Vai Satversmes tiesa ar Satversmes 110.panta “ģimenes” jēdziena paplašinājumu nav izblamējusies?
Pietiek lasītāja18.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepazīstoties ar Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, var saskatīt, ka pieteicēja iesniegumā faktiski apstrīd Darba likuma minēto pantu kā tādu, nevis Satversmē noteikto ģimenes interpretāciju, kaut norādot, ka “Satversmes 110. panta pirmajā teikumā lietotais jēdziens "ģimene" nevarot tikt interpretēts šaurāk.
Darba likuma minētajam pantam nav nekāda sakara ar Satversmē noteikto “ģimenes” stausu.
No Satversmes tiesas sprieduma un pieteicējas iesnieguma satura Saeimai neizriet pienākums mainīt Satversmes 110 pantā noteikto “ģimenes” jēdzienu, jo pieteicējas tiesību iedomātais aizskārums jārisina Darba likumā.
Pieteicēja taču norāda uz viņas tiesību aizskārumu, ka Darba likuma minētais pants aizsargā bērna tiesības uz 10 dienu atvaļinājuma piešķiršanu TIKAI bērna tēvam, bet viņai, kura ir patiesā bērna aprūpētāja, šis likums viņai to liedz. Šis pants jāizvērtē un jāsecina, vai to vajag papildināt, grozīt. Lūk, šis pants:
Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai CITAI PERSONAI:
(1) Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.
(2) Ja māte dzemdībās vai laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai mirusi vai arī likumā noteiktajā kārtībā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, bērna tēvam piešķir atvaļinājumu uz laiku līdz bērna 70.dzīvības dienai. Minētais atvaļinājums piešķirams arī citai personai, kura faktiski kopj bērnu.
(3) Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumas vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, piešķir atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt.
(4) (Izslēgta ar 22.01.2004. likumu)
(5) Ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.
(6) Bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu un kura izmanto šajā pantā minēto atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 22.04.2004. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2019. Sk. Pārejas noteikumu 19. punktu)
Turpat no sprieduma izriet, ka bērna tēvs tiešām šo atvaļinājumu neizmanto, neminēsim kādu iemeslu dēļ.
Ar šādu pieteikumu ST varētu vērsties jebkura persona, tostarp bērna auklīte, kura dzīvo, uzturas ģimenē, nav darba attiecībās ar bērna vecākiem, tuva radiniece vai jebkura cita persona, ja jau bērna tēvs atvaļinājumu neizmanto.
Tātad Satversmes tiesai, manuprāt, faktiski būtu bijis vienīgi jāapskata pieteikumā minētais aizskārums, jāsecina darba likuma normas atbilstība vai neatbilstība Satversmei, kā tas risināms, neapskatot un nepūloties paplašināt Satversmē noteikto ģimenes jēdzienu.
Neraugoties uz to, Satversmes 110. panta pirmā teikuma definīciju “ģimene” Satversmes tiesa spriedumā apskata 149 reizes, nevienā gadījumā pat nenorādot, kas tad ir šīs viendzimuma pāru “ģimenes” faktiskā pazīme, kas būtu atzīstama kā “ģimenes” statusa pierādījums, kaut gan šajā gadījumā tas arī nav nepieciešams. Un Satversmes tiesa nav uz to izrādījusi interesi, ņemot vērā tikai nosacītas manipulācijas ar vārda “cieņa” un citu vārdu, atvainojos, nevajadzīgu “apmuļļāšanu.
Satversmes tiesa cenšas Satversmes 110. pantu tulkot un paplašināt, pielāgot “pēc vajadzības”, piesauc klāt “cieņu”, “dzimumuzvedības brīvību”, “seksuālo orientāciju” un daudz ko citu, kad tas viss ir indivīdu cilvēcisko attieksmju izpausmes jautājums un neprasa interpretāciju pieteiktā tiesību aizskāruma sakarā. Satversmes 110. pantā “ģimenes“ jēdziens izteikts nepārprotami vienīgi saistībā ar laulību un neprasa paplašinājumu, nav tulkojams, nav pakļauts izdomājumiem un pieņēmumiem.
Tādējādi var saskatīt pat tādu ačgārnību, ka Satversmes tiesa faktiski izskata Satversmes 110. panta pirmā teikuma neatbilstību Satversmei vai izsaka viedokli grozīt Sarversmi, nevis risina Darba likuma neatbilstību šim pantam, gan beigās nospriežot citādi:
1. Atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija.
2. Attiecībā uz personu C atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no viņas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Nobeigumā ir jāsecina, ka Saeimai šajā gadījumā, sakarā ar šo galvu reibinošo, samocīto Satversmes tiesas spriedumu vispār nekas nav risināms, jo Darba likuma minētajā pantā viss skaidri pateikts, kas arī atbilst sprieduma nolēmuma 1. un 2. punktā atzinumam.
Nolēmums neskar Satversmes 110. panta “cieto” definīciju, kas ir ģimene, proti, Saeimai būtu jāatver Darba likuma 155. pants, tas jāizvērtē un, ja ir precizējams, tajā jāizdara grozījumi, varbūt atšifrējot, papildinot panta nosaukuma vārdus “citai personai”.
Satversmes tiesa, manuprāt, ar šo spriedumu pārāk stipri izgāzusies, pārspīlējusi un pārcentusies, pieņemot politisku lēmumu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.