Vai Zatleru paklusām bīda uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāja posteni?
Pietiek lasītājs19.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau ilgāku laiku valdības dienas kārtībā ir dažādi ar veselības aprūpi saistīti jautājumi, pārsvarā gan daudzu miljonu eiro piešķiršana no dažādiem avotiem. Iespējams, ka šī rosība ir likusi aktivizēties cilvēkiem, kas ilgāku laiku par šo jomu nav izrādījuši nekādu interesi - vismaz ne savas kompetences ietvaros. Redzamākais no tiem ir Valdis Zatlers.
LTV1 raidījumā Zatlers tiek uzklausīts par savu redzējumu veselības aprūpē un pat piedalās Onkoloģijas plāna izstrādē, kurš gan tā arī netika sagaidīts saeimas Sociālo lietu komisijas noteiktā termiņā.
Turklāt neizprotamā veidā V.Zatlers ir sertificēts traumatologs, ortopēds pat līdz 2017. gada aprīlim., kas nu jau kārtējo reiz liek apšaubīt Latvijas Ārstu biedrības sistēmu - kā "vajadzīgie" cilvēki tiek pie sertifikātiem pat nepraktizējot.
Laikam jau vēlme atgriezties medicīnā ir likusi Zatleram staigāt dažādas taciņas pie ministres Andas Čakšas, kura gan valdībā pārstāv Zatlera nīsto oligarhu partiju ZZS.
Kā atceramies, Zatlera nepatika pret oligarhiem parādījās, kad bija skaidrs, ka otrs prezidentūras termiņš nesanāks. Savu padomnieku un līdzgaitnieku iedvesmots, kam tieši tāpat kā Zatleram draudēja bezdarbnieka pabalsts, viņš atlaida Saeimu un nodibināja savu Zatlera reformu partiju (ZRP), kas ieguva lielu mandātu skaitu - 22.
Bet ZRP bija tikpat vāja un alkatīga kā tās dibinātājs un ātri vien sašķēlās, daļa deleģēto ministru bija darba nespējīgi un jau veiksmīgi iekļāvušies Vienotības rindās, citi ne ar pārāk godīgām metodēm tikuši pie mandātiem arī 12. Saeimas sasaukumā.
Zatlers oligarhus lamāja visādos vārdos, piesaucot konkrētus uzvārdus, un bija gatavs noslaucīt visus no zemes virsas. Bet nu laiks iet....
Šobrīd jau ugunsgrēka režīmā tiek plānoti un dalīti atlikušie ES fondi, tostarp slimnīcu infrastruktūrai. Kad plāns tika atrādīts, daudziem radās daudz jautājumu, tostarp par Gulbenes slimnīcu kā reģionālo slimnīcu, - bet arī par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) saglabāšanu uz kartes un vēl nepilnu 2 miljonu eiro investīcijām.
Ir nosapņots arī tāds sapnis - tieši pateicoties Zatlera un Čakšas sadarbībai, TOS ir iekļauta sarakstā, un Zatlers atkal vēlētos ieņemt tajā vadītāja krēslu. Te jāpiebilst, ka Čakša ir profesionāla ministre un vienīgā saikne ar ZZS ministrei ir viņas padomniece Vāne, pārējos lēmumus pieņem pati, ieklausoties citos profesionāļos - kā Apinis, Ērglis, Muciņš.
Vienīgais praktiskais darbs ir ES struktūrfondu naudas sadale, kur ilgāk gaidīt vairs nav iespējams, jo citādi Stradiņu slimnīca kā lielais ES projekts tīri tehnisku iemeslu dēļ var netikt laikā saskaņots EK.
Nav skaidrs, kas šo plānu ir traucējis virzīt ātrāk, jo Čakša kā Belēviča līdzgaitniece bija informēta par notiekošo, bet, liekas, pašlaik ir vēlme pirms svētkiem ātri izvirzīt to cauri MK, lai neviens īsti tajā neiedziļinātos.
1/3 no visas naudas ir paredzēta Stradiņu slimnīcas būvniecībai, kas lielākoties interesē prof. Ērgli, un iespējams, ka pēc šīs naudas saņemšanas rūpes par Veselības ministrijā notiekošo strauji kritīsies, tādēļ Čakša meklē sev jaunu bruņinieku.
Iespējams, Zatlera personā viņa saskata līdzgaitnieku, kas kā līdzīgs varēs runāt ar bijušo TP biedru (arī Zatlers bija TP dibinātājs) Kučinski un laikus novērst zemūdens akmeņus mediķu aprindās. Kaut gan - kas nu Zatlers par bruņinieku!
Zatlers: es neko nezinu un pat nenojaušu
Oficiālais Veselības ministrijas skaidrojums gan ir: „Valdis Zatlers ir izteicis iniciatīvu dalīties ar savu pieredzi un redzējumu veselības nozares attīstībā un viņa ieteikumi ir uzklausīti. Oficiāla padomnieka statusa V.Zatleram nav.”
Tikmēr pats Zatlers gan noliedz, ka varētu būt runa par viņa bīdīšanu uz TOS vadītāja posteni, ko viņš savulaik jau ieņēma. Pietiek publicē nelielu sarunu ar eksprezidentu par šo tēmu:
- Kad pēdējo reizi bijāt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā?
- 70 gadu jubilejā.
- Vai tur izteicāt kādu paziņojumu?
- Ko jūs saprotiet ar vārdiem „paziņojumu”? Es neesmu nekāda amatpersona, lai izteiktu kādus paziņojumus.
- Darbiniekiem nekādus paziņojumus neizteicāt?
- Klausieties, ko jūs gribat? Tas bija jubilejas pasākums ar uzrunām, bet nekas neslēpās zem vārdiem paziņojums. Apsveikums tas saucas.
- Vai neko nepavēstījāt, ka esat vienojies, ka atkal būsiet šīs slimnīcas vadītājs?
- Nu, klausieties, pirmkārt, es pat domās neko tādu neesmu teicis, kur nu vēl tālāk. Tā kā varat mierīgi dusēt. Esmu tur bijis apsveikt 70 gadu jubilejā, bet šitāda lieta, ko jūs minējāt, man pat domās nav bijusi. Pat sapņos.
- Tad nekas tāds nav bijis un mūsu avotiem ir vienkārši izklausījies?
- Klausieties! Es jums diezgan skaidri paskaidroju. Man ir brīnums, kāpēc jūs man vispār kaut ko tādu jautājat.
- Ienāca tāda informācija, tādēļ arī jautāju.
- Es domāju, ka, kā lai pasaka pieklājīgi... Ja kāds jums sacer pasaciņas, diez vai kāds sacer pasaciņas, tad diez vai jums kā žurnālistam vajadzētu mēģināt šīs pasaciņas nodrukāt.
- Es zvanu un jautāju jums. Precizēju, vai pasaciņām ir kāds pamats.
- Nav nekāda pamata. Es domāju, ka mums pietiek, ja jums citu jautājumu nav.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
