Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan oficiāli tiek apgalvots, ka Māra Kučinska valdības otrdien pieņemtie grozījumi valdības noteikumos, kas aizliedz „kritiskās infrastruktūras objektu”, tostarp pat valdības ēkas filmēšanu un fotografēšanu, bijuši steidzami jāpieņem terorisma draudu mazināšanas vārdā, tā nav patiesība. Izrādās, šie grozījumi Ministru kabinetā ir muļļāti gandrīz divus gadus, - kā rāda valdības dokumentu reģistrs, pirmoreiz šie grozījumi valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīti jau 2015. gada septembra beigās.

Jau dažus mēnešus pēc tam, kad Drošības policijas darbinieki, nespējot minēt nekādu likumīgu pamatu, kā dēļ pie šīs iestādes nedrīkstētu veikt fotografēšanu un filmēšanu, divas reizes prettiesiski aizturēja Lato Lapsu, iekšlietu struktūras izdomāja pirmo risinājumu.

Tad, 2015. gada maijā Drošības policija ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska un nu jau amatu neuzticamības dēļ zaudējušās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes gādību uz apstiprināšanu valdības sēdē virzīja noteikumu grozījumus, kas paredzētu ap Drošības policijas ēku Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99a noteikt 25 metrus platu aizsargjoslu.

Aizsargjoslu likuma 23.1 panta pirmā daļa paredz noteikt aizsargjoslu ap valsts aizsardzības objektiem, lai, cita starpā nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī to, ka "netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos".

Grozījumu anotācijā bija norādīts, ka "Drošības policijas ēku kompleksa Rīgā, Kr. Barona ielā 99a ārējais perimetrs nav pienācīgi norobežots (nožogots), kā arī ap to nav noteikta aizsargjosla, kā rezultātā ir būtiski apgrūtināta kritiskās infrastruktūras objekta aizsardzības pasākumu plānošana un īstenošana".

Šie grozījumi Ministru kabineta sēdē tika iesniegti nepilnu mēnesi pēc tam, kad Lato Lapsa pirmoreiz sāka veikt filmēšanu Ērgļu ielā netālu no Drošības policijas ēkas. Drošības policijas darbinieki ar tās priekšnieka Normunda Mežvieta ziņu vairākkārt mēģināja šo filmēšanu kavēt, paziņojot, ka tā esot aizliegta, taču ne reizi nespējot minēt kādu normatīvo aktu, kas aizliegtu šādu filmēšanu sabiedriskā vietā. Pēcāk Drošības policijas rīcības prettiesiskumu atzina arī tiesa divās instancēs.

Līdz ar grozījumu iesniegšanu Drošības policija faktiski apliecināja, ka šādi normatīvie akti patiešām nav pastāvējuši un par tādu nepieciešamību un " kritiskās infrastruktūras objekta aizsardzības pasākumu plānošanu un īstenošanu" tā iedomājusies tikai pēc Lato Lapsas "ierosinājuma".

Taču risinājums, kā izrietēja no iecerēto grozījumu anotācijas, kas bija pievienota valdības sēdē izskatāmajam dokumentam, izrādījās brāķis, jo arī pēc to pieņemšanas filmēšana un fotografēšana uz ielas blakus Drošības policijas ēkai nebūtu aizliegta. Šādā veidā Drošības policijai izdevās gan Lato Lapsam, gan jebkuram citam interesentam 25 metru aizsargjoslā liegt veikt virkni citu darbību.

Jauno grozījumu anotācijā šīs darbības bija aprakstītas šādi: "Darbības, kuru veikšana ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegta, paredz Ministru kabineta noteikumi  Nr.1312 ,,Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”. Šādas darbības ir:

1) ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas, kā arī celt teltis un kurt ugunskurus;

2) rīkot publiskus pasākumus, to skaitā sapulces, gājienus un piketus;

3) turēt dzīvniekus un nokraut materiālus;

4) novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku, kas netiek izmantota valsts aizsardzības objektā izvietoto valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai."

Saprotot, ka ir sanācis brāķis, Drošības policija kopā ar Iekšlietu ministriju ķērās pie jauniem „pretLapsas noteikumiem”, taču, kā rāda notikumu gaita, šis darbs ir veicies gaužām lēni.

Pirmoreiz, kā liecina valdības dokumentu aprites reģistrs, jauno „pretfotografēšanas noteikumu” projekts valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīts jau 2015. gada 24. septembrī.

Taču tad tas tālāk nav virzīts un no jauna izskatīts tikai pēc pusgada – 2016. gada 31. martā. Un atkal izskatīšana beigusies ar čiku – projekts nākamreiz izvērtēts tikai 2016. gada 6. oktobrī, kad atkal tālāk nav virzījies.

Tikai vēl pēc astoņiem mēnešiem šos Ministru kabineta noteikumu grozījumus nu jau lielā steigā, pat bez izskatīšanas Ministru kabineta komitejā ir pieņēmusi Kučinska valdība.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...