijuši tikai 199 185 lati. Kā jau minēts, Ušakova elektroniskā pasta vēstulē viennozīmīgi skaidri apliecināts, ka patiesie izdevumi 2006. gada vēlēšanās bijuši 1,5 miljoni latu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
