Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Studentu apvienības (LSA) dome pagājušo piektdien pieņēma svarīgu lēmumu t.s. RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) lietā - proti, atklāti iestājās pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto RPIVA likvidēšanu un pievienošanu Latvijas Universitātei (LU). Lielākajai daļai Latvijas augstskolu studentu voluntārā un ar loģiskiem argumentiem grūti pamatojumā RPIVA likvidēšana šķiet bīstams precedents. Nekad nevar zināt, kāds būs nākamais IZM izgudrotais eksperiments patiesu un zinātniskiem pamatiem balstītu augstākās izglītības reformu imitācijai!

Saprotams, studenti nav tā publika, kuras viedoklis Latvijas lēmumu pieņēmējiem ir kaut cik noteicošs, tomēr, ņemot vērā plaši izvērsto sabiedrisko attiecību kauju par un pret RPIVA likvidēšanu, tas beigās var izrādīties izšķirošais piliens, lai valdība izšķirtos akadēmiju likt mierā.

Tādēļ neizbrīna, ka pirms lēmuma pieņemšanas LSA diemžēl neiztika bez "politisku onkuļu" apciemojuma un ietekmēšanas mēģinājumiem. Un, proti, ir zināms, ka neilgi pirms LSA domes sēdes pie LSA vadības viesojies izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska biroja vadītājs Andis Geižāns (attēlā no labās). Varam tikai minēt, kādus argumentus ministra pārstāvis ir izmantojis sarunā ar studentiem. Taču jebkurā gadījumā zināms, ka A Geižāna izturēšanās, tiekoties ar studentiem, bijusi lielīga un pašpārliecināta. Proti, viss jau ir nolemts, jūs tur tāpat nevarat neko ietekmēt!

Jāņem vērā, ka A. Geižāns nav gluži parasts ierēdnis, bet visai ietekmīga un skandaloza politiska figūra, aizkulisēs dažkārt dēvēta par IZM "finansistu" vai "lietu kārtotāju". Kandidējis no "Jaunā laika" un pēc tam no "Vienotības" Saeimas vēlēšanās, bijis "Vienotības" revīzijas komisijas loceklis, izglītības ministres Inas Druvietes padomnieks viņas pirmās "ministrēšanas" laikā un parlamentārais sekretārs, kad I. Druviete otrreiz kļuva par ministri.

Mediju uzmanību A. Geižāns izpelnījies pārsvarā ar skandāliem - 2015. gadā atklātībā nāca fakts, ka A. Geižāns piekopj savdabīgu shēmu, kā piepelnīties, izmantojot savu dienesta stāvokli. Un, proti, esot amatā IZM viņš panāk naudas piešķiršanu dažādām ministrijas pārraudzībā esošām institūcijām, kurās vēlāk - pēc amata IZM atstāšanas - pats kļūst par "finanšu konsultantu". Turklāt, shēma ir vērienīga un A. Geižāna "apkalpoto" iestāžu saraksts garš - Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions", Daugavpils Būvniecības tehnikums, Daugavpils Universitāte, Ventspils augstskola, Nacionālais sporta centrs "Mežaparks".

Pēdējā no minētajām iestādēm A. Geižāna vārds izskanējis pat saistībā ar iespējamu noziedzīgu darbību. "Mežaparka" izpilddirektors Lauris Pavlovs 2015. gadā vērsās IZM, KNAB, Ģenerālprokuratūrā, kā arī Būvniecības valsts kontroles birojā ar iesniegumu par iespējamu valsts līdzekļu izzagšanu aptuveni 100 000 eiro apmērā, kas veikta "Mežaparka" rekonstrukcijas darbu laikā. Pēc L. Pavlova domām, noziedzīgajā shēmā - līdzekļu pārskaitīšanā SIA "Newcom construction" par reāli nenotikušiem rekonstrukcijas darbiem - bez "Mežaparka" valdes locekles Ievas Zundas bijis iesaistīts arī toreizējais IZM parlamentārais sekretārs A. Geižāns.

Tie nav vienīgie publiski izskanējušais A. Geižāna grēki. Presē viņam pārmesta arī IZM naudas izšķērdēšana dārgos un nepamatotos komandējumos jeb "polittūrismā"uz eksotiskām valstīm - Japānu, Indonēziju, Izraēlu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Pēc medijos saceltas trauksmes 2015. gadā tika atcelts viņa paredzētais brauciens uz Vjetnamu.

Ņemot vērā Geižāna pagātni, viņa parādīšanās RPIVA lietas "kārtošanā" visticamāk liecina, ka IZM publiski deklarētais mērķis akadēmijas pievienošanai LU - finanšu līdzekļu taupīšana un akadēmisko resursu koncentrēšana vienā institūcijā - ir tikai piesegs. Medijos jau ir izskanējusi ziņa par 65 miljoniem eiro ES fondu naudas, ko Latvijas augstskolas, un pārsvarā tieši LU, varētu saņemt esošo ēku rekonstrukcijai un jaunu būvniecībai. Savukārt aizkulisēs runā, ka minētās naudas apsaimniekošanai LU jau tiek gatavota jauna amata vieta - būvniecības direktors. Kas paredzēta nevienam citam kā bēdīgi slavenajam daudzu IZM pārraudzībā esošo iestāžu "finansistam" Geižānam. Kuram, kā mēs redzam sporta centra "Mežaparks" skandālā, nav sveša "interese" arī par būvniecības projektiem.

Pastāv tikai viena "tehniska" problēma - ES nauda nespīd, ja netiek veiktas reformas augstākajā izglītībā. 900 esošās augstākās izglītības programmas ir jāsamazina vismaz līdz 600. Un, tā kā problēmas risināšana, kā ierasts Latvijas birokrātijas aprindās, ir atlikta līdz pēdējam brīdim, nepieciešams steidzami kaut ko darīt reformu imitācijai. Jālikvidē RPIVA! Tā kā uz spēles tiek likta ievērojamu naudas summu "apgrozīšana", par tādiem sīkumiem kā negatīvs sabiedrības viedoklis, studentu un nevalstisko organizāciju protesti, augstākās pedagoģiskās izglītības kvalitātes graušana vairs nav jāuztraucas. Nākotnes labumi aizēno šodienas neērtības. Tādēļ arī nav grūti kaut kur aiziet, kaut ko mēģināt sarunāt, mēģināt politiski ietekmēt pēc likuma autonomās augstskolas un pat studentu organizācijas.

Līdzīga situācija ir arī Geižāna formālajam ""bosam" K. Šadurskim. Popularitātes reitings ministram ir viszemākais ministru vidū, nekāda spožā politiskā nākotne nav gaidāma, un vēlētāju viedoklim līdz ar to ir uzspļaut. Svarīgi ir nodrošināt finansiāli stabilu nākotni. Un, nākamā augstskola, kas pretendē uz lielo ES naudu, ir Rīgas Tehniskā universitāte, kuras profesors ir arī K. Šadurskis.

Te nu visi gali saiet kopā - IZM gatavība iet ar pieri sienā, lai par katru cenu panāktu RPIVA likvidāciju, Geižāna "viesošanās" RPIVA likvidācijas lietā Studentu apvienībā un citur, un, galu galā, arī K. Šadurska partijas biedrenes un tagadējās LU prorektores Inas Druvietes neslēptā nostāšanās ministrijas advokātes lomā, atļaujoties pat komentēt, ka "nav pamata teikt, ka šāds lēmums [par RPIVA likvidēšanu] pieņemts slepeni un aiz iesaistīto pušu muguras". Jautājums tikai - aiz kuru pušu muguras?

Tā nu dzīvē notiek - ja politisks lēmums ar loģiskiem argumentiem ir grūti pamatojams vai arī patieso pamatojumu mēģina noslēpt no sabiedrības, nākas ķerties pie nekrietniem līdzekļiem. Proti, sarīdīt dažādas lietā iesaistītās puses, manipulēt ar viedokļu līderiem, iejaukties pēc likuma autonomu iestāžu, kādas ir augstskolas, darbā un pat studentu lēmumos. Pārsteidz tikai nekaunīgā pārliecība, ka neviens jau to neredz vai nesaprot!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...