Vai Latvijā ātro palīdzību varēs izmantot tikai cilvēki ar labu veselību?
Jānis Miežagrauds29.08.2011.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Dīvaini, ka, dzīvojot "tumšā bezeiropas bezcerī", vismaz no 2000. gada līdz 2004. gadam Latvijas medicīnai un cilvēku aprūpei pietika gan līdzekļu, gan iespēju. Nevajadzēja slēgt slimnīcas, "optimizēt" ārstus un citu medicīnas personālu. Taisni brīnums!
Tagad neviens pat precīzi nevar saskaitīt visas aģentūras un vadošās institūcijas, kuras atspērušās "uzlabo" tautas garīgo un miesīgo veselību. Inovāciju netrūkst! (Personīgi es domāju, ka to gudrīti, kurš ievazāja latviešu valodā šīs "inovācijas", "renovācijas", "optimizācijas", "vidēja izmēra ilgtspējas", vajadzētu izķert un… Tiesa, viens vīriņš lūdza pateikties premjeram par to "celšanās" un "ilgtspējas" nemitīgo piesaukšanu - ģimenes dzīvē ļoti palīdzot.)
Pašlaik ir izziņots, ka vairākās Latvijas slimnīcās (Kuldīga, Cēsis, Ogre utt.) nevarēs sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Turklāt Veselības ministrijas ierēdnis, runājot par Kuldīgas slimnīcas likteni, "dzemdēja" domu pērli: "Tā nav problēma – mūsu mašīnas (ātrās (?) palīdzības) ir labi aprīkotas, un liekas 20 minūtes, vedot vājinieku uz Saldu vai Liepāju, būtiski neko neietekmē."
Ja atceramies, ka iepriekšējie partiju un ministriju pārvaldītāji Šlesers (LPP/LC), Gerhards (TB/LNNK), Augulis (ZZS) ir sarūpējuši, ka 2069 km asfalta un 4551 km lielceļu Latvijā ir avārijas stāvoklī, jājautā: "Tās mašīnas ir uz gaisa spilvena?" Katrā ziņā, ja ministrijas ierēdnim pašam būtu jādzemdē vai uznāktu sirdslēkme, tad tā liekā stunda ceļā liktos gana būtiska!
Kā īstens Vidzemē deklarēts Latvijas pilsonis es īpaši uztraucos par Vidzemi. Latvijā, liekas, darbojās šamaņu, vaidelošu un pareģu apvienība ar oficiālo nosaukumu Veselības aprūpes centrs.
Īstenie tā darbības mērķi un metodes mierīgiem iedzīvotājiem ir miglā tīti, bet var secināt, ka ar kristālbumbas vai mistisku rituālu palīdzību, tur tiek pareģotas cilvēku veselības ķibeles. Piemēram: uz Cēsīm gadā atvedīs 3700 ātrās palīdzības klientu, uz Ogri – tikai 2800 un uz Kuldīgu – 3300. Tas nekas, ka reāli sanāk reizes divas vairāk – naudu šīs slimnīcas vienalga saņem saskaņā ar šamaņu – pareģu, t.i. šo medicīnas ierēdņu aprēķiniem.
Cēsīs jau tagad ir vērsušies apmēram 3350 cilvēku, kuriem nepieciešama steidzama palīdzība, bet gads ir tika pusē… kas būs rudenī un ziemā? Ja Ogrē nebūs neatliekamās palīdzības, ko darīs Aizkraukles vājinieki – brauks uz Rīgu vai Jēkabpili?
Secinājums viens – "ātro palīdzību" var izmantot tikai cilvēks ar labu veselību. Kāds aszobis pajokoja: "Muksiet no snaipera – mirsiet nosvīdis, brauksiet ar "ātrajiem" – mirsiet sakratīts!" Nezinu, smieties vai raudāt…
Domāju, ka tikai radikāla nozares reforma, visādu lieltirgotavu un aģentūru darbības izvērtēšana, varbūt pat likvidācijas, var izglābt Latvijā medicīnu, kura, starp citu, ir, lai cilvēkiem palīdzētu, nevis lai risinātu medicīnas ierēdņu problēmas! Gaidīsim reformas un atbalstīsim mediķu protestus!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
