Iesaki rakstu: 
Bijušais LTV raidījuma Kas notiek Latvijā? vadītājs, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pieaicinātais konsultants Jānis Domburs, vienlaikus, visticamākais, nodarbojas arī ar miljonāra Pētera Šmidres interešu lobēšanu. Domburs Satiksmes ministrijas (SM) rīkotā diskusijā 10. aprīlī piedalījies kā ar Šmidres interesēm saistītās Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) pārstāvis.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošie SM 10.aprīlī rīkotās diskusijas protokola fragmenti, kurus publicējam, Domburs tajā piedalījies kā Šmidres dibinātās LTA pieaicināts eksperts.
Turklāt, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši ar Dombura „palīdzību” pašlaik arī iestrēgusi koncepcija Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada. Jau ilgstoši par koncepciju kardinālu mainīšanu iestājies kabeļtelevīziju biznesā iesaistītais Šmidre, kurš cīnās pret pašlaik faktiskajam monopolistam Lattelecom (kurā 51% daļu pieder valstij) nodotajām virszemes apraides tiesībām.
Publiski Domburs sevi aizvien pozicionējis kā neatkarīgu žurnālistu un mediju ekspertu. Tiesa, viņš atzinis, ka piekritis sadarboties ar PR aģentūru Hill & Knowlton mediju treniņu pakalpojumu sniegšanā. NEPLP Domburu nolīgusi par padomnieku un par 2000 latu viņam bija deleģējusi sagatavot atzinumu par sabiedrisko mediju – TV un Latvijas Radio - apvienošanas koncepciju. Taču līdz šim Domburs nebija paziņojis, ka vienlaikus pārstāv arī Šmidres dibinātās LTA intereses un ir netieši saistīts ar šī miljonāra interesēm iegūt tiesības virszemes apraides nodrošināšanā.
Līgums par virszemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu ar Lattelecom līdz 2013.gadam tika noslēgts Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā. Šis līgums meta ēnu pār digitālās TV lietā iesaistīto personu un firmu interešu lobiju, kuru Godmaņa valdībā nodrošināja toreizējais satiksmes ministrs, tā sauktais „vecais oligarhs” Ainārs Šlesers.
Jau pērn pavasarī Ministru kabinets izveidoja darba grupu, kurai bija jāizstrādā koncepcija, kā šī apraide darbosies no 2014.gada. Darba grupa, kurā bija iesaistīti gan valsts iestāžu, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, vienojās par koncepciju, kurā valdībai tika piedāvāts izvēlēties vienu no četriem variantiem, savu priekšroku dodot variantam, ka bezmaksas programmas turpmāk izplatīs valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), bet maksas programmas ļaus izplatīt vienam konkursa kārtībā izraudzītam komersantam.
Lattelecom ir tiesības ciparu TV raidīt līdz 2013.gada 31.decembra pusnaktij, taču par to, kam tas jādara turpmāk un kuram ir šādas tiesības, joprojām nav skaidrības. Tas arī saasinājis cīņu par šī biznesa interesēm.
Lai SM izsludinātu jaunu konkursu par tiesībām nodrošināt virszemes apraidi, valdībai jāpieņem ne tikai koncepcija, bet arī jāizstrādā arī likuma labojumi, kas jāpieņem Saeimai.
Savukārt Domburs, atbildot uz jautājumiem par viņa līdzdalību diskusijā kā LTA pieaicinātam ekspertam un par to, vai ar viņa gādību iestrēgusi minētā koncepcija, Pietiek sniedza šādu skaidrojumu, ko publicējam pilnībā:
„Tas, ka 10.aprīļa SM sanāksmē J.Domburs piedalījās kā LTA pieaicināts eksperts, bija visiem redzams un ir fiksēts sanāksmes dokumentos. Ceru, ka viss sanāksmē pateiktais ir atspoguļots arī sanāksmes protokolā, par kura nepilnībām komentārus J.Domburs šonedēļ nosūtīja Satiksmes ministrijai.
Izmantojot, ceru, arī J.Dombura izteiktos viedokļus par Satiksmes ministrijas valdībai 12. aprīlī nosūtīto minētās koncepcijas projekta redakciju, kas pēc 10.aprīļa sanāksmes bija pārstrādāta, bet gala teksts vairs nebija nosūtīts 10.aprīļa sanāksmē pārstāvētajām institūcijām un organizācijām, vismaz ne LTA un ne NEPLP, izvērtēšanai, un kurā bija iekļauti strīdīgi novērtējumi, LTA nosūtīja premjeram, satiksmes ministram un NEPLP vēstuli ar savu viedokli par to, ka Satiksmes ministrijas rīcība nav atbilstoša Ministru kabineta komitejas 26.marta protokolēmumam, kā arī iesniedza savus komentārus un priekšlikumus par koncepcijas redakciju, lūdzot tos ietvert materiālos, kas tiks izskatīti valdībā.
Mēģinājumi piesaukt "iestrēgšanu" ir prasta demagoģija, šobrīd koncepcijas projekts nekur nav iestrēdzis, bet, cik zināms, to ir plānots izskatīt pirmdien koalīcijas padomē, un, attiecīgi, koalīcijas padomes lēmums noteiks koncepcijas projekta izskatīšanu valdībā otrdien.
Par to, ka zemes ciparu apraide ar pašreizējo Lattelecom noteicošo lomu ir apšaubāma un tās principus iespējami ātrāk, bet vismaz no 2014.gada būtu pamats būtiski jāmaina, jau ilgstoši ir bijusi runa visdažādākajās instancēs no visdažādāko institūciju un organizāciju puses un publiski - gan no Valsts kontroles puses jau 2009.gadā, gan no raidorganizāciju puses kopš apraides ieviešanas, gan no mediju ekspertu un sabiedrisko organizāciju, LTA ieskaitot, puses, tostarp Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pieņemšanas laikā 2010.gadā un dažādos citos formātos, gan no jaunievēlētās NEPLP puses pēdējos mēnešos. Tas, vai Satiksmes ministrija, gatavojot koncepcijas projektu, ir vispusīgi izvērtējusi un projektā ietvērusi visus argumentus, gan arvien ir atklāts jautājums.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.