Valsts augstskola iegādājas zemi par dubultcenu un izliekas par nezinīti
Lato Lapsa06.05.2016.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Deviņās dienās astoņdesmit procentu peļņas – šāds lielisks darījums izdevies kādam 1966. gadā dzimušam Latvijas iedzīvotājam, zemes gabalu 1. martā iegādājoties par 489 000 eiro un jau 10. martā valsts augstskolai – Rīgas Stradiņa universitātei pārdodot par 900 000 eiro. Pati valsts augstskola mēģina apgalvot, ka zemesgrāmatā, kas skaidri uzrāda iepriekšējā darījuma cenu, neesot pat ieskatījusies.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka 8026 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu Rīgā, Konsula ielā 21 kāds 1985. gadā dzimis Latvijas iedzīvotājs vārdā Jevgenijs Gusevs 1998. gadā oficiāli saņēmis kā dāvinājumu. Savukārt šķirties no šī zemesgabala J. Gusevam nācies 2014. gadā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu.
Šis lēmums stājies spēkā 2015. gada 15. janvārī, zemesgabalam nonākot SIA Riga Development īpašumā, savukārt nedaudz vairāk nekā gadu vēlāk, šā gada 1. martā šis uzņēmums zemi par 489 tūkstošiem eiro pārdevis savam, kā rāda Lursoft dati, īpašniekam, 1966. gadā dzimušajam Krievijas iedzīvotājam Igoram Gatinam, kurš ir saņēmis Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja personas kodu.
Visas šīs ziņas ir publiski pieejamas – tāpat kā dati par to, kādā tieši saistībā ir pieminēts tiesas lēmums: Citadele banka ir vēlējusies no J. Guseva piedzīt vismaz daļu no tam izsniegtā aizdevuma 1,05 miljonu latu apmērā, un tiesu izpildītājs Ainārs Šusts 2014. gada martā zemes gabalu pārdevis izsolē. Īpašums sākotnēji ticis novērtēts par 249 tūkstošiem eiro, bet SIA Riga Development to iegādājusies par 489 tūkstošiem eiro.
Savukārt valsts augstskola zemesgabalu iegādājusies jau par gandrīz dubultu cenu: deviņas dienas pēc tam, kad I. Gatins zemi iegādājās par 489 tūkstošiem eiro, Rīgas Stradiņa universitāte to no viņa nopirkusi jau par 900 tūkstošiem eiro, pārdevējam gūstot 411 tūkstošu eiro peļņu.
Pati Rīgas Stradiņa universitāte sākotnēji Dienai skaidro, ka zemes gabals, kas augstskolai bijis ļoti nepieciešams paplašināšanās nolūkos, „jau ilgstoši bija izlikts brīvā pārdošanā” un ka tā iegādes cena „saskaņā ar sertificēta vērtētāja noteikto vērtību bija zem tā brīža tirgus vērtības”.
SIA Eiroeksperts veikto zemes novērtējumu augstskola gan nepublisko un, atbildot uz jautājumu par lēmuma pieņēmējiem, skaidro, ka „konceptuālo lēmumu par zemes iegādi” Rīgas Stradiņa universitātes Senāts pieņēmis jau šā gada februārī. Tiesa, kā minēts, vēl 1. martā, jau pēc šī lēmuma ir mainījies oficiālais zemes īpašnieks, taču augstskola apgalvo, ka par to vispār neko nezinot.
Savukārt, jautāta par to, kā iespējams pieņemt lēmumu, nemaz nezinot, kas ir zemes īpašnieks, augstskola apgalvo, ka „pārrunas par zemes gabala iegādi tika vestas ar nekustamo īpašumu kompāniju Latio, kas bija zemes īpašnieka pārstāvis atbilstoši šādu darījumu ierastajai praksei”.
Tāpat no Rīgas Stradiņa universitātes skaidrojumiem izriet, ka tā vispār neesot pat ielūkojusies zemesgrāmatas informācijā par iegādājamo zemesgabalu un visu informāciju esot ieguvusi tikai un vienīgi no uzņēmuma Latio pārstāvja.
Visbeidzot, augstskola arī apgalvo, ka tā vispār neko nezinot par 2014. gadā notikušo un 2015. gada sākumā apstiprināto zemesgabala izsoli, kaut arī ziņas par to brīvi pieejamas gan zemesgrāmatā, gan citos publiskos informācijas avotos.
„Kad tas bija? Rīgas Stradiņa universitātei nav informācijas par jūsu norādīto Citadeles izsoli,” – tas ir viss, ko augstskolas rektora Jāņa Gardovska (attēlā) vārdā saistībā ar Krievijas iedzīvotājam I. Gatinam nodrošināto 411 tūkstošu eiro peļņu var pateikt universitātes preses pārstāvis Edijs Šauers.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.