Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Valdības 100 dienas – neierobežotas varas izbaudīšana

Elīna Zavadskaja, Paula Krišjanko, speciāli Pietiek
06.02.2011.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ (11.februārī) Valda Dombrovska (Vienotība) otrā valdība svinēs sava darba pirmās simts dienas un droši vien savās atskaitēs par padarīto cildinās milzu veikumu budžeta izveidošanā „tik īsā laikā”, un piesauks dažus ekonomikas uzlabošanos raksturojošus rādītājus. Tomēr valdības sadarbības partneriem – uzņēmēju organizācijām – par „saudzēšanas periodā” paveikto nav neviena cildinoša vārda. Bet politiskā opozīcija kā svarīgāko valdības „sasniegumu” min savējo sasēdināšanu amatos.

Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja:

„Pirms vēlēšanām sarīkojām sešas diskusijas ar topošajiem valdības vadītājiem un Saeimas deputātiem un publiski jautājām un jautājām par ļoti būtiskām lietām - kā viņi redz, kas notiks tālāk, piemēram, vai viņi domā, ka vajadzētu trīs gadu reformu plānu. Visas partijas teica - jā, vajag, pēc vēlēšanām tūlīt būs. Vai vajag paaugstināt nodokļus? Nē, nē, nekādā gadījumā nodokli paaugstināt nevajag, it sevišķi darbaspēka nodokļus. Mēs jautājām, vai vajag sadarbību ar sabiedrību, konsultēšanos? Jā, noteikti! Un tā tālāk. Es šādā veidā varētu nosaukt kādas desmit pozīcijas, neviena no tām nav paveikta. Nodokļi tika pacelti, arī jūtīgākie nodokļi, kas attiecās uz darbaspēku. Tā īsti nevienas reformas nav notikušas. Kas tad ir izdarīts? Ir kaut kāda muļļāšanās, pļāpāšana un baidīšanās pašiem no sevis, nevis reformu plāns.

Jau pagājušajā gadā uzrakstījām aicinājumu valdībai - ja līdz 31.martam nebūs šā reformu plāna un nebūs skaidra 2012.gada budžeta konsolidācijas ideja, un nebūs reversais PVN, tad mēs pārtraucam sadarbību, jo lieki tērējam laiku. Mēs ejam uz visām sapulcēm, ņemamies, rakstām uzņēmēju plānu un izšķiežam laiku.

Ja 2012.gadā vajadzēs konsolidēt vēl 300 miljonus, bet viņi nevar 50 konsolidēt, tas nozīmē, ka atkal cels nodokļus. Tad ir beigas!

Un pats dramatiskākais ir tas, ka viņi melo. Ir vienalga, kad melo - pirms vēlēšanām vai pēc. Vai nu melo, vai nemelo. Vai nu mēs, meitenes, esam stāvoklī, vai neesam.

Tā savienība ar Zaļo un zemnieku savienību ir tāda dīvaina. Piemēram, finanšu ministrs Andris Vilks un arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis cenšas veidot kaut kādas darba grupas un mēģina atrast tos 50 miljonus un strādāt, un tas vienmēr ir bijis raksturīgi Dombrovska valdībai, ka viņš pats un tie, kas viņam ir tuvākie ministri - ekonomikas un finanšu, viņi patiešām cenšas meklēt un iedziļināties, un atrast. Savukārt visas pārējās partijas uzvedas kā tādas cimperlīgas princeses. Viņi paši nestrādā, bet arī nepieņem. Tātad finanšu ministrs nāk uz darba grupu ar piedāvājumu, kā konsolidēt, pieņemsim, 50 miljonus, bet Augusts Brigmanis tik smaida - to nevar. Kāpēc nevar? Tai pat laikā visās ministrijās liek savējos un kārto savas „ģēlas”.

Tā savējo salikšana amatos ir ārkārtīgi bīstama. Un bīstama no trim pozīcijām. Pirmkārt, ja tiek likti savējie, tad tiek nogalināts profesionālisms. Cilvēki, lai izšķirtos, kur likt savu resursu - profesionalitātē vai būt par savējo -, drīzāk domās, kā pielaizīties kaut kam, lai tiktu amatos. Līdz ar to mēs veidojam sabiedrību, kas ir stulba. Otrs, ja veidojas tāda savējo padarīšana jeb to sauc par brālēnu ekonomiku, tad zeļ un plaukst korupcija un birokrātija. Korupcija un birokrātija vairo valstī nabadzību, jo tie cilvēki, kas ir pie varas, veido tādu birokrātiju, lai citi netiek klāt, un tad savstarpēji tur kārto lietas. Un trešā lieta ir Jēkabpilī, kad policisti sašāva savējos. Īstenībā tā ir šīs spēles spogulis, jo, liekot tik nekaunīgi, kā tas tagad ir, savējos amatos, tiek demonstrēta visatļautības sajūta. Jēkabpils ir kā spogulis tam, kas notiek augšās. Ja jau tur var izbaudīt varu, tad kādēļ gan to nedarīt arī citos līmeņos.”

Einārs Cilinskis, Visu Latvijai-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

„Valdībai ir gājis dažādi. Vispirms jau valdībai budžetu izdevās pieņemt pietiekami ātri, kaut arī, pēc mūsu domām, ne ar pašiem efektīvākajiem risinājumiem, kādi bija iespējami. Tomēr tā ir viena pozitīva lieta, ko gribētos atzīmēt. Otra lieta – diemžēl nav izdevies sākt ar pāreju uz jauniem principiem, ko Vienotība bija deklarējusi. Proti, savējo likšana amatos notiek ar joni un īstenībā pat izteiktāk, nekā tas bija iepriekšējā periodā, proti, mazāk slēpjoties. Faktiski šis netikums ir saglabājies. Viņi nespēj vai necenšas veidot kaut kādas izmaiņas.  Jāatzīst, ka arī iepriekš pastāvēja tā kārtība, ka amatos tika likti partiju cilvēki, un līdz ar to, ja šī prakse būtu pārtraukta, tad tās būtu reālas pārmaiņas. Bet tagad tiek turpināta tā pati prakse, tikai vēl izteiktāk. Vienotība izgāja, ka šī prakse ir jāpārtrauc un tā nav turpināma, bet notiek pretējais ar vēl lielāku intensitāti.

Droši vien ir daudzas svarīgas lietas, kam vajadzētu virzīties uz priekšu un kas nav noticis. Mēs zinām, ka ir vesela virkne darbu, piemēram, jauns Būvniecības likums, ir vēl diskusijas, vai vajadzētu tādā redakcijā vai šādā, bet mērķis būtu būvniecības jomā samazināt administratīvos šķēršļus. Tas nekur nav pavirzījies. Atjaunojamo energoresursu likums virzās pa valdību, bet izskatās, ka tā redakcija būs nepietiekama un negatava, kad ienāks Saeimā. Tāpat pārāk gausi virzās jautājums par Regulatora neatkarību vai statusu, kas ir strauji jārisina vienkārši pēc Eiropas Savienības direktīvām. Faktiski tur nekas nav noticis, bet mēs neiekļausimies termiņos vai pieņemsim atkal kaut ko sasteigtu un līdz galam neizdiskutētu.”

Jānis Urbanovičs, Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

„Ko lai pasaka par 100 dienām? Viņi ir salikuši savus cilvēkus, kur vien ir bijusi gribēšana un iespējas. Vairāk es nezinu, ko viņi būtu tādu izdarījuši. Ak, jā, viņi atjaunoja parlamentāros sekretārus, arī labi, saviem ļaudīm būs labāka rocība. Kaut kas tur bija ar tām korporatīvām ballītēm, ne ta būs, ne ta nebūs. Pacelti elektrības tarifi, piesavināta Latvenergo peļņa, par ko mēs maksāsim vairāk. Ir pateikts, ka visiem „jāstāv pie ratiem”, proti, darbaļaužu vēstules netiks skatītas. Vēlēšanas notikušas, paši vainīgi. Tagad sakūdīti bērni pret pensionāriem, māmiņas, jaunās ģimenes pret večukiem, viņu vecvecākiem.

Katrā ziņā tāda nepacietība pēc algām un amatiem sen nebija pieredzēta, pat treknajos gados. Kad to darīja tautinieki vai citi, viņi tā kā drusku kaunējās, pa vidu ielika kādu zinātnieku un pētnieku vai kādu no tautas. Bet tagad - nē, tikai savējie. Pārējiem „jāstāv pie ratiem”.

Dombrovskis atskaitē par 100 dienās paveikto noteikti plātīsies, ka uz Angliju aizvesti tūkstošiem kubikmetri koksnes, neatgriezeniski pazaudēts šis resurss. Šausmīgā augšupeja! Viņš varētu pie eksporta pieskaitīt arī tos ļaudis, kas tiek eksportēti uz citām ekonomikām uz neatgriešanos.

Šī ir visnekaunīgākā valdība, kurai mums nācies būt opozīcijā. Cits neviens tik svētulīgi nav solījies izskaust korupciju. Tik atklāta savu ļaužu piesegšana, izvietošana amatos, savu algu celšana un tā tālāk iepriekš nav notikusi. Citās valdībās cilvēki gan bija cerējuši, bet solīts netika, šitie ir solījuši to visu. Varbūt manī sēž tāds opozicionāra ļaunums, bet man ir grūti atrast kaut vienu pozitīvā virzienā paveiktu darbu. Pat tas, ko saka, nu tik būs, nu tik tirgosimies ar Krieviju, tas arī nav viņu nopelns. Viss Zatlera brauciens un eventuālā avansa iegūšana, attīstot austrumu ekonomisko dimensiju, drīzāk notika pretēji gan ekonomikas ministra, gan premjera, gan ārlietu ministra pūlēm.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...