Valstij var nākties atlīdzināt zaudējumus par ministrijas valsts sekretāra nevēlēšanos pildīt tiesas spriedumu
PIETIEK02.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valstij var nākties atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tāpēc, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļi nav vēlējušies pildīt tiesas spriedumu, - par to liecina Pietiek rīcībā nonācis dokuments.
„VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām”, līdz ar ko „VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto” un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, - tā šā gada 30. augustā konstatēja Administratīvā apgabaltiesa.
Runa bija par tiesas sprieduma nepildīšanu lietā par tā saukto Rīgas lidostas „zelta kilometru” – tiesas nolēmuma formulējumā „taksometru stāvēšanas joslu pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas”. Piekļuves tiesības šim „zelta kilometram” lidostas vadība gadiem ilgi bija uzskatījusi par labas papildu peļņas avotu un dažādos veidos pret konkurenci aizstāvējusi tikai Baltic Taxi un Red Cab taksometrus, taču tiesas spriedums šai praksei pielika punktu.
Par sprieduma nepildīšanu tiesa 30. augustā nolēma piespiedu naudu 300 eiro apmērā piespriest gan Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam, gan katram no četriem starptautiskās lidostas Rīga vadītājiem – valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei un valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai.
Viņi visi gan vērsās tiesā ar dažādi pamatotiem lūgumiem šo piespiedu naudu pilnībā atcelt vai vismaz samazināt, taču šie lūgumi tika noraidīti. Tiesa skaidri norādīja – apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai. Tāpēc tiesa nemainīja viedokli – visām amatpersonām piespiedu nauda ir jāsamaksā, turklāt no personiskajiem līdzekļiem, nevis no valsts maka.
Taču nu kļuvis zināms, ka zaudējumus saistībā ar amatpersonu nevēlēšanos pildīt tiesas spriedumu var nākties ciest arī valstij, - Satiksmes ministrijā un lidostā Rīga ir saņemts pirmais taksometra šofera pieprasījums atlīdzināt viņa ciestos zaudējumus laikā, kad ministrijas un lidostas vadība nevēlējās pildīt tiesas spriedumu un mēģināja atrast veidus, kā to apiet ar līkumu.
Konkrētais taksometra šoferis aprēķinājis, ka sakarā ar tiesas sprieduma savlaicīgo neizpildīšanu viņš ir cietis zaudējumus 363,23 eiro apmērā, un saistībā ar to vērsies Satiksmes ministrijā ar iesniegumu “Lūgums/prasība par zaudējumu labprātīgu atmaksu”. Šo iesniegumu Satiksmes ministrija gan pati nav izskatījusi, bet tā vietā dokumentu ar visiem pielikumiem nosūtījusi lidostas Rīga vadībai, atbildību pārliekot uz to.
Pagaidām nav zināms, kā uz šo iesniegumu reaģēs lidostas vadība. Turklāt ir ļoti iespējams, ka šis ir tikai pirmais no daudziem zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījumiem, ko valsts sakarā ar tās amatpersonu nevēlēšanos pildīt tiesas spriedumu var saņemt vēl no citiem taksometru šoferiem.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
