Pietiek :: Vai patiesībā runa nav par vēlmi panākt, lai maksātnespējas lietas tiktu izskatītas tieši banku pārstāvju izvēlētās tiesās?
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie tiesneši, ir pagājuši tikai nieka 4 gadi, kopš 2013.gadā bija publikācija par to, ka banku pārstāvji izsaka aizdomas par korupciju maksātnespējas procesos. Vai nav dīvaini, ka pēc vairāku gadu bikstīšanas esat izdomājuši prasīt Tieslietu padomei izveidot speciālu komisiju, lai izvērtētu "ceļojošo firmu" maksātnespējas lietu, jo žurnālistu aktualizētā maksātnespējas lietu problemātika esot radījusi tiesu varas reputācijas krīzi.

Vēstulē Tieslietu padomei, kuru parakstījuši 14 Augstākās tiesas tiesneši, norādīts, ka izskanējusī informācija "pirmšķietami balstīta uz objektīvu informāciju un rada šaubas par vairāku tiesnešu profesionalitāti un neatkarību".

Kas tad ir tas, kas tiesnešu pašu skatījumā ir radījis tiesu varas reputācijas krīzi? Tā acīmredzot ir žurnālistu, ne bez banku pārstāvju pamudināšanas aktualizētā maksātnespējas lietu problemātika par to, ka vairāki desmiti uzņēmumu ar lielām parādsaistībām neilgi pirms tiesvedības mainījuši juridiskās adreses, lai savas maksātnespējas problēmas, iespējams, risinātu kādā noteiktā tiesā.

Ja kaut ko tādu apgalvo žurnālisti, tad viss ir skaidrs: kas maksā, tas pasūta mūziku. Ja žurnālists raksta, ka aizdomas izteikuši banku pārstāvji, tad visiem saprotams, ka publikāciju pasūtītāji ir banku pārstāvji. Vai šādi apgalvojumi nozīmē, ka visi tiesneši visās Latvijas Republikas tiesās nav vienlīdzīgi profesionāli un nav pietiekami kompetenti skatīt maksātnespējas lietas, kur uzņēmumiem ir lielas parādsaistības?

Tā var spriest tikai žurnālisti, kuriem trūkst izpratnes par tiesu varu un kuri akli pilda noteiktu pasūtījumu. Jo no minētā jāsecina, ka korumpēti ir visi tiesneši publikācijās pieminētajās tiesās vai vismaz tiesu priekšsēdētāji un vēl viens tiesnesis, kam tiek nodotas izskatīt maksātnespējas lietas.

Vai tas nozīmē, ka Saeima apstiprina neprofesionālus tiesnešus un man būtu jāsatraucas, ja man nāktos piedalīties tiesas procesā kādā no žurnālistu pieminētajām tiesām? Konkrētajā gadījumā tas drīzāk norāda uz publikāciju pasūtītāja personisku nepatiku pret konkrētiem tiesnešiem un vēlmi panākt, lai maksātnespējas lietas tiktu izskatītas tieši banku pārstāvju izvēlētās tiesās, kur, iespējams, viss ir sarunāts, jo uzņēmuma maksātnespējas pazīmes ir noteiktas “Maksātnespējas likuma” 57.pantā un tās nav atkarīgas no uzņēmuma juridiskās adreses.

Visi tiesu pieņemtie nolēmumi ir vai nu pārsūdzami nākamajā instancē, vai par nepārsūdzamiem lēmumiem var lūgt ģenerālprokuroram iesniegt protestu Augstākajā tiesā. Izskatās, ka tiek mākslīgi uzpūsta problēma, lai piesegtu citas, daudz sāpīgākas un aktuālākas tiesu varas problēmas.

No savas personiskās pieredzes zinu, ka parasti bankas lielus kredītus izsniedza tikai ar banku kredītkomisiju lēmumiem pret banku akceptētu vērtētāju novērtētām ķīlām, kuru vērtībai bija jābūt vismaz 30% lielākai par izsniegto aizdevumu apmēru, un uzņēmumu īpašnieku un valdes locekļu personisko galvojumu.

Pašas komercbankas līdz 2007.gadam aktīvi kreditējot “uzpūta nekustamo īpašumu burbuli”, dažu gadu laikā nekustamo īpašumu vērtības pieauga pat vairāk nekā 10 reizes un tad, bankām strauji samazinot kreditēšanas apjomu, nekustamo īpašumu vērtības samazinājās pat par 70%, tādā veidā kredītņēmēji par labu bankām zaudēja ne tikai ieķīlātos īpašumus, kuros bija ieguldījuši vismaz 30% savus personiskos līdzekļus, bet arī visu pārējo aizņēmēju mantu un arī galvinieku mantu, tīši novedot šos kredītņēmējus un galviniekus līdz maksātnespējai.

Nav dzirdēts, ka, izskatot parādu piedziņas lietas, kāds tiesnesis būtu pieņēmis blakus lēmumu un kaut viena banka būtu saukta pie kriminālatbildības par augļošanu vai kreditēto uzņēmumu novešanu līdz maksātnespējai un kredītņēmējiem būtu atlīdzināti banku apzināti radītie zaudējumi. Tāpat nav dzirdēts, ka kāds žurnālists būtu aktualizējis un pētījis problēmu, ka 99.99% visu lietu tiesā tiek izskatītas par labu augļotājiem, jo augļotāju upuri ar tiesu varas palīdzību ir izģērbti līdz pēdējām apakšbiksēm un nevar apmaksāt publikācijas.

Tai pašā laikā, lai dzēstu vienu un to pašu aizdevumu, kurš bijis nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu, kurā ieguldīti vismaz 30% personisko līdzekļu, maksātnespējas process Latvijā jāiziet gan pašam aizņēmējam neatkarīgi vai tas ir uzņēmums vai fiziska persona, gan galviniekiem neatkarīgi no to skaita, liedzot galviniekiem Civillikumā noteiktās regresa prasības tiesības.

Latvijā ir tūkstošiem galvinieku, kuriem tiek liegtas Civillikumā garantētās regresa prasības tiesības. Tādu iedzīvotājiem nelabvēlīgu un pretēju Civillikuma normām tiesu praksi ir izveidojuši tieši Augstākās tiesas tiesneši. Kāpēc par šo tēmu nav veikts žurnālistu pētījums un iesniegts satrauktu AT tiesnešu iesniegums Tieslietu padomei?

No visa minētā saprotu, ka ne jau iedzīvotāju intereses aizstāv tiesu varas pārstāvji, rakstot iesniegumu Tieslietu padomei, bet domā tikai par savām savtīgām interesēm, iespējams, lai izpildītu kādu koruptīvu pasūtījumu.

Publiski izskanējis, ka AT tiesnešu nosūtītajā vēstulē minētos jautājumus iespējams izskatīs nākamajā padomes sēdē, kas ir paredzēta 2018.gada 22.janvārī.

Būtu labi, ja Tieslietu padome, rūpējoties par savu reputāciju, beidzot izrādītu vismaz šķietamu ieinteresētību aizstāvēt Satversmē garantētās iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, nodrošinot, ka tiesās tiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, izvērtējot Augstākās tiesas pretēji Civillikuma normām iedibināto kredītņēmējiem un galviniekiem nelabvēlīgo tiesu praksi, objektīvi izskatītu no 14 AT tiesnešiem un Administratīvo tiesnešu biedrības saņemto iesniegumu, kā arī izvērtētu iesniegumu iesniegušo tiesnešu profesionalitāti un atbilstību ieņemamajiem amatiem, jo pirmšķietami šis iesniegums rada šaubas par iesniegumu parakstījušo tiesnešu profesionalitāti un neatkarību.

Laimīgu Jauno gadu!

Attēlā - žurnāla Ir izdevēja Cits medijs valdes locekle, bijušā maksātnespējas administratora Mārča Ločmeļa māsa Nellija Tjarve.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

FotoKaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un šajā jomā īpaši izcēlusies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un tās „Ekonomiskās analīzes grupas vadītājs” Gatis Eglītis, kuram izrādījies daudz ko teikt par dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Šai sakarā atļaušos atgādināt šo un to publiski nezināmu par JKP „kadriem” un uzdot dažus uzvedinošus jautājumus „ekonomiskā analizētāja” sakarā.
Lasīt visu...

21

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

Foto"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai.
Lasīt visu...