Valdībai mainoties, jāmainās arī tās aizstāvētajām interesēm?
Pietiek lasītājs07.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms Ziemassvētkiem notiekošo procesu rezultātā 2016.gada sākums iezīmējās ar jaunas Latvijas valdības iecelšanu, kas, protams, arī sekmēja pie varas esošo politiķu aizstāvēto biznesa interešu maiņu. Tas pašlaik ir acīmredzams arī sakarā ar vairāku gadu laikā gatavoto, skaļi apspriesto un kritizēto, tomēr pieņemto projektu par Latvijas vienotas uzskaites sistēmas ieviešanu sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumiem.
2016.gada 26.aprīlī Pārresoru koordinācijas centrs paziņoja, ka “var nākties pārcelt plānoto biļešu sistēmas ieviešanu personām ar braukšanas maksas atvieglojumiem”. Darbs pie šīs sistēmas tika uzsākts vēl 2013.gadā, pamatojoties uz toreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūcijām, un noritēja divu gadu laikā, kad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.153 – “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos”. Kaut gan pēc noteikumu pieņemšanas to ieviešanas process netika uzsākts, jo līdz šai baltai dienai turpinās to apspriešana un grozīšana…
Šo gadu laikā notika neskaitāmas sanāksmes un tikšanās starp iesaistītajām ministrijām, departamentiem, nozares asociācijām un uzņēmumiem, ieguldot milzīgu laiku un darba apjomu, kā arī izveidojot kaudzes ar saistītiem dokumentiem un savstarpēji sūtītām vēstulēm. Publiskajā telpā arī visas ieinteresētās un iesaistītās puses skaļi izteikušas savus viedokļus, paziņojumus, kā arī savstarpējus apvainojumus, tajā skaitā norādot uz noteiktu biznesa interešu lobēšanu vai ierobežošanu.
Izskatās, ka tagad viss padarītais darbs pēc senas Latvijas valdības tradīcijas tiks nolikts plauktā un ministrijas, departamenti un citi valsts ierēdni ķersies pie jaunas sistēmas izgudrošanas un attiecīgo noteikumu sagatavošanas. Tad, iespējams, pēc vēl dažiem gadiem varēs secināt, ka gan Latvijā, gan Eiropā jau ir bijuši pieejami vairāki gatavi risinājumi konkrētajam uzdevumam – pasažieru uzskaitei, bet izvelēties vienu no tiem Latvijai būtu bijis pārāk viegli, ātri un lēti.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.