Vai miljonāram atļauts viss? Arī aizsargjoslā ieraktus būvgružus uzdot par vēsturiskās apbūves atliekām?
Pietiek lasītājs14.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr vienus Latvijas iedzīvotājus epidēmija ir iedzinusi trūkumā un izmisumā, citiem šis ir īstais shēmošanas un iedzīvošanās laiks. Pastāstīšu par kādu salīdzinoši jaunu metodi, kuru izmanto ļoti naudīgi cilvēki, kas spēj „motivēt” vietējo varu, lai tiktu pie iespējas būvēties daudzu tik kārotajā Rīgas jūras līča
2020. gada vasarā Ventspils Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona – nosauksim viņu par Jāni –, pildot savus dienesta pienākumus, uz vietas apsekoja divus zemes īpašumus, kas atrodas Engures novada, Engures pagasta Apšuciemā.
Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieks pēc pārbaudes beigām secināja, ka abi īpašumi atrodas Baltijas jūras Rīgas jūras līča
Taču... zemes īpašnieki tā nedomāja un ķērās pie būtībā noziedzīgām – un tāds ir mans viedoklis - darbībām ar tiešu Engures pašvaldības amatpersonu piedalīšanos. Nauda atļāva, neformāli kontakti arī. Roka roku mazgā...
Ko darīt ar zemi, uz kuras nav nekādu vēsturisku būvju atlieku? Tika izdomāta inovatīva metode – ierakt būvgružus, kurus vēlāk amatpersonu izveidota komisija varētu “atklāt” un atzīt par vēsturiskas apbūves pierādījumu (attēlos). Līdz ar to arī „likumīga” iespēja ķerties pie būvēšanas aizsargjoslā būtu rokā.
Šāda rīcība manā izpratnē ir traktējama kā apzināta krāpšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, par ko būtu jāieinteresējas gan Valsts policijai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan, protams, vietējiem un arī centrālajiem medijiem.
Jo interesantāka šī situācija ir tāpēc, ka abi zemesgabali pieder nevis kādam vietējam bodniekam, bet gan Latvijā labi zināma miljonāra ģimenei, kuras galvam patīk runāt par pareizu Eiropas fondu sadali un citām valstiskām lietām.
Tiesa, šajā gadījumā miljonārs ir nolēmis pats palikt ēnā, līdz ar ko par zemesgabalu oficiālo īpašnieku ir „nozīmēta” viņa sieva. „Ja nu kas”, tieši viņai tad arī vajadzētu tiesībsargāšanas iestādēm atbildēt par kriminālajām darbībām.
Viss augstāk aprakstītais ir viegli pierādāms. Dokumentācija noteikti ir atrodama pašvaldībā un Dabas aizsardzības pārvaldē, konkrētos nekustamos īpašumus ir viegli noskaidrot, un nekas arī netraucētu uz vietas aplūkot, kā tad īsti izskatās „vēsturiskās apbūves atliekas”.
Savukārt pēc tam jau darbs būtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš, kā izskatās, neraugoties uz saņemtajiem signāliem, nevēlas „strīdēties” ar Kurzemes pusē ļoti ietekmīgo miljonāru, kam savu „galu” pietiek arī Rīgā.
Tad nu jautājums – vai tiešām mediji atstās bez ievērības šādu klajas krāpniecības gadījumu? Vai arī ķersies pie lietas apstākļu noskaidrošanas? Lai turīgi blēži neiedomātos, ka šeit ir Krievija, kur tādiem kā viņi ir atļauts un iespējams viss?
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.