Valsts azartspēļu kompānijas valdes loceklis: mums nekāda papildu informācija sabiedrībai nav jāsniedz
PIETIEK29.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Akciju sabiedrībai Latvijas Loto, kas pērn uz azartspēles mīlošo Latvijas iedzīvotāju rēķina nopelnījusi 7,29 miljonus eiro un kuras vadība pagājušajā gadā piedzīvojusi iespaidīgu – gandrīz par ceturto daļu – atalgojuma lēcienu, nekāda papildu informācija sabiedrībai nav jāsniedz, - tai pilnībā jāpietiek ar uzņēmuma gada pārskatu un citām oficiālajām ziņām Latvijas Loto mājas lapā. Šādu valsts azartspēļu kompānijas vadības viedokli ir paudis tās valdes loceklis Edgars Lediņš.
„Latvijas Loto nav iestāde, bet komercsabiedrība. Latvijas Loto nesaņem valsts budžeta līdzekļus un arī neveic valsts pārvaldes uzdevumus. Attiecīgi Latvijas Loto nav ne Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto nav pienākuma sniegt pieprasīto informāciju,” norādīts E. Lediņa parakstītā oficiālā vēstulē.
E. Lediņš ir viena no personām, kas pērn valsts azartspēļu kompānijā ir saņēmis visiespaidīgāko algas pielikumu: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājai Maijai Kubli šis pieaugums ir bijis vēl iespaidīgāks. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums E. Lediņam ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.
Taču ne par šo, ne par citiem jautājumiem, kas rada nopietnas šaubas par valsts azartspēļu uzņēmuma pārvaldību, ne E. Lediņš, ne citi Latvijas Loto valdes locekļi nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus, kaut pirms šī galīgā informācijas sniegšanas atteikuma Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja M. Kubli tāpat oficiālā vēstulē bija izrādījusi detalizētu interesi par to, kādām mediju publikācijām prasītā informācija tiks izmantota.
Kādiem mērķiem nepieciešama pieprasītā informācija, kad un kādā medijā/medijos tiks informēta sabiedrība un/vai publicēts publikāciju cikls, - šie un citi jautājumi interesēja Latvijas Loto valdes priekšsēdētāju. Savā vēstulē viņa arī apliecināja: „Pēc augstāk minētās informācijas saņemšanas no Jums, Latvijas Loto, ievērojot Jūsu sarakstē uzdoto jautājumu nozīmīgo saturu un apjomu, kas prasa komercsabiedrībai papildu darba resursu noslodzi jautājumu izpētei, pēc iespējas saprātīgā termiņā sagatavos atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.”
Taču tagad izrādījies, ka pēc skaidrojumu saņemšanas Latvijas Loto vadības viedoklis ir kardināli mainījies, - tā vietā, lai pildītu M. Kubli apņemšanos „saprātīgā termiņā sagatavot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem”, valsts azartspēļu uzņēmuma vadība nolēmusi nesniegt vispār nekādu informāciju.
Pašlaik skaidrojums par Latvijas Loto vadības rīcību jau ir pieprasīts gan tās padomei, kuru vada Finanšu ministrijas ierēdnis Nils Sakss, gan arī pašai ministrijai, kas ir Latvijas Loto kapitāldaļu turētāja.
Pietiek šodien atkārtoti publicē Latvijas Loto uzdotos jautājumus, kas valsts azartspēļu uzņēmuma vadībai ir likuši izšķirties par paziņojumu – nekādu informāciju mēs nesniegsim:
1) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Novērtēta sociālā ietekme plānotajām izlozēm - divām momentloterijām un desmit interaktīvajām momentloterijām.” Lūdzu, sniedziet pārskatu – pēc kādas tieši metodikas šī sociālā ietekme tika novērtēta, kur un kā šī metodika ir apstiprināta, kas bija personas, kas veica šo novērtējumu, un kāda bija šo personu kvalifikācija un pieredze šāda novērtējuma veikšanā?
2) Lūdzu, sniedziet pārskatu par kampaņas „Esi līdzsvarā” ar moto „Dzīvo aizrautīgi - spēlē atbildīgi!” 2019. gadā un 2020. gadā ietvaros veiktajām aktivitātēm, to veicējiem, sasniegtajiem rezultātiem, to novērtēšanas metodiku un par iztērētajiem finanšu līdzekļiem.
3) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Pārskata periodā kapitālsabiedrības pārstāvji piedalījās nozarei saistošo regulējošo normatīvo aktu izstrādes un to projektu apspriešanas un saskaņošanas procesos.” Lūdzu, miniet šos normatīvos aktus un to projektus, kā arī kapitālsabiedrības pārstāvju sniegtos priekšlikumus un risinājumus.
4) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Esot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Kvalitātes biedrības biedrs, Latvijas Loto pārskata periodā nodrošināja dalībnieku sapulču un rīkoto semināru apmeklējumu, kā arī sekoja līdzi darba grupās izskatītajiem jautājumiem, nodrošinot kapitālsabiedrības viedokļa sniegšanu normatīvo aktu izstrādes gaitā.”
Lūdzu, miniet normatīvos aktus, kuru izstrādes gaitā 2019. gadā Jūsu kapitālsabiedrības pārstāvji ir nodrošinājuši kapitālsabiedrības viedokļa sniegšanu; atbildei pievienojiet attiecīgos iesniegtos viedokļus.
5) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „2019.gadā nodrošināta Eiropas Konkurences likuma, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - NILLTPFN likuma), Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma un Trauksmes celšanas likuma prasību ieviešana, atbildīgo personu iecelšana, saistīto risku identificēšana un vadība, iekšējo dokumentu izstrāde un darbinieku apmācības, kā arī veikta klientu izpētes procesa pilnveidošana un ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam”.
Lūdzu, aprakstiet, kādā tieši veidā, pēc kādas tieši metodikas un ar kādiem tieši rezultātiem ir tikusi veikta klientu izpētes procesa pilnveidošana. Lūdzu, aprakstiet, kādos gadījumos ir tikusi veikta ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam un cik šādi gadījumi ir bijuši 2019. gadā.
6) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Pārskata periodā kapitālsabiedrība turpināja apzināt tās darbības ietekmi uz vidi.” Lūdzu, sniedziet pārskatu – pēc kādas tieši metodikas šī ietekme tika apzināta, kur un kā šī metodika ir apstiprināta, kas bija personas, kas veica šo apzināšanu, un kāda bija šo personu kvalifikācija un pieredze šādas apzināšanas veikšanā?
7) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „2019.gadā veikti kapitālsabiedrības darbībai un attīstībai nepieciešamie iepirkumi, ievērojot nepieciešamo saskaņojumu ar padomi un informācijas sniegšanu valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim. Informācija par iepirkumiem atspoguļota Latvijas Loto mājaslapā.”
Konstatējams, ka minētajā interneta vietnē ir atrodama tikai daļa no kapitālsabiedrības veiktajām preču un pakalpojumu iegādēm. Sniedziet pārskatu par visām pārējām iegādēm, kas nav minētas mājaslapā, vai norādiet interneta saites, kur atrodama informācija par katru iegādi.
8) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Pārskata periodā tika turpināta arī interaktīvo momentloteriju produktu portfeļa papildināšana, izstrādāti un IAUI apstiprināti noteikumi desmit jaunām interaktīvajām momentloterijām, no kurām sešas ieviestas pārdošanā. Katra interaktīvā izloze ir izvērtēta, piemērojot Latvijas Loto sociālās ietekmes novērtēšanas rīku, kā arī veikta interaktīvo izložu testēšana starptautiskā laboratorijā, saņemot atbilstības sertifikātus.”
Lūdzu, nosūtiet man Latvijas Loto sociālās ietekmes novērtēšanas rīka detalizētu aprakstu, kā arī sniedziet šādu informāciju par katras jaunās interaktīvās momentloterijas testēšanu – loterijas nosaukums, testēšanas laiks, attiecīgās laboratorijas nosaukums, testēšanas izmaksas. Atbildei pievienojiet saņemto atbilstības sertifikātu kopijas.
9) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Vikinglotto alianses piedāvātās inovācijas īstenošanai Latvijas Loto nesaņēma IAUI atļauju. Lai Vikinglotto modernizāciju īstenotu, nepieciešams veikt izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā.”
Lūdzu, sniedziet informāciju – kāda bija piedāvātās inovācijas būtība? Kādu normatīvo aktu analīzi Jūsu kapitālsabiedrība veica pirms attiecīgas atļaujas pieprasīšanas IAUI? Kādu iemeslu dēļ šī atļauja netika saņemta? Kādas tieši izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā nepieciešams veikt, lai šo atļauju saņemtu? Kādas darbības Jūsu kapitālsabiedrība ir veikusi, lai veicinātu šādu izmaiņu veikšanu?
10) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Saskaņā ar Latvijas Loto vidēja termina darbības stratēģiju 2019. -2021.gadam ir noteikti šādi Latvijas Loto darbības virzieni un uzdevumi 2020.gadam: (..) 2.5. Turpināt attīstīt interneta tirdzniecības kanālus.” Sniedziet skaidrojumu – kāpēc Jūsu kapitālsabiedrībai ir nepieciešams attīstīt interneta tirdzniecības kanālus? Kādi tieši kanāli tiks attīstīti? Kā tieši tas atbilst sociālās atbildības principiem?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
