Vai Vējoņa kanceleju izdevies atradināt no nodokļu maksātāju naudas šķiešanas treknajām ikmēneša piemaksām?
PIETIEK06.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai ar informācijas pieprasījumiem un datu publiskošanu tiešām ir izdevies atradināt kādreizējā Latvijas Pasta priekšnieka Arņa Salnāja (attēlā) vadīto Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleju atradināt no treknajām regulārajām piemaksām, kas desmitiem darbinieku ar formālu pamatojumu ik mēnesi deva pat daudzus simtus eiro? Par to liek domāt jaunākie Vējoņa kancelejas sniegtie dati – taču priecāties par nodokļu maksātāju naudas šķiešanas beigām vēl ir pāragri.
Ja ticēt Vējoņa kancelejas oficiāli sniegtajām ziņām par prēmijām, naudas balvām un piemaksām, kas kancelejā nodarbinātajiem noteiktas un izmaksātas laika periodā no 2017.gada 1.maija līdz 31.maijam, tad prezidenta paspārnē notikušas būtiskas pārmaiņas attieksmē pret nodokļu maksātāju naudas tērēšanu.
Iepriekš, pirms Pietiek intereses sākuma par šo finanšu līdzekļu tērēšanu, Vējoņa kanceleja ik mēnesi bija izmaksājusi iespaidīgas summas veselai virknei šīs iestādes darbinieku, - piemaksas pārsniedza par tūkstoš eiro mēnesī, savukārt naudas balvas – pat divarpus tūkstošus.
Taču nu kaut kas ir mainījies: par maiju Salnājs oficiāli informē, ka prēmijas un naudas balvas Vējoņa kancelejā nodarbinātajiem šajā laikā nav noteiktas un izmaksātas. Savukārt piemaksas maijā esot noteiktas un izmaksātas tikai trim kancelejas darbiniekiem:
„Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu, trīs Kancelejas darbiniekiem saskaņā ar Kancelejas vadītāja 2016.gada 1.jūnija, 2017.gada 31.marta un 28.aprīļa rīkojumiem maija mēnesī ir noteiktas un vienlaikus ar mēnešalgu izmaksātas piemaksas:
1) par papildu darbu papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem, nodrošinot pasākumu fotografēšanu, Preses dienesta operatoram Gatim Bergmanim noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - attiecīgi aprēķināta piemaksa pirms nodokļu ieturēšanas 139,50 euro apmērā;
2) par papildu darbu papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem, veicot prombūtnē esoša arhīvista amata pienākumus, Lietvedības nodaļas vadītājai Intai Butkus noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no darbiniecei noteiktās mēnešalgas - attiecīgi aprēķināta piemaksa pirms nodokļu ieturēšanas 347,43 euro apmērā;
3) par papildu darbu papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem, veicot vakanta komunikācijas speciālista amata pienākumus, Preses dienesta vadītājai Ilzei Salnai noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no darbiniecei noteiktās mēnešalgas - attiecīgi aprēķināta piemaksa pirms nodokļu ieturēšanas 390,85 euro apmērā.”
Vai tas varētu nozīmēt, ka nodokļu maksātāju naudas šķiešanas laiki Vējoņa kancelejā vismaz uz laiku ir beigušies? Vairāki avoti valsts pārvaldē Pietiek norāda, ka prieki esot pāragri – tikpat labi varot būt, ka kancelejas vadība ar Vējoņa ziņu ir nolēmusi, piemēram, paklusām palielināt algas, kas ļautu atteikties no regulāro piemaksu izmaksāšanas.
Lai par to pārliecinātos, pašlaik Vējoņa kancelejai jau ir nosūtīti vēl divi informācijas pieprasījumi – viens par piemaksām, kas noteiktas jūnijā, bet otrs – par iespējamu paslepus notikušu atalgojuma palielināšanu.
Informācijas pieprasījums Vējoņa kancelejai par prēmijām un piemaksām jūnijā:
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Valsts prezidenta kancelejas šādu informāciju par katru no personām, kas 2017. gadā laikā no 1. jūnija līdz 30. jūnijam no Valsts prezidenta kancelejas ir saņēmusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma:
1) personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats,
2) attiecīgās izmaksas lielums, izmaksas datums,
3) prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojums,
4) persona, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.
Tāpat vēlos saņemt no Valsts prezidenta kancelejas šādu informāciju par katru no personām, attiecībā uz kurām 2017. gadā laikā no 1. jūnija līdz 30. jūnijam Valsts prezidenta kancelejā ir pieņemts lēmums par prēmijas, naudas balvas vai piemaksas piešķiršanu ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma:
1) personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats,
2) attiecīgās prēmijas, naudas balvas vai piemaksas lielums, lēmuma par piešķiršanu datums,
3) prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojums,
4) persona, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.
Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Informācijas pieprasījums Vējoņa kancelejai par atalgojuma izmaiņām:
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Valsts prezidenta kancelejas šādu informāciju par katru no Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem, kam 2017. gadā laika posmā no 1. janvāra līdz 31. maijam ir pārskatīts noteiktā mēneša atalgojuma apmērs un pieņemts lēmums par jaunu mēneša atalgojuma apmēru:
1) darbinieka vārds, uzvārds, ieņemamais amats,
2) pirms šāda lēmuma noteiktais mēneša atalgojums minētajam darbiniekam,
3) no jauna noteiktais mēneša atalgojums minētajam darbiniekam,
4) nepieciešamība pārskatīt mēneša atalgojumu minētajam darbiniekam,
5) persona vai personas, kas pieņēmušas attiecīgo lēmumu.
Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
